Pandēmija Pecolli ģimenei nesusi daudzas mācībstundas, taču, viņuprāt, galvenais arī šajā laikā ir nezaudēt pozitivitāti

No Pecolli ģimenes staro īpaša aura, radošums un mīlestība pret to, ko viņi dara. Neskatoties uz pandēmijas smagajiem pārbaudījumiem, viņi ir apņēmības pilni sasniegt savus mērķus, kas nozīmē, ka Latvijā mums būs arī sava burvju triku skola.

Kā atzīst Dace Pecolli, šajā laikā viņi ir saņēmuši daudzas mācībstundas, taču, neskatoties uz grūtībām, galvenais ir nepazaudēt pozitivitāti un redzējumu uz to, kurp vēlas nonākt.

To, ka Pecolli ģimenei būs reiz savs burvju muzejs un teātris, Enriko paziņojis jau pirms 25 gadiem, vēl pirms viņš bija lūdzis Daces roku. Šobrīd 25 gadus lolotais sapnis ir realizējies Mysterio muzejā un iluzionisma teātrī. “No katra honorāra visus šos gadus iegādājāmies eksponātus mūsu vēsturiskajai ekspozīcijai, zinot, ka muzejs reiz būs,” stāsta Dace.

Visus šos gadus Pecolli strādājuši ar burvju mākslu, kas bijis ģimenes iztikas avots, kas ļāvis uzstāties 79 dažādās pasaules valstīs, satikt brīnišķīgus cilvēkus un iepazīt dažādas kultūras. Tāpēc tagad Pecolli vēlas burvju mākslai par to pateikties ar muzeja izveidi, lai cilvēki izzinātu burvju mākslas saknes gan pasaulē, gan Latvijā.

Enriko piebilst, ka iluzionisms nav tikai triki, tā ir arī teātra māksla. “Tas ir mūsu formāts – jo daudzveidīgāk, jo interesantāk,” saka Dace, atklājot, ka viņu veidotā burvju skoliņa būs kā kustība, kas Latvijā un pasaulē veicinās burvju mākslu pozitīvā un kvalitatīvā gaisotnē. Viņi stāsta, ka burvju skolā būs iespēja apgūt burvju mākslu no dažādiem aspektiem, jo šī joma nav tikai roku veiklība. Tā ir arī cilvēku mīlestība, komunikācija un aktiermeistarība. Dace Pecolli: “Tā nebūs vienkārši triku apguve! Tas būs komplekss.” Projekta “Skolas soma” ietvaros Dace strādājusi ar daudziem skolēniem, stāstot viņiem, ka burvju mākslinieks ir skatuves mākslinieka profesija, kas sastāv no zinātnes, skatuves meistarības un roku veiklības. “Brīnumi uz skatuves, diemžēl, nenotiek, jo tā ir māksla. Īstie brīnumi notiek dzīvē, un mēs paši esam brīnumdari savā dzīvē,” stāsta Dace. Viņas teiktajam par brīnumiem uz skatuves piebalso arī Daces un Enriko dēls Dante, norādot, ka, rādot triku, arī pašam tam ir jātic, lai to padarītu reālāku un dzīvāku. “Ja tu tam tici, arī skatītājs kaut kādā ziņā notic, jo viņš pieslēdzas vibrāciju līmenim,” teic Dante.

VISU SARUNU SKATIES ŠEIT

Vecāku pēdās

Astoņpadsmitgadīgais Dante turpina savu vecāku Daces un Enriko ceļu brīnumu pasaulē. “Esmu dzirdējusi, ka aktieri ļoti bieži negrib, lai viņu bērni kļūtu par aktieriem. Mēs, kad Dante vēl bija maziņš, klusībā cerējām, ka viņam patiktu, jo tas [burvju māksla] ir tik forši un interesanti, un mēs varēsim darboties kopā,” stāsta Dace, atceroties, ka divu gadu vecumā Dante izrādījis pirmo interesi un viņam burvju triki patikuši.

Vecāki dēlam rādījuši trikus un mēģinājuši tos mācīt, bet Dante bija ļoti vīlies, ka tās nav īstas burvestības. Tāpēc vecāki nolēmuši nebojāt bērnam bērnību un rādīt trikus, tos neatklājot. Ar laiku viņi atsākuši Danti apmācīt burvju triku meistarībā, un šobrīd dēls seko savu vecāku pēdās. Dante teic, ka mīlestība pret burvju mākslu nākusi dabiski un vienmēr, lai arī ar ko viņš nodarbotos, vienmēr ir nonācis atpakaļ pie iluzionisma. 

Personības, kurām apvienojoties rodas liels spēks

Dace Pecolli stāsta, ka viņi ģimenē katrs ir personība: “Mums katram ir savs raksturs, savi putni, savas spējas un nespējas. Man liekas, ka tā arī jābūt, ka katrs par sevi ir individualitāte, kas var funkcionēt arī atsevišķu, taču apvienojoties kopā rodas vēl lielāks spēks.” 

Piedzimstot Dantem, Dacei un Enriko nācās vienoties par dēla audzināšanas metodēm, kas katram bijušas krasi atšķirīgas. Ja Enriko uzskatījis, ka bērnam jābūt noteiktiem limitiem, nospraustām robežām un jābūt skaidrībai par to, ko drīkst un ko nedrīkst, tad Daces uzskati bijuši pavisam pretēji. “Es uzskatīju, ka mums ir iedots cilvēkbērns, kurš jau nāk ar savu personību. Viņš jau ir gatavs, un es tikai varu viņu pavadīt, lai nenotiktu nekas slikts. Mans galvenais uzdevums ir nenolaupīt viņam spārnus,” atceras Dace, norādot, ka šobrīd šķiet, ka taisnība par audzināšanas metodēm tomēr bijusi kaut kur pa vidu, jo bērnu nevar audzināt tik visatļaujoši, kā to darījusi viņa. Tomēr, lai arī skolā tas Dantem, iespējams, radījis neērtības, tas devis arī daudz pozitīvā, jo jau no 16 gadu vecuma Pecolli ģimenes atvase dzīvo pats, pelna pats, un viņam ir drosme darīt. “No manis viņš ņēmis garīgo skatījumu uz pasauli, bet no tēta gudrību, jo viņš visu zina un ir labs stratēģis. Domāju, ka mums sanācis labs mikslītis,” smejas Dace.

VISU SARUNU SKATIES ŠEIT