Jau tradicionāli iecienītās mandeles vai no Eiropas aizgūtie kastaņi - kam dosiet priekšroku?

Jau tradicionāli iecienītās mandeles vai no Eiropas aizgūtie kastaņi - kam dosiet priekšroku?

15. Dec 2016, 15:51 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jebkurš Ziemassvētku tirdziņš, lai kur arī tas atrastos, nav iedomājams bez divām lietām - dažādiem amatnieku meistardarbiem, ko dāvināt saviem tuviniekiem, un gardumiem, ko baudīt tirdziņā uz vietas - lēni, nesteidzoties, izbaudot īsto Ziemassvētku garšu.

Piparkūkas, karstvīns, štovēti kāposti, ugunskurā ceptas desiņas, silta zupa ir jau ierasti Ziemassvētku tirdziņu gastronomisko prieku čempioni, bet pēdējā laika arvien lielāku popularitāti gūst arī no citām valstīm aizgūtie gardumi. Šogad Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā par gardēžu uzmanību sacenšas vairāk gardumu kā jebkad.

20161215155417-49371.jpg

20161215155427-52384.jpg

20161215155434-82751.jpg

Grauzdētas mandeles ar 600 gadu vēsturi

Ne kā jaunums, bet pārbaudīta vērtība gandrīz visos nozīmīgos svētkos jau 9 gadus klātesošs ir Dmitrijs ar savām “firmas” grauzdētajām mandelēm. Kā mandeļu meistars Dmitrijs stāsta: “Grauzdētas mandeles kā svētku gardums nāk no Holandes un arī tieši Rīgā jau 16. gadsimtā tās tikušas tirgotas pēc holandiešu mūku receptes, tiesa gan recepte bijusi citāda - mandeles kopā ar garšvielām mērcētas pašu mūku pagatavotajā vīnā.  Izprotot un izzinot mūsdienu Latvijas gardēžu gaumi, Dmitrijs ir radījis un izkopis īpašu recepti, kuras noslēpums ir tieši pagatavošanas process un izjūta, kuru nevar nokopēt tikai pēc receptes, kuru viņš neslēpj. Saldās grauzdētās mandeles tiek gatavotas grauzdējot mandeles pienā un brūnajā cukurā, pakāpeniski tām pievienojot “maģisko” garšvielu sešinieku - kanēli, čili piparus, kajenas piparus, ingveru, kardamonu un muskatriekstu.

Noķerot īsto latviešu gaumi uz saldajām grauzdētajām mandelēm, Dmitrijs jau vairākus gadus piedāvā arī sāļās grauzdētās ķiploku mandeles, kā viņš pats piemetina: “Latvieši mīl ķiploku, un saldās pret sāļajām nu jau aiziet proporcijās puse pret pusi.”

20161215155444-73238.jpg

20161215155449-36447.jpg

Saulē augušies Itālijas kastaņi

Turpat blakus, kā neliels divu jaunekļu - Jāņa un Toma eksperiments jau ierastajam mandeļu gardumam, izaicinājumu met pilnīgs jaunums latviešu mēlei - cepti kastaņi. Lai gan Eiropas metropolēs šis gardums jau atzīts par vienu no Ziemassvētku garšas karognesējiem, pie mums tas vēl ir nezināms un neatklāts baudījums. To recepte ir gana vienkārša - Dienvidzemju saulē nogatavināti kastaņi cepti uz pannas, nekādas garšvielas vai pavāru noslēpumi. Galvenais ir pats kastanis, un tas nav Latvijas kastanis, bet gan ievests no Itālijas, kur ir citi klimatiskie apstākļi un tas saņem krietni lielāku saules devu nekā mūsu platuma grādos augušie.

Kastaņi ir gardi, bet pagaidām vēl latvieši nav pieraduši pie tiem kā ēdamu prieku, tādēļ Jānim un Tomam šis aizvien ir kā eksperiments un vaļasprieks, taču, iespējams, pēc vairākiem gadiem viņi jau būs nopietns konkurents blakus esošajam Dmitrijam ar jau 9 gadu pieredzi mandeļu grauzdēšanā. Jāpiebilst, ka puiši bez kastaņiem pircējiem piedāvā arī oriģinālu dzērienu - pašu spiestu karstu ābolu sulu ar putukrējumu un šokolādi.

20161215155458-78220.jpg

20161215155507-44446.jpg

Vēl viens Itālijas gardums – autentiska lazanja

Savukārt tiem, kuri vēlas ne tikai pamieloties ar dažādiem gardumiem, bet arī sātīgi paēst un ne tikai ar jau ierastajiem nacionālajiem ēdieniem, šogad ir īpaša iespēja nobaudīt autentisku itāļu virtuvi ceļojošajā kafejnīcā “Lazanjas republika”, kurā saimnieko vienmēr smaidīgie saimnieki itālis Saverio un latviete Sigita. Šeit katru dienu ir iespēja nobaudīt svaigu un autentisku itāļu lazanju, tiramisu un īstu itāļu kafiju.

 Šī gada Doma laukuma tirdziņš ir kā mazs Ziemassvētku ceļojums ārpus ierastā, jo lai gan esam ieraduši svinēt Ziemassvētkus pēc latviešu paražām un garšām uz mēles, šie svētki ir plašāki un iziet ārpus valstu robežām.

Papildus neskaitāmajām dāvanu idejām un vēderprieku baudīšanas iespējām, tirdziņš piedāvā ik dienas bezmaksas kultūras programmu, kurai var sekot līdzi mājas lapā www.vzt.lv.