Stiliste un modes dizainere Indra Salceviča atklāj, ka 2020.gads viņai devis plašas iespējas mācīties un apgūt jaunas prasmes, vienlaikus arī pērn pieņems lēmums par šķiršanos. Kāds bijis aizvadītais gads un kā uz nākotni skatās Indra, uzzinājām sarunas laikā.
Pandēmijas laiks
Pandēmijas laiku Indra izmantojusi, lai mācītos, jau pavasarī piesakoties vairākiem kursiem, tā iemācoties montēt un zīmēt uz planšetes, kā arī apgūstot dažādus trikus. “Man liekas, ka tā ir labākā lieta, ko esmu šajā laikā ieguvusi,” teic Indra Salceviča, kura atklāj, ka arī viņai kā divu bērnu mammai šis laiks nav bijis grūts, un tas, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. “Pirmām kārtām, es neesmu pedagogs. Es nekad neiemācīšu bērnu tā, kā to vēlas skolotājs. Protams, es varu sēdēt blakus, taču esmu no tiem vecākiem, kuri uzskata, ka atzīme “10” nav prioritāte, līdz ar to man nebija vēlme sēdēt blakus, lai tikai viņiem būtu pēc iespējas labāka atzīme, tā iedzenot stresā. Es ļāvu viņiem būt diezgan patstāvīgiem, līdz ar to nevarētu teikt, ka tas mani apgrūtināja. Tas nebija viegli, bet tas noteikti arī mani neapgrūtināja tādā pakāpē, kā par to runā citi. Otrs iemesls, kāpēc man tas nebija grūti, bija tas, ka pirmajā pandēmijas laikā pieslēdzās arī mana mamma, kurai ir ļoti labs kontakts ar manu vecāko dēlu,” par attālinātās mācīšanās pieredzi stāsta Indra Salceviča. Redzot, cik daudzi vecāki uztraucas par attālināto mācīšanās procesu, viņa uzsver, ka visās situācijās var atrast kaut ko labu: “Tu nevari izmainīt situāciju. Tu vari sēdēt un čīkstēt, bet kāpēc to darīt? Tā vietā vajag atrast kādu risinājumu un mainīt domāšanu!”
SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT
Audzināt vienai divus dēlus
Indra savus dēlus Ernestu un Kārli audzina viena, atzīstot, ka tas, protams, ir izaicinājums – izaudzināt vīrieti. Vienlaikus abiem dēliem par paraugu kalpo vectēvs, kurš arī mēdz iesaistīties Ernesta un Kārļa audzināšanā. Runājot par saviem dēliem, Indra smejot atzīst, ka iekšēji viņai ir tikai viena lieta, ko negribētu piedzīvot: “Es negribētu piedzīvot, ka viņi mājās atved blozgu [smejas]. Kas ir blozga? Manā uztverē tā ir vieglas uzvedības meitene. Man gribētos, lai viņi izvēlas tomēr kaut ko labi audzinātu. Ko es varu izdarīt? Es varu iemācīt elementāras lietas, bet pārējo viņiem jāapgūst pašiem.”
Indra atklāj, ka šobrīd, viņasprāt, ir grūti norādīt, ko vīrietis bērnu audzināšanā spētu iedot vairāk nekā viņa kā mamma. “Tad, kad mēs dzīvojām kopā ar vīrieti, bērni varēja redzēt attieksmi, kādai vajadzētu būt pret sievieti, jo man ar to ir diezgan laba pieredze, tomēr, lai arī šobrīd esmu viena, es nedodu ne pieci, ka pēc 3 – 4 gadiem vairs nebūšu viena, un tieši šajā periodā bērniem vīrietis būs vairāk vajadzīgs,” teic Indra.
Dzīve pēc šķiršanās
Aizvadītā gada nogalē Indra publiskoja ziņu, ka pēc divu gadu laulības šķiras no sava vīra Kaspara Bērziņa. Raksturojot šo laiku pēc šķiršanās, Indra saka, ka nevarētu teikt, ka būtu atvērušās jaunas durvis: “Es dzīvoju uz priekšu, turpinu darīt savas lietas, attīstos un eju savu mērķu virzienā.” Šobrīd viņa plāno sava mājokļa remontu, ieguldot šajā darbā visu savu enerģiju, piebilstot, ka attiecību veidošanas brīdī nākas kaut ko ziedot un, iespējams, tas ir iemesls tam, kāpēc citiem varētu šķist, ka viņa pagūst vairāk nekā citi. “Ja tu būtu viena, tu arī paspētu, bet, ja tev ir partneris, tev ir jāvelta laiks viņam, kas arī nozog kādu daļu laika. Es savu laiku aizpildu ar šīm lietām, bet cilvēki, kuriem ir partneri, tā vietā laiku velta viens otram,” saka Indra, norādot, ka šiem cilvēkiem varētu šķist, ka viņi daudz ko nepagūst, lai gan paspēj gan, jo viņi veido savas attiecības!
Par savu laulību pieredzi Indra teic, ka šīs attiecības bijušas kolosāla pieredze: “Man bija kolosāls laiks, bagāts ar piedzīvojumiem, komunikāciju. Esmu ieguvēja, jo man šīs attiecības bija tiešām ar emocijām un jūtām pilns laiks, bet šobrīd es dzīvoju tālāk nevis sēžu un gaužos.” Tieši Indra bijusi šķiršanās ierosinātāja, atzīstot, ka sēdējusi un domājusi par to, ko varētu labot un vai to vispār jādara, vai arī jāļauj cilvēkam iet.
Indra atklāt, ka tad, ja nebūtu ļāvusies šīm attiecībām, viņa nebūtu ieguvusi tik lielisku pieredzi: “Es nebūtu uzzinājusi to, ko uzzināju, sajutusi to, ko sajutu. Mīlestība ir un eksistē, un tā paredzēta visiem, bet ir egoistiski prasīt, lai tā būtu uz visu mūžu.” Viņa uzskata, ka tad, ja mīlestība tiktu dota uz visu mūžu, mums nebūtu ne kino, ne mūzikas, ne citu radošo izpausmju.