Dana Gulbe iesaka par lietām domāt kategorijās un mājas kārtošanu sākt ar savām personīgajām kategorijām

Dana Gulbe iesaka par lietām domāt kategorijās un mājas kārtošanu sākt ar savām personīgajām kategorijām

26. Oct 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Danas Gulbes, kas sabiedrībā plašāk zināma kā Dana ar kasti, galvenais darbības lauks šobrīd ir organizēšana – gan fiziskās pasaules, gan arī prāta līmenī. Kā atzīst viņa pati, organizēšanai pievērsusies bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.

Dzīvojot straujā ikdienas skrējienā, kad mājās pārnāc tikai pārgulēt, reizēm ir vienalga, kā izskatās skapis vai virtuve, taču, esot mājās 24/7, viss sāk krist uz nerviem.

Līdzīgi bijis ar Danu, jo dzīvošana mājās ar bērniņu parādījusi, ka viņai interesē vides ietekme uz cilvēku, kā arī šis laiks licis profesionāli pārskatīt viņas turpmākos dzīves plānus. Dana Gulbe: “Haoss apkārtējā vidē 1:1 reflektējas ar to, kas notiek mūsu uztverē un galvā, tāpēc mājas kārtošana manā izpratnē ir ļoti dziļš process. Kā transformācija un pilnīgi cita izpratne par to, ko gribi, kā arī kontroles atgūšana.” Viņa uzsver, ka līdz ar bērna piedzimšanu sāc saprast, ka procesi rit savu gaitu un arī attiecībā uz mantām nespēj kontrolēt notiekošo “Tā ir kā cīņa ar savu māju, pašam atrodoties vienā cīņas pusē, bet mantām – otrajā,” teic Dana, piebilstot, ka šī sajūta ir nomācoša.

Domāt par lietām kategorijās

Danai ļoti patīk domāt par savām lietām kategorijās. Tas nozīmē, ka tiek kārtota nevis augšējā atvilktne vai plaukts, bet gan apakšveļa, apavi, kanceleja. “Pirmās kategorijas vienmēr ir tās, kas pieder tev, nevis vīra zeķes vai bērnu mantas,” uzsver viņa

Runājot par bērnu rotaļlietu kārtošanu, Danas priekšrocība ir ne tikai interese par organizēšanu, bet arī tas, ka viņa ir Montesori pedagoģe, kura ilgu laiku strādājusi bērnudārzā. “Kad var apvienot šīs abas metodes, rezultāti, kurus var panākt bērnistabā, ir fantastiski,” ar savu pieredzi dalās Dana, iesakot katrā bērnistabā ieviest mantu rotāciju, kas nozīmē, ka istabā atrodas tikai maza daļa rotaļlietu un grāmatu, bet viss pārējais tiek glabāts noliktavā. Rotējot mantas, tā iespējams pilnībā mainīt bērna attieksmi pret mantām un to, kā viņš uztur kārtību.

SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT

Viss, kas iedarbojas uz pieaugušajiem, tikpat labi strādā arī uz bērniem, tāpēc ir ļoti svarīgi tas, kā vecāki ieprogrammē bērnos attieksmi pret kārtošanu. Kā saka Dana, bērni izturēšanos nokopē no pieaugušajiem, tāpēc draudi izmest visas nesakārotās mantas, nenesīs rezultātu. “Tas, manuprāt, noskaņo bērnu, ka kārtošana un tīrīšana sākas ar negāciju,” saka viņa, piebilstot, ka reizēm pieaugušie nesaprot, ka bērns nevar uzturēt kārtību tur, kur tā nemaz nav izveidota.

Tas sasaucas ar Danas jau iepriekšteikto, ka tad, ja bērnam istabā ir mazāk mantu, ir ne tikai vieglāk uzturēt kārtību, bet arī vieglāk novērot, ar kurām mantām bērns rotaļājas biežāk, tā sniedzot iespēju labāk iepazīt bērnu un pamanīt, ko nepieciešams mainīt.

Ļaut bērnam garlaikoties

Danas pedagoģiskais viedoklis ir, ka bērnam jāļauj garlaikoties, nepārsātinot viņu ar aktivitātēm un rotaļlietām. “Visveiksmīgākā garlaikošanās ir tad, ja ir tīra vide, jo tikai tā var rasties jaunas domas,” teic Dana Gulbe, piebilstot, ka garlaikoties nepieciešams arī pieaugušajiem, jo šobrīd dzīvojam vidē, kas ir pārsātināta ar izklaidi, tāpēc, pat gaidot pie kafejnīcas draudzeni, nevaram atturēties, nepaskatoties telefonā. 

Šī iemesla dēļ būtu absurdi prasīt bērnam to, ko paši savā ikdienā neieviešam.

Ar ko sākt lietu organizēšanu

Lai sāktu savu lietu organizēšanu, domā par mantām kategorijās, sākot tieši ar savām kategorijām! No savas pieredzes Dana iesaka jebkuru kategoriju organizēšanā sekot trīs soļiem: savāc visu vienkopus, tiec vaļā no liekā un organizē atpakaļ. Protams, arī šajos trīs elementārajos soļos var būt savi klupšanas akmeņi, kāpēc organizēšana var neizdoties. Tāpēc pievērs uzmanību, vai vienkopus ir savāktas visas lietas, arī pagultē un pieliekamajā esošās, jo bieži vien kārtošana notiek tikai virspusēji. “Tiec vaļā no visa liekā!” mudina Dana.

Viņa piekrīt, ka tas ir sāpīgs jautājums, jo bieži vien tam līdzi nāk arī vainas apziņa par uzdāvinātajām lietām, kuras vajadzētu izmest. Tāpat arī mūsu platuma grādos dzīvojošajiem asinīs vēl ir padomju laika krājēja sindroms, kas liek taupīt visu, kas varētu nākotnē būt noderīgs. Vēl viens traucēklis ir arī spēcīgā patērēšanas kultūra. 

“Ej, čubinies kaut nedaudz uz priekšu! Vajag noķert to urdošo, iet un izdarīt, jo tas ļoti mainīs dzīvi,” ir pārliecināta Dana.

SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT