Maigā vardarbības skava

Jau sen vēlējos uzrakstīt šo rakstu, taču ikreiz, kad to sāku darīt, pazuda domas pavediens.

Nesen atgriezos no Bulgārijas, kur kārtējo reizi uzskatāmi izbaudīju to, ko, manuprāt, var saukt par maigo vardarbības skavu. Proti, tik daudz saskares ikdienā ar vecākiem un viņu bērniem dažādās situācijās reti kad un kur var izjust – kūrorts ir tieši tā vieta, kur to katru reizi esmu izjutusi pēc pilnas programmas.

Kā jau noprotat runa būs par vecākiem un viņu attieksmi un rīcību pret savām atvasēm. Uz kūrortu parasti brauc ģimenes – viens vai vairāki vecāki ar bērnu/iem, baudīt laisku atpūtu, atslēgties no ikdienas darba un mājas rūpēm, sajust ar visām maņām kaut ko jaunu… Būtībā tas nozīmē, ka tiesības uz atpūtu ir visiem neatkarīgi no sava vecuma, dzimuma, tautības utt.

Taču pieauguša cilvēka vajadzības un vēlmes ļoti atšķiras no bērnu vajadzībām un vēlmēm. Un te nu sāk izpausties maigā vardarbības skava. Tālāk minēšu pāris piemērus…

Pēc brokastīm lielākā daļa vecāku kopā ar savām atvasēm dodas uz pludmali vai pie baseina. Protams, bērni tiek attiecīgi ekipēti (lielākā daļa), daži arī ieziesti ar saules aizsargkrēmu un “palaisti ganīties” pa bērnu baseinu. Neskatoties uz to, ka āra temperatūra ir virs +25 grādiem pēc Celsija, ir bērni, kas atklātā saulē un ūdenī dzīvojas visu dienu (arī pavisam maziņi, kuriem būtu jāguļ diendusa vai jāatpūšas telpās). Tikmēr vecāki, ļoti ērti iekārtojušies zem saulessargiem, sūc savus kokteilīšus un vēro šķietami nenogurdināmās atvases. Tātad, manuprāt, galvenās maigās vardarbības skavas pret bērniem izpaužas kā izjaukts režīms (vai tāda vispār nav?), bērni tiek pakļauti radiācijai, kas dienvidu zemēs ir ļoti spēcīga (pat vietējie iedzīvotāji ietur pusdienas pauzi, atsākot darbu pēcpusdienas stundās!), jo, kā mēs visi zinām, saules aizsargkrēms, īpaši ūdenī, darbojas līdz 2 stundām, bērnu āda tiek nemitīgi miekšķēta un pakļauta infekciju riskam (īpaši, ja mazuļiem ir ūdens necaurlaidīgās bikšeles). Protams, bērni laimīgi, taču viņi arī neapzinās un viņiem nav pieredzes, kā augstāk minētais var atsaukties uz viņu veselību nākotnē.

Nākošais, ko pamanīju gandrīz visos kūrortos ārpus Latvijas, kurus esmu apmeklējusi, ir smēķēšana un alkohola lietošana bērnu klātbūtnē. Smēķēšanas problēma man īpaši uzkrītoša likās Spānijā un Bulgārijā, lai gan visur ir norādes par smēķēšanas aizliegumu un tās atļauju noteiktās smēķētāju zonās. Piemēram, pie baseina sēž vecāki ar bērniem un vecāki mierīgi smēķē – vienā rokā cigarete, otrā mazulis. Turklāt absolūti tiek ignorēti cilvēki, kuri ir nesmēķētāji. Šoreiz, esot ceļojumā Bulgārijā, atļāvos aizrādīt 2 kungiem, ka smēķēšana šajā zonā ir aizliegta. Tātad, manuprāt, šajā situācijā galvenās maigās vardarbības skavas pret bērniem izpaužas kā piespiedu pasīvā smēķēšana.

Pēdējā lieta, kuru biju ievērojusi, kas iet roku rokā ar iepriekšējo, izklaides vakari. Parasti tie sākas pēc plkst. 20.00, kad maziem bērniem ir laiks domāt par gulēšanu. Labs piemērs ir bērnu diskotēka (dēlam pirmo reizi atļāvu to apmeklēt tikai 6 gadu vecumā), kura pārsvarā ir paredzēta bērniem, kas ne tikai stabili staigā, bet arī paši var dejot, atkārtojot animatora kustības. Taču ir vecāki, kas uz bērnu diskotēku aizsūta mazuli, kas tikko iemācījies staigāt, un pēc tam jūtas sašutuši, ja mazuli kāds lielāks bērns pagrūž. Otrs – ir bērni, kas pa dienu saulē un karstumā ir pārmocījušies un noguruši ne tikai morāli, bet arī fiziski. Šie bērni tad vārtās pa zemi, rausta vecākus aiz piedurknēm, rāpjas klēpī un raud vai bļauj – tas tiek darīts ar domu, lai vestu mazuli gulēt. Taču lielākā daļa vecāku mierīgi turpina sēdēt un malkot savus kokteilīšus, smēķēt vai sarunāties ar citiem. Tādējādi, vakars tiek bojāts bērnam (primāri), iespējams, vecākiem, apkārt sēdošajiem… Manā skatījumā šī laikam bija vistrakākā maigās vardarbības skava, jo klaji tiek ignorētas bērnu vajadzības un intereses, par prioritāti nostādot vecāku vajadzības un intereses.

Kāpēc es to visu rakstu? Iespējams, lasītāji padomās, ka esmu ļoti piekasīga un prasīga māte (arī sieviete), taču, manuprāt, brīdī, kad pieauguši cilvēki kļūst par vecākiem, savas intereses ir jāpakārto bērnam/iem. Kāpēc? Tāpēc, ka pieaudzis cilvēks var pats izdarīt izvēli, apzinoties sekas, taču bērns ir pilnībā atkarīgs no vecākiem – ne viņam pieredzes, ne zināšanu, ne iespējas pašam izdarīt izvēli. Par maigās vardarbības skavām esmu to nosaukusi tāpēc, ka nav jau tā, ka vecāki nemīl savus bērnus, taču viņu egoisms stāv pāri visam, un pats bēdīgākais ir tad, ja apzināti vai neapzināti dara pāri tas, kurš tev ir tuvākais un mīļākais cilvēks pasaulē. Visvairāk laikam pārsteidz tas, ka mūsdienās ir tik daudz un dažādas informācijas par augstāk rakstīto (internetā, TV, radio utt.), taču daudziem vecākiem tas ir kā “pīlei ūdens”. Vēlos atgādināt, ka sekas vecāku izdarībai vai neizdarībai (apzinātai vai neapzinātai) izpaužas kā bērnu veselības (garīgās un fiziskās) problēmas, ar ko pēc tam jau pašiem nāksies sadzīvot. Tāpēc būsim maigi, mīloši un gādīgi vecāki, lai tādi izaugtu arī mūsu bērni.

Gucci123   

P.S. Bilde no vietnes www.valmieraszinas.lv