Mamma brīvsolī un "Jaunais tētis"

Sveikas,

Nedēļas nogale bija vienkārši fantastika. Pārpārēm izbaudīta zelta rudens burvība, par ko padalījos arī ar jums, bet svētdien mammai tika dots laiks nedaudz arī sev. Dvēselei.

Tā kā šobrīd baudām mazpilsētas burvību, tad cenšos izmantot visu, ko tā piedāvā. Tad nu, lūk, vakar pabiju burvīgā izrādē „Jaunais tētis”.  Godīgi atzīšos, aktieris Ančevskis nekad nav bijis mans favorīt aktieris, bet tas kā viņš vakar nospēlēja savu lomu, bija fantastiski. Jā, jā. Teiksiet, tas jau viņu darbs, bet bija brīži, kad viņš tik ļoti bija „iegājis” izrādē, ka pat pašam no emociju pārpilnības kaklā radās kamols. Tad ko lai saka par mums, skatītājiem?

Izrādei ir divas daļas. Par to kas notiek ar vīrieti, kad viņš uzzina, ka būs tēvs, tā sakot laiks no gaidīšanas līdz skolai. Un otrā daļa jau par skolas laiku. Tā kā man pašai, vēl svaigā atmiņā gaidīšanas laiks un dzemdības, tad pirmā daļa man likās emocionālāka, bet otrā jau komiskāka.

Stāsts sākas ar to, ka viens mazs, balts plastmasa kociņš spēj pārvērst vīrieša dzīvi par 360 +180 grādiem. Bet vai tikai vīrieša? Jā, izrāde ir veidota no vīrieša skatu punkta, bet noteikti interesanta būtu izrāde Jaunā mamma, ja vien tāda tiktu iestudēta. :)

Izrādes laikā bija vairāki mirkļi, kas man atmiņā atsauca piedzīvoto un pārdzīvotu, dēliņa pirmajos dzīves mēnešos.

Pirmā kopīgā došanās pie ārsta, lai ar ekrāna palīdzību iepazītos ar mazo punča iemītnieku. Tur rokas, tur kājas, tur ... pincītis. Super! Būšot puika. Es pirmo reizi tā īsti neatceros, jo praktiski visu laiku noraudāju. Daktere gan stāstīja kas kur atrodas, cik liels utt., bet emocijas guva virsroku. Es gandrīz 8 mēnešus gaidīju mirkli, kad uzzināšu, ko tad gaidu. Oho, puika. Apmulsums. Prieks. Neziņa. Un lepnums. Man būs dēls!

Dzemdības. Viss notiek, vīrs blakus, ārsti ... un ... paskatos uz savu sievu, seja sarkana, acis izvalbīts, mati taukaini. Šausmīgi. Šausmīgi skaisti! Skaistākā sieviete pasaulē. Visu sieviešu sieviete. Nu vai var pateikt skaistāk? Pat tad, ja tā ir tikai izrāde, to taču saka vīrietis, uzvedumu iestudējis vīrietis. Un tiesa, kas var būt skaistāks par sievieti, kura pasaulē laiž jaunu dzīvību. Paskatos uz savām bildēm no dzemdību zāles un ... tīrās šausmas. Un tādu mani redzēja mans dēls savā pirmajā dzīves minūtē? :) Bet es vienalga viņam būšu skaistākā sieviete pasaulē, jo mamma.

Brauciens no slimnīcas. Ar ātrumu 20km stundā, jo tiek vests dārgums. Atceros, cik lepna bija mana māsa, kad brauca mums pakaļ uz slimnīcu, lai vestu mājās. To zināja visi. Un man par pārsteigumu, bija arī pušķota mašīna. Un mēs tiešām, mājās braucām lēni, jo sīkums par mani, viņai mašīnā mazulis. Un tajā brīdī es biju lepna, ka man ir tāda māsa, kura savukārt bija lepna par notiekošo.

Pamperu mainīšana. O jā! Izrādes varonim, mainot sava jaundzimušā dēla pamperu, ienāk prātā doma, ka tajos iekakājis vēl kāds, jo mazā bērnā taču nevar būt tik daudz iekšā. Man iesākumā bija līdzīgas sajūtas. No kurienes tas viss!?, ja mazais ēd tikai mammas pienu.

Šīs bija tikai dažās spilgtākās epizodes no izrādes, kas man ļoti iespiedās atmiņā un lika acīs sariesties asarām. Un es par tām nekautrējos. Un nekautrējās arī man blakus sēdošā meitene. Man bija dota iespēja, vēlreiz izdzīvot visas tās emocijas, kuras piedzīvoju 9 + 9 mēnešu garumā.

Ja ir tāda iespēja, iesaku aiziet uz šo izrādi. Tā sagādās tikai pozitīvas emocijas.  

Jauku dienu!

Kristīne