Diena, kad uzzināja, ka gaida dvīņus, aktrisei Antai Aizupei palikusi spilgtā atmiņā. Šī ziņa nākusi kā milzu pārsteigums, pēc kura viņa bijusi tik lielā šokā, ka pēc ārstes apmeklējuma sēdējusi mašīnā un raudājusi. Tiesa, tā kā vakarā Antai bija jāspēlē izrāde, tas licis saņemties.
Vēsts, ka viņa gaida dvīņus, radījis lielu satraukumu. Vienlaikus Anta nav spējusi aptvert, ka tā ir realitāte. “Es daudz esmu stāstījusi, ka grūtniecības laikā man bija ļoti grūti, es mocījos par izdzīvošanu,” stāsta Anta Aizupe, atzīstot, ka to, ka ir dvīņu mamma, pieņēmusi pamazām.
Kā ikvienai sievietei, arī Antai bijuši savi priekšstati par grūtniecību, pieņēmumi, taču tie viens pēc otra sabrukuši. “Es biju pārliecināta, ka man ir spēcīga intuīcija, un man būs divi dēli,” teic viņa, sakot, ka pat pēc ķeizargrieziena operācijas apjukumā pārvaicājusi, vai tiešām piedzimušas meitas. Tāpat arī Antai sabrucis iepriekš radušais priekšstats, ka ķeizargrieziena dzemdības ir kas ātrs un foršs, kā arī iepriekš dzirdētais, ka pēc dzemdībām ātri atgriezīsies iepriekšējais svars. “Man sabruka viss pēc kārtas. Es arī biju dzirdējusi, ka dvīņi dzimst ātrāk, bet biju pārliecināta, ka ar manējiem tā nebūs,” smejas Anta, atceroties, ka dzemdības sākušās ātrāk nekā viņa bija sakrāmējusi koferus.
SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT
Ieguvums gan aktrises profesijai, gan arī mammas lomai
Audzināt dvīņus nav viegls uzdevums, un Anta atzīst, ka šajā ziņā viņai palīdz arī aktrises profesijas rūdījums. “Mana profesija ir ļoti izaicinoša tādā ziņā, ka visi it kā esam kolēģi un draugi, bet tajā pašā laikā arī konkurenti. Ir recenzijas, atsauksmes, ļoti daudz kritikas. Es tās vai nu nelasu, vai arī esmu izveidojusi savu aizsardzības lauku, jo, lai arī dzirdu, ka par mani kāds kaut ko saka, es to nolieku malā un virzos uz priekšu,” stāsta Anta Aizupe. Viņa arī uzsver, ka ne savā profesijā, ne arī mammas lomā ne mirkli nedomā par to, ka viņai vajadzētu būt labākajai. Tāpēc viņa visam mēģina pieiet no citas puses. Anta Aizupe: “Piemēram, mēs šodien esam forši apģērbušās, forši paēdušas, labi pavadījušas laiku ārā laukumiņā. Cenšos caur to sevi paslavēt, jo domāju, ka izdošanās brīžiem nav jābūt lieliem.”
Tiesa, ne tikai aktrises profesija devusi daudz mammas lomai, bet arī otrādi – Antas darbs ieguvis no tā, ka viņa ir mamma. “Es domāju, ka nebūtu izdarījusi pat pusi no tiem darbiem, ko esmu izdarījusi līdz ar viņu ierašanos, jo ir pavisam cits fokuss. Otrkārt, tu aizej uz darbu un zini, ka tev ir noteiktas stundas, lai visu uzdarītu, un tu to vienkārši izdari,” par savu pieredzi stāsta viņa, sakot, ka meitu ienākšana viņas dzīvē palīdzējusi arī veselīgā veidā samazināties fokusam, kas iepriekš bija vērsts tikai uz darbu.
Šķiršanās
Anta atzīst, ka ļoti baidījusies no šķiršanās, uzskatot, ka tas būs pasaules gals. Tomēr, nonākot līdz šādam solim, viņa devusies konsultēties pie ģimenes psihologa, lai saprastu, kā rīkoties šādā situācijā, kurā nekad iepriekš nav atradusies. “Viena no lietām, kuru viņa ieteica, ir režīma ieviešana, nosakot, kurā laikā bērniņi būs vairāk pie manis, bet kurā – pie tēta. Tāpat arī viņa teica, lai neuztraucos, jo šādi dzīvo ļoti daudzi,” atceras Anta, stāstot, ka šīs sarunas viņai ļoti palīdzējušas.
Savas un divu meitu ikdienas organizēšana sākotnēji bijis sarežģīts uzdevums, kuram ar laiku viņa piešāvusies, jo tas esot vēl viens darbiņš, kuru iemācīties darīt. “Tā ir plānošana, nekas vairāk. Protams, plānošanā vismaz stundu vajag paredzēt sev klusumā vai skrienot, vai arī kam citam, kas palīdz atjaunoties un iegūt spēkus. Sākumā es to nedarīju, jo domāju, ka gan jau parādīsies brīvs brītiņš, taču nekādi brītiņi neparādās,” teic viņa. Anta atzīst, ka tikai tagad sākot par sevi domāt arī kā par sievieti, jo sākotnēji bijis ļoti daudz praktisko lietu, kas prasa sakārtošanu, tāpēc sevi pastūmusi malā, taču šobrīd, kad iestrādājusies rutīna, viņa palēnām atgriežoties pie sevis.
Anta Aizupe: “Tas viss bija tādā karuselī, tik ātri, strauji un pēkšņi, ka pagaidām vienkārši elpoju un atgriežos pie sevis.”