19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Ilgi centos nerunāt par šo tēmu, lai kādu neaizvainotu vai neaizskartu kādu jūtīgu vietiņu... Taču tāda nu ir blogeru dzīve - mēs rakstam par to, kas aktuāls, diskutabls un, jā - arī sasāpējies.
Ejot pa ielu, ir neiespējami neievērot resnos bērnus. Daudz resnu bērnu. Liela daļa vēl ir gaužām mazi, citi - lieli un jau pieraduši pie sava svara. Ja par mazajiem vēl var teikt "gan jau noskries", tad par pusaudžiem mēs vairs nesakam neko...
Manī rodas jautājums - kur tas viss rodas? Kur meklējams sākums? Kas vainojams? Droši vien vairumam vecāku ir grūtības atzīt, ka visbiežāk viss sākas tieši ģimenē. Tur tiek iedibinātas vērtības, nolikti pamatnosacījumi un izveidots režīms. Un ir ļoti grūti neievērot, ka trijām ceturtdaļām apaļo bērniņu blakus soļo tieši tādi paši vecāki.
Strādājot veikalā, ievēroju, ka pie manis regulāri iepirkās kāds pusaudzis ar lielu virssvaru. Viņš vienmēr iegādājās lielāko čipsu paku un divus litrus kolas. Vairākas reizes, kad viņš iepirkās kopā ar vecākiem, mamma ļoti gādīgi piedāvājās pirkumu apmaksāt. Lieki piebilst, ka arī vecāku svars neatbilda normai.
Tad nu mani nomāc jautājums - kāpēc? Kur slēpjas iemesli? Kā no tā izvairīties? Vai cilvēkiem trūkst informācijas par veselīgu uzturu? Vai vainīga ir produktu kvalitāte veikalos? Vai cilvēkiem nav iespējas pievērsties aktīvam dzīvesveidam? Varbūt šķietami trūkst līdzekļu, lai ēstu veselīgi, tādēļ visa ģimene "sēž" uz makaroniem? Vai liekais svars kļūst par to saiti, kas vieno tuviniekus? Varbūt tas vienkārši ir gribasspēka trūkums un vienaldzība? Es vienkārši nesaprotu.
Sēžu un domāju - vai vecākiem, redzot, cik lieli ir kļuvuši viņu bērni (un ne jau augumā), sirdī neklauvē sirdsapziņa, liekot sarosīties? Vai tā nav gana liela motivācija, lai beidzot ņemtu rokās grožus un atkal kontrolētu savu dzīvi?
Es to nerakstu, lai kādu aizvainotu. Mani vienkārši moka šī neizpratne, jo es cenšos, lai mēs visi ģimenē ēstu labi, lai netrūktu kustību, un es varētu pārliecinoši teikt - mēs esam veselīgi.
Rakstu, jo baidos - par bērniem, par pieaugušajiem, pat par savu ģimeni, lai gan visi esam optimālā svarā.
Ja jau liekais svars ir kļuvis tik "lipīgs", kāpēc gan lai pēc pāris gadiem tas neskartu arī manu ģimeni?
Kāds ir Tavs viedoklis par šo tēmu? Vai bērnu aptaukošanās vairs neskaitās vecāku nolaidība? Vai tā ir kļuvusi par tendenci, no kuras izvairīties ir teju neiespējami?
Jāskatās arī noteikti uz bērna vielmaiņu. Mana mazākā māsīca no kādiem 13 gadiem līdz aptuveni 16, 17, tā īsti neatceros, bija ar lielu lieko svaru. Jāsaka godīgi, ka citi teica - ai kāda resna, utt, bet problēma nebija saldumos vai kā tamlīdzīgi, viss bija iedzimis no mammas, bet māsīca cīnījās ēdot veselīgi, dzēra vēl kaut ko papildus, lai organisms attīrītos un jāsaka, ka viss veiksmīgi. Tagad māsīca savos 19 gados ir skaista dāma, nav protams skaliņš, bet priekš viņas miesas uzbūves viss ļoti labi. Mamma viņai pēc dzemdībām palika arī ar lielu lieko svaru, kaut barojusi ilgi viņu, nekas nenonāca nost, tētis arī liels. Varētu teikt, ka te ir tas, kas aprakstā - kādi vecāki, tāds bērns - bet nebūt tā nebija.
Bet zinu arī to galējību, ka 12 gados vēders meitenei pa priekšu iet un saldumi tikai iet uz "urrrā", vecāki vēl čipsus nopērk klāt, ar sportu meitene ar negrib nodarboties, taka visas aprises paliek lielākas. Pati nēsāju S izmēru un vienreiz kaut kā laukos sagadījās, ka meitenei nebija bikses, ko uzvilkt - iedevu vienas savas, jo biju stāvoklī, jo tāpat vairs nederēja, bet kā par brīnumu derēja viņai viņas 12 gados, izņemot garumu. Pārsteidzoši man tas likās.
Tomēr viss slēpjas tajā, ko iedod vecāki ģimenē, mums saldumi bija bērnībā, bet varāk tādās svētku reizēs vai pie omēm, bet ne ikdienā, tad tagad, manuprāt, vecāki tā vienkārši veikalā ikdienā pērk saldumus + lielāka kabatas nauda un diezin vai, ka bērni to iztērē augļos.
Nu... Zīdaiņi ir visādi. Mans jaunākais uz 9 mēnešiem svēra 11kg un bija arī diezgan pagarš. Vecākais bija sīks un kaulains zīdainis, daktere vienmēr piesējās par mazu svaru, tagad ir garš muskuļots jauneklis (16g.v.)
Šobrīd jaunākais ir garkājains jauneklis, kam visas bikses krīt nost, apģērbu slaidam bērnam ir grūti nopirkt (4,5 gadi), jo, ja biksēm kājas der, tad augša jau paredzēta 2x resnākam bērnam.
Tā kā dzīvoju laukos, bet diezgan daudz laika esmu Rīgā, tad varu salīdzināt - laukos to noapaļoto bērnu ir maz, toties galvaspilsētā.... Uz ielas var redzēt daudz resnu bērnu, nedomāju, ka visiem ir smagi endokrinoloģiskie traucējumi. Manas domas tādas, ka noapaļoti bērni ir vecāku atbildība. Ja vien tas nav saistīts ar kādu saslimšanu, daži medikamenti arī noapaļo ķermeni, dažas slimības arī ietekmē vielu maiņas ātrumu. Jo bērns ēšanas paradumus veido ģimenē, arī aktivitāšu paradumi sākotnēji veidojas ģimenē. Pareizi jau dažas komentētājas raksta - noapaļotiem bērniem bieži blakus ir noapaļoti vecāki. Cēloņi un sekas acīmredzamas.
Es nedomāju, ka tā ir tendence no kuras nevar izvairīties- var izvairīties, tikai "jāieslēdz smadzenes" kā mīl teikt viena mana pasniedzēja 😀
Ir jāsaprot, ka pērkot bieži saldinātos dzērienus, čipšus, fāstfūdu drazu neesam labi vecāki saviem bērniem.
Palaižot garām, ka bērns "noēd stresu" esam nevērīgi. Patiesībā, ja pamanām, ka atvase paliek noapaļotāka, vajadzētu tomēr saprast, no kurienes un kāpēc tas notiek.
Es nu gan par to galigi nesatraucos. Paspes nosportot. Mani drizak satrauktu tadi loti tievini berni, jo mazinajiem tomer vajag kadu piena taucinu, kur iekerties.
Nē, nē, tas nav domāts par tik maziem bērniem, bildīte tik tāda.😉
Tieši tā - viss jau nav kā ar nazi jānogriež! Bet citiem tā robež pazūd.
Man ir ļoti omulīgs puika savos astoņos mēnešos. 11kg un 76cm! Jā, lieli. Piedzimām 4.350kg! Šobrīd es galīgi neuzskatu, ka būtu vainīga pie tā, ka mans mazais puikiņš ir lielāks, nekā citi viņa vecumā. Šis mazais omulīgais puisēns paspēs vēl visu noskriet. Jau tagad aktīvi dzīvojas. Un nav tā, ka ēd ik pa divām stundām, galīgi nē. Bērniņam dienā ir 3/4 ēdienreizes - ļoti normāli.
Tad, kad bērniņš jau ēdīs no mūsu katla, tad, protams, būs citādāk un noteikti skatīšos ko bērniņš ēd un būs daudz aktivitātes.
Mans rezumē - ja bērniņš ir maziņš un apaļīgs, tad to noteikti nevar novelt uz vecākiem, ka bērnu ir pārbarojuši. Bērniņi ir dažādi. Ne visi var būt tik tievi, ka nav pat viena krociņa, un arī nemaz nevajag tādiem būt. Es uzskatu, ka mans bērniņš ir ļoti veselīgs, tik nedaudz lielāks, nekā pieņemtie "standarti". Un es šeit teikšu nedaudz rupji - uzspļaut tiem standartiem, tādu nav.
Ja runa ir par bērnu resnumu vecumā, kad jau ēs visi no viena katla, bērns jau pats ļoti daudz ko saprot, tad, protams, nevajadzētu pieļaut tādu aptaukošanos. Un nevis tikai tādēļ, ka tas nav veselīgi, bet arī tādēļ, ka mūsdienu bērni ir nežēlīgi un tam apaļīgajam bērniņam tiek sabojāta visa dzīve dēļ tādiem.
Es esmu tikai un vienīgi par veselīgu dzīvesveidu, bet ir jāiemācas no kura vecuma drīkst bērniņu nosaukt par resnu un sākt piedomāt, lai bērniņš tād vairs nebūtu, un kurā vecumā tā saucamais "omulīgums" ir normāli.