Mans 2018

Kad uzdodu sev jautājumu, Kāds ir mans 2018. gads, smagi nopūšos un ceru, ka 31. decembrī tas beigsies un aizvērs aiz sevis smagās durvis. Šo gadu varu nosaukt par smagu nastu, jo viss nāca ar lielām grūtībām un pat lietas, kuras likās pašas par sevi saprotamas noteikti nesa sev līdz kādu aizķeršanos.

Bet neskatoties uz to, bija arī otra puse, tā, kas lika saprast, ka lieka nasta ir jānomet. Ka nodarbošanās, kas nenes vairs gandarījumu, ir, jāatmet. Un vēl, pats galvenais ir izbaudīt katru dienu ar saviem mīļajiem, jo vakardiena, jau pagājusi, bet, kas būs rīt mēs neviens nezinām.

Šogad retāk biju sastopama Māmiņu klubā, bet tas nenozīmē, ka nebiju tepat un nelasīju rakstus. Vienkārši negribējās sarunāties un tam bija savs ļoti nopietns iemesls. Es ceru, ka šis gads to aiznesīs kā nebijušu un viss būs kā agrāk.  

Gads iesākās ar pārsteigumu, piedzima mana jaunākā mazmeitiņa MIJA ANNIJA, kas nu jau cenšas celties kājās. Nesanāk man viņu redzēt tik bieži, cik gribētos, bet viņu runājam dzirdu katru reizi, kad sazvanāmies ar manu lielo mīļmeitiņu. 

Laiks skrēja ātri un tad jau bija klāt Jāņi, kurus es pavadu savā ciematā. Tur mēs kopā ar draugiem organizējam kopējus svētkus visiem, dažādu tautu iedzīvotājiem. Un ziniet, TŪDALIŅ TĀGADIŅ dejo gan latvieši , gan krievi,  tāpat sev Latvju aizsardzības zīmi gatavoja katrs svētku apmeklētājs. 

KAPĒC ES TO DARU? 

Es gribu, lai mani bērni un mazbērni uzzin kas ir Jāņi.  Tie ir latviešu svētki ar savām tradīcijām, nevis tikai tusiņš ar alu un šašliku cepšanu.
Katrīne startēja pirmajā dejošanas konkursā un kā jau pirmajā, ne viss izdevās tā, kā gribētos. Asaras bira uz visām pusēm. Es viņai piedāvāju saplēst diplomu un aizmirst par dejošanu, vai nolikt to plauktā un pieņemt kā jaunu sākumu. Biju patiesi lepna, kad mana mazā dejotāja, teica, ka ir izlēmusi turpināt un tagad rudenī no sacensībām atveda savu pirmo medaļu.

Katru gadu decembra pirmajās dienās organizējam ģimenes pasākumu mūsu novada bērniem un to vecākiem. Tam arī ir savs iemesls, man pašai ir maz laika būt kopā ar saviem mīļumiņiem, bet te brīvprātīgi - piespiedu kārtā visu dienu esmu kopā ar viņiem, gatavojam interesantas lietas, kopā ejam rotaļās, dejojam. 

Ja atskatās uz to, kas padarīts, tad beidzot īstenoju sen lolotu sapni un visu ziemu mācījos. Tagad uz savu dārzu skatos pavisam ar citām acīm. Pēc kā sekoja inventarizācija un dārza renovācijas darbi. 

Tagad, kad gads tūlīt beigsies, vairs nesteidzos kaut ko jaunu uzsākt, to plānošu un  darīšu 1. janvārī. Ir pavadīta pirmā advente, dārzs ir ietērpts svētku rotā, es gribu vienkārši izbaudīt šo mierīgo un kluso laiku.