Lai paliek veļa, lai dzīvo laiks sev!

Patiesībā man bija krietni jāpiedomā kas būtu lieta vai notikums, kas manī izraisa par daudz perfekcionismu! Un tad es izdomāju - tā ir veļas gludināšana! Agrāk, pirms bērna piedzimšanas,  gludināju pilnīgi visu, arī dvieļus, lai tie būtu mīkstāki! Arī pēc dzimšanas kādu laiku krāvu visu čupā un centos sevi apmānīt, ka nedēļas nogalē to paveikšu! Atzīšos, ka vēl joprojām negludinātās veļas kalns ir diezgan iespaidīgs, tomēr mēģinot apkarot sevī šo, atzīšu jau tomēr, lieko perfekcionismu, nodevos drēbju kalna izšķirosanai! Izrādījās, ka pusi no tās pilnīgi noteikti var negludināt un vēl trešdaļu pareizāk izzaujot un salokot, var iegūt līdzīgu efektu kā ar gludekli!

Nu es jau ņemot tīro veļu nost, piedomāju pie tā, ka tas laiks, ko veltīšu gludināšanai, tas var pieplusoties manam brīvajam laikam, kurā noteikti ir kas interesantāks ko padarīt! Lai gan neliegšos, ka gludināt man patīk un ja vēl fonā kāda filma!! Bet parasti fonā ir viengadnieks, kas rausta gludināmo dēli! :)