Mēnesis pēc krūtsbarošanas noslēguma – nav nedz svara, nedz enerģijas pieauguma

Gluži nemanot paskrējis vesels mēnesis kopš dienas, kad abas ar vieglu sirdi pārtraucām mūsu krūtsbarošanas piedzīvojumus. Kas ir mainījies šai laikā?

Vislielākās un pasaulē labākās pārmaiņas ir meitiņas izgulētās naktis. Pēc gada un deviņiem mēnešiem, kuru laikā mēdzām celties vismaz divas, pat astoņas reizes naktī, pilnībā izgulēta nakts lika man silti apraudāties. Tā īsti pat negribēju ticēt, baidījos, ka tikai sakritība. Taču nē - mana Ieva noguļ visu nakti līdz pat modinātāja pirmajam signālam. Tagad pilnībā piekrītu viedoklim par to, ka zīdīšanas pārtraukšana var uzlabot mazuļa miega kvalitāti.

Pirms liktenīgā vakara bieži jutos nogurusi, ar septiņām miega stundām man teju nekad nebija gana, taču ticēju, ka tas ir grūtniecības, dzemdību un zīdīšanas laikā patērēto resursu dēļ. Domāju, ka, pārtraucot krūtsbarošanu, sajutīšu enerģijas pieplūdumu, jo visas uzturvielas paliks manī, taču pagaidām nekādas atšķirības nav. Varbūt jādod organismam vairāk laika.

Lielākais pārsteigums bija mans nemainīgais svars. Pirms grūtniecības svēru 64, pat 65 kg, uzreiz pēc dzemdībām biju šādā pašā svarā, zīdīšanas laikā tas nokritās līdz pat 59 kg. Lai gan tas mazliet lēkāja, 62 kg atzīmi nepārsniedzu nekad. Daudz nepriecājos, jo zināju, ka ierastais svars atgriezīsies – tā noticis ar neskaitāmām sievietēm. Izbaudīju to, ka varu ēst visu, kalorijas īsti neskaitīju un dzīvoju, gaidīdama dienu, kad vairs nebūs neviena, kas noēstu manas liekās kalorijas.

Pirmajās dienās pēc zīdīšanas beigām pat baidījos normāli ēst, jo nezināju, kas mani sagaida. Šī pusotra gada laikā mans apģērba izmērs mainījās no M uz S, es iemīlēju savu ķermeni vēl vairāk, negribēju, lai tas beidzas. Palēnām pārbaudīju organisma atbildes reakciju uz apēsto, ēdot līdzīgi, kā pirms tam, vienīgi izvairījos no liela uzkodu daudzuma, samazināju porciju izmēru un daudz biežāk atteicos no maltītes neilgi pirms naktsmiera (nelāgs ieradums).

Pašai šķita, ka svars nedaudz pieaudzis, taču svērties nevēlējos. Pārāk mīlu gatavot un baudīt labu ēdienu, lai mocītu sevi ar dažādām diētām un ierobežojumiem, tādēļ atmetu visām bailēm ar roku. Līdz kādu dienu ciemoties atbrauca mana ģimene. Māsa iepleta acis un iesaucās:” Tu vispār kaut ko ēd?”. Smejoties atbildēju, ka ēdu kā zirgs, tad viņa jau nopietnāk teica, ka es ļoti labi izskatoties.

Neilgi pēc viņu apciemojuma uzkāpu uz svariem, tie rādīja 59,9 kg – mēnesi pēc tam, kad pārtraucu zīdīt meitu. Neticami, taču jauniegūtais svars nekur nezūd.

Jāpiebilst, ka mani uztura paradumi kopš grūtniecības iestāšanās ir stipri mainījušies, īpaši piedomāju pie uztura pēcdzemdību periodā - iespējams, tas ir galvenais svara nemainības iemesls, jo šie labie uztura paradumi nezūd. Tāpat savu lomu varētu spēlēt ģenētika, jo mana mamma pēc dzemdībām ieguva slaidāku un vieglāku augumu, kurš tā arī nav zudis. Arī mans aktīvais dzīvesveids palīdz ķermeni uzturēt labā fiziskā stāvoklī.

Un kāds pārmaiņas skāra Tevi, beidzot zīdīt bērniņu?