Kā atpazīt un risināt ēšanas traucējumus

Arvien biežāk runājam par to, ka pašsajūtu ietekmē ne tikai domas un emocijas, bet arī uzturs. Taču tikpat cieši uzturs saistīts ar mentālo veselību - īpaši dzīves posmos, kad ķermenis piedzīvo lielas pārmaiņas.

“Klīnikas Dzintari” valdes priekšsēdētāja, psihiatre un psihoterapijas speciāliste hipnoterapijā Dace Simsone skaidro, ka ēšanas paradumi bieži atspoguļo cilvēka emocionālo stāvokli. Piemēram, grūtniecības laikā vai jaunajām māmiņām hormonālās svārstības un fiziskās izmaiņas var ietekmēt gan apetīti, gan attiecības ar ēdienu - no pastiprinātas vēlmes ēst līdz pilnīgam apetītes zudumam.

Ēšanas traucējumi ir nopietns stāvoklis, kas var izpausties dažādi. Anoreksijas gadījumā cilvēks stingri ierobežo ēdienu, savukārt bulīmijā pārēšanās epizodes mijas ar mēģinājumiem atbrīvoties no uzņemtā. Ir arī gadījumi, kad cilvēks regulāri pārēdas, izjūt vainas sajūtu, bet nespēj šo ciklu pārtraukt.

Savā pieredzes stāstā Guna Paula Rudāne atklāj, ka viss sākās ar diētām jau skolas laikā, bet vēlāk pārauga bulīmijā. Pārēšanās, vainas sajūta un vēlme kontrolēt situāciju veido apburto loku, no kura pašam izkļūt ir ļoti grūti.

Ārstēšana nav tikai par ēdienu. Būtiska ir kompleksa pieeja - darbs ar emocijām, uzvedību un domāšanu. Terapijā nereti sākumā pat netiek runāts par ēšanu, bet gan par cilvēka pieredzi, attiecībām un iekšējo pašsajūtu.

“Klīnikā Dzintari” pieejams daudzpusīgs atbalsts - individuālas konsultācijas, psihoterapija, mākslas, kustību un kognitīvi biheiviorālā terapija, kā arī uztura speciālista iesaiste. Svarīga ir arī fiziskā labsajūta - kustība, pastaigas un vide, kur iespējams atgūt līdzsvaru.

Svarīgākais solis ir nepalikt vienam. Palīdzības meklēšana nav vājums, bet gan apzināts lēmums rūpēties par sevi.