29.03 15:30-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 5
Ja viss izdosies, kā plānots, šis gads manā dzīvē būs ļoti īpašs. Jo beidzot es plānoju spert soli sava sapņa virzienā – uzsākt studijas programmā, kas mani vienmēr aizrāvusi. Tik vien kā baidījos uzdrīkstēties dažu muļķīgu stereotipu dēļ.
Uzreiz gribu piebilst, ka ne mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli ar mācībām nogaidīt. Es nebiju pārliecināta par savu izvēli, un būtu izdarījusi smagu kļūdu, dodoties nepareizajā virzienā. Labi, ka ļāvu sev mazliet apdomāties.
Par ģimenes veidošanu pirms karjeras kāpnēm arī gari nerunāšu – katram ir jāatrod savs īstais laiks un aicinājums. Es esmu atradusi savus.
Turpinot par raksta galveno tēmu - līdz ar patīkamo satraukumu nāk arī bailes par to, kā tikt ar visu galā, nevienu nepametot novārtā, tai skaitā sevi pašu. Jo no parasta studenta atšķiros ar to, ka man ir gan darbs, gan ģimene – ar visām no tā izrietošajām sekām.
Mierinu sevi ar to, ka nebūt neesmu viena tāda, kas atradusi sevi brīdī, kad dzīvē atradies arī viss pārējais, veidojot patīkamu, taču nereti pasmagu “piekabi”. Lai gan darbu un rūpes par mazu bērnu savienot ir izdevies necerēti labi, atrodot brītiņus gan kārtīgam skrējienam, gan blogam Māmiņu klubā, gan arī gardām vakariņām brīvdienās, visam tam pa vidu es pati regulāri lūztu un brūku – atkal un atkal salieku uz savas muguras vairāk, kā spēju panest. Tad nu laikam liekas tikai loģiski, ka, uzveļot savos plecos smago mācību nastu, kaut ko no turienes nāksies arī novelt. Bet - ko tieši, ja viss liekas tik svarīgs, un jau tagad šķiet, ka laika, ko veltīt, ir par maz? Tā ir, kad mazs cilvēciņš alkst darīt lielas, lielas lietas…
Visbiežāk manas rokas nolaižas laikā, kad jāstrādā vairākas garās maiņas, kuru laikā meitiņu neredzu teju nemaz, tik vien, cik brokastis kopā paēdam. Labākajā gadījumā. Tas man sāp visvairāk – ilgstoša atšķirtība no mana bērna. Es varu būt neēdusi, negulējusi un nemazgājusies, galvenais, kas varu pieglaust savu vaigu viņas. Tad es atkal jūtos stipra, ceļos, eju un daru.
Vislielākais paldies manai atsaucīgajai priekšniecei, kura ir ar mieru man iedot maksimāli daudz rīta maiņu, lai uz Ievas likšanu gulēt vakarā es jau būtu mājās. Šī stunda ar viņu man ir neizsakāmi dārga.
Jā, man ir maiņu darbs – tādu strādāju tikai tādēļ, lai varētu darbu apvienot ar mācībām. Protams, šādam darba ritmam ir arī savi plusi, piemēram, brīvā darba dienā varu aizvest savu mazuli uz dārziņu, sakārtot māju, pagatavot ēst, uzrakstīt blogu un vēl noskriet astoņus kilometrus. Pretējā gadījumā laiku un motivāciju šādiem hobijiem atrast būtu grūtāk. Tomēr nākotnē vēlos darbu ar normālu darba laiku, brīvām nedēļas nogalēm un svētku dienām. Vismaz daļēji.
Mans plāns, lai realizētu visu izsapņoto? Paņemt darbā tikai tik daudz maiņu, cik tiešām ir nepieciešams – vīrietis tomēr ir galvenais pelnītājs ģimenē. Vislabprātāk no darba aizietu pavisam, lai pilnībā koncentrētos uz meitiņu un mācībām, bet šobrīd tas nav iespējams. Attiecīgi savās brīvdienās meitu vedīšu uz dārziņu, paturot mājās retāk, kā man gribētos. Atgriežoties dzīvoklī, sakārtošu rīta haosa sekas un ķeršos pie mācībām. Ja izdosies atrast laiku, nodarbošos ar sportu vai rakstīšu. Tad došos uz bērnudārzu pēc meitas.
Sestdienas tiks veltītas braucieniem uz Rīgu, lai vienu dienu mācītos klātienē (tas, protams, ja vispār tikšu pieņemta – vietu nav daudz!).
Parēķināju, ka es varētu trīs pilnas dienas nedēļā strādāt, vienu braukt uz Rīgu un trīs cīnīties vienatnē mājās. Šādi visu pārdomājot, tas liekas diezgan iespējami. Bet – kā tas būs realitātē?
Mammas, kuras gājušas cauri līdzīgai pieredzei – kā tas bija? Vai tiešām tik grūti, kā mani biedē no visām malām? Kā jūs visu apvienojāt? No kā atteicāties? Kādi ir Jūsu padomi mammām, kurām viss šis vēl priekšā?
P. S. Ceru, ka šeit ir kāds, kurš varēs man palīdzēt ar dažām neskaidrībām, sakarā ar pieteikšanos mācībām. Studijas plānoju sākt Latvijas Universitātē, kur elektroniskā pieteikšanās mācībām ilgst līdz 10. jūlijam, savukārt no 3. – 10. jūlijam reflektantiem pieteikumus apstiprināt jāierodas personiski. Vai tas nozīmē to, ka visi, kas pieteikušies mācībām, ierodas arī personīgi, vai tikai daļa, ko izvēlas? Ja jāierodas visiem, tad tā sanāk kā dubulta pieteikšanās, un ērtāk taču būtu ierasties pašam un pieteikties uz vietas. Īsti neizprotu elektroniskās pieteikšanās būtību un jēgu.
Otrais jautājums – pēc cik ilga laika topošais students varētu uzzināt, ka netiek uzņemts? Manis izvēlētajā programmā ir vien 50 vietu, baidos, ka varētu palikt “aiz strīpas”. Vai man to paziņotu laicīgi, lai varu vērsties citā skolā, ko saucu par “Plānu B”?
P. P. S. Foto no personiskā arhīva - simboliska bildīte, kas raksturo mūsu ikdienas skrējienu. :)
Studēju LU (arī sestdienās) - sanāk tā, ka elektroniski jāpiesakās katru semestri, jau esot LU studentam. Sākotnēji pieteiksies elektroniski, tad arī rev atnāks e-pasts un sms (vismaz man tā bija) par ierašanos, kuras laikā iesniegsi visus dokumentus (lai nebūtu lieki jāgaida, es jai visus biju sakopējusi, ņemot līdzi oriģinālus), tad arī izsniedza informāciju par maksāšanas kārtību, iedeva līgumu, kuru bija jānes atpakaļ septembrī (parakstītu). Septembrī nesu arī dokumentus par vērtējumu pielīdzināšanu no iepriekšējām studijām.
Gan pēc savas pieredzes, gan paziņu jāsaka, ka LU parasti nav palikuši aiz strīpas, ja plāno maksāt par studijām pats 😉 kādreiz LU bija jāpilda iestājeksāmens, tad gan varēja palikt aiz strīpas, bet tajā programmā, kurā iestājos pagājušajā gadā, nebija šāda eksāmena - pietika ar dokumentu iesniegšanu 😀
Tev noteikti izdosies viss iecerētais, esi baigais malacis! 😉
Ļoti labprāt uzklausītu vēl kādu pieredzes stāstu. 😀
Paldies par ļoti noderīgo komentāru - gan tev, gan citām komentētājām! Tiešām vēlos tieši uz šo programmu, un jā - būšu maksātājos. 😉 Tad jau cerams viss būs tieši tā, ka plānoju! 😀
Tātad uz LU ieradīšos pati ar visiem dokumentiem, bet "Plānam B" iesniegšu pieteikumu elektroniski - katram gadījumam. 😀
Un ir tik jauki lasīt jūsu visu pieredzes stāstus! Ļoti motivējoši! Mums tuvumā ir vecmamma un tante, meitai ir lielas māsīcas - palīgus atradīsim. 😀
Paldies! 😀
Par to, ka varētu netikt uzņemta vispār nesatraucies, ja neesi pretendente uz budžeta vietu, ja maksāsi, tad arī paņems Tevi, nav paziņu lokā vispār bijis neviens, kurš netiktu uzņemts par maksu. Jūlija vidū vai uz beigām jau uzzināsi uzņemšanas rezultātus un, ja nebūs tagad plāns B, tad būs papildus pieteikšanās studijām. Nav nemaz tik traki, neklātienē sestdienās LU nav daudz studentu. Par apstiprināšanu gan ir jāierodas personīgi ar dokumentiem.
Pati rudenī uzsāku mācības maģistrantūrā uz skolu nācās iet vairākus vakarus nedēļā, pirmais gads jau garām, bet tagad atskatoties neteikšu, ka bija viegli, bet ne neiespējami. Bērns disciplinē, biju viena no pirmajām, kam vienmēr viss bija izdarīts, jo vienmēr centos visu izdarīt pat pirms termiņa, jo nevarēju jau paredzēt, kā bērns gulēs nākamajā naktī vai cik daudz brīva laika būs pēc nedēļas, atceros, ka tiešām sēdēju pa nakti, cēlos 6.00, lai vismaz stundiņu varētu pamācīties pirms bērniņš piecelsies, bet visu paveicu. Bet arī tas bija tā periodiski, bija, kad vienkārši kādu laiku neko nedarīju ar, jo nebija nekas uzdots, jo parasti jau pasaka, kad būs kontroldarbi, prezentācijas, esejas utt.
Noteikti padomājiet par to, kas mazo varētu pieskatīt, ja nu kāds no jums nevarēs, mazums, kas gadās, jo arī ar vīru plānojot visu nācās izmantot papildspēkus, jo arī viņš man studē tālāk, tā kā ne tikai slodze man vienai bija.
Bakalauru mācījos LU - man ļoti patika, dažus gadus atpakaļ pabeidzu, pasniedzēji un personāls ir ļoti atsaucīgi un neklātienē Sestdienās jau laicīgi uzreiz pateiks uz kuru datumu jāsagatavo prezentācijas, referāti, kontroldarbi utt.
Elektroniskās pieteikšanās būtība ir saprast, kuri tiešām studēs. Elektroniski var pieteikties uz vairākām vietām. Ja Tavā pirmajā izvēlē tiec budžetā, super! Ja tajā netiec, bet trešajā plānā "B" esi budžeta grupā, vari izlemt - maksāsi un jebkurā gadījumā izvēlēsies plānu "A", vai tomēr labāk izvēlēsies budžeta grupu, bet plānu "B" vai "C".
Es gan domāju, ka studēt, paralēli ikdienas dzīvei ar bērnu, var tad, ja ir kāds atbalsts (omes, aukles...). Tā kā mums tāda atbalsta nav, es piebremzēju studiju turpināšanu. Varbūt neklātienē varētu, jo pa dienu mēdz būt brīži, kad skatos TV (tātad, laiks man ir).
Jebkurā gadījumā, mums kursā bija mamma, kuras meitai tolaik bija padsmit gadi. Sapratām viņas prioritāti - ģimeni. Citādi - tāda pati studente kā mēs visi. Ļoti labprāt strādājām kopīgos grupu darbus ar viņu, jo, atšķirībā no "tipiskā studenta" (kam ballītes ir svarīgākas par drīzumā nododamu darbu), uz viņu varēja paļauties. Studijas un ģimene prasa laika plānošanu. Tas mobilizē un, manuprāt, palīdz studiju procesā.
Veiksmi un izdošanos!
Kāds prieks, ka esi izlēmusi!
Es jau droši vien varu tikai iedrošināt 😀 Es gan tā nopietni atsākšu strādāt tikai septembrī, bet studējot ar bērnu, esmu pilna laika programmā. Tā ka, to var salīdzināt ar strādāšanu ;D piebeidzu bakalauru un nupat tikko pabeidzu 1.semestri maģistrantūrā ar vidējo atzīmi 10. Ka es Tev saku, tas ir iespējams un noteikti nav nekas šausminošs. Jā, ir izklaides no kurām atteicos, lai paspētu visu izdarīt, bet tas ir to vērts, jo īpaši, ja studiju virziens ir sirds lieta. Tad brīžiem tu var rast izklaidi, kas citkārt būtu izlasīta romāns vai izklaides brauciens. Protams, neiztikt bez tēta un varbūt vēl kādu radu palīdzības, mums palīdzēja abas vecmammas. Protams, sesijas laikā nedaudz cieta kārtība mājās un ēdiens nebija izsmalcināts, bet man tas vispār nesāp 😃 studijas paver daudz jaunu iespēju un iepazīšanos.
Jāpiebilst, ka meita man vienmēr palika pirmajā vietā, bija reizes, kad bez šaubīšanās upurēju kādus mājas darbus vai labas atzīmes iespējamību, lai tikai meitai viss labi.
Tev izdosies!
P.S. Par pieteikšanos gan nezinu, mana pieteikšanās pieredze ir veca kā pasaule - 2012.gadā 😃 Varbūt piezvani uz universitāti, tur noteikti atsaucīgi izskaidros.
Lieliski, ka esi saņēmusies šādam solim!
Es arī jau gadu studēju maģistrantūrā, apvienojot visas šīs lomas, bet, kā saki- jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt, neziedojot sevi tikai vienai nodarbei!
Praktisks ieteikums- stājies uzreiz abās skolās, sniedzot pieteikumu arī variantā B, pēc tam varēsi izvēlēties!