06.05 15:45-16:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Ilze Apine
Ājurvēda tulkojumā no sanskrita valodas nozīmē „zinātne par dzīvi", „dzīves zināšanas", „ilgas dzīves zināšanas". Bet, kas tad īsti ir Ājurvēda un kādas ārstēšanas iespējas tā piedāvā, stāsta Latvijas Universitātes (LU) komplementārā medicīnas centra pasniedzējs, SIA AVP Baltics izpilddirektors un pētījumu vadītājs, dr. Somit Kumar no Indijas.
Ājurvēda un ājurvēdiskā ārstēšana ir radusies Indijā, bet šobrīd savu izplatību piedzīvo visā pasaulē. Ar ko tas izskaidrojams?
Lai gan ājurvēdas zinātne un zināšanas attīstījās un joprojām tiek sargātas indiešu tradīcijās un sociāli kulturālajā perspektīvā, šai pieejai vienmēr bijusi universāla nozīme un pielietojums. Tas ir unikāls veids, kā iepazīt sevi un attiecības starp ķermeni un apkārtējo vidi. Tā ir ne tikai medicīnas sistēma, bet arī daudzpusīga zinātne, kas ļauj izprast Visuma izcelsmi, kā arī dzīvības – augu, dzīvnieku un cilvēku – rašanos un simbiotiskās attiecības. Ājurvēdas teorijas un prakses skatījums uz dzīvi neatkarīgi pastāvējis līdzās laicīgās zinātnes un medicīnas attīstībai. Ājurvēda ir izturējusi laika pārbaudi, attīstījusies un joprojām iederīga 21. gadsimtā, turklāt to pieņem ne tikai cilvēki Indijā, bet arī visā pasaulē.
Statistikas dati liecina, ka Indijas subkontinentā ājurvēdu izmanto 65% indiešu un nepāliešu, kā arī 11% šrilankiešu. Taču pēdējo trīs desmitgažu laikā ājurvēda kļuvusi populāra arī Rietumos, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidamerikā, Japānā, Krievijā un daudzviet Eiropā.
Atskatoties pagātnē, ķīniešu svētceļnieks Fa Hsiens (aptuveni no 337. līdz 422. gadam) rakstīja par Guptu impērijas (no 320. līdz 550. gadam) veselības aprūpes sistēmu un aprakstīja indiešu ārstniecības institucionalizēto pieeju. Pēc tam mūsu ēras 5. un 8. gadsimtā ājurvēdas svarīgākie darbi – Čaraka un Sušruta – tika iztulkoti attiecīgi ķīniešu, persiešu un arābu valodā. Arābu valodā tulkotā literatūra 12. gadsimtā sasniedza Eiropu. Renesanses laikmeta Itālijā Branka ģimeni no Sicīlijas un Gaspari Tagliakozi no Boloņas iespaidoja tas, kā arābi pieņēmuši Sušrutas ķirurģiskās metodes. Tādējādi ājurvēdas zinātnes globalizācija nav jauns fenomens, kuru pieredzam tikai tagad. Cilvēces vēsture pierāda, ka ājurvēdu pieņēma jau pagātnē, tā izplatās visā pasaulē šobrīd un turpināsies izplatīties arī nākotnē. Lai gan ājurvēda ir radusies Indijā, tā atbilst cilvēku ārstēšanās vajadzībām plašākā mērogā un to neierobežo vienas valsts, klimata, rases vai priekšstatu robežas.
Kā jūs izskaidrotu Rietumu “nezinītim”, kas ir ājurvēda?
Ājurvēda ir zinātne un zināšanas par veselīgu un mūsdienīgu dzīvesveidu, kas tiecas izveidot sabiedrību, kura atbildīgi izturas pret veselību, arī prātu, ķermeni un apziņu, tiecoties panākt zinātnisku un tehnoloģisku progresu un atbalstot pilntiesīgas vēlmes jeb alkas pēc materiāliem sasniegumiem un tomēr arī garīgas apgaismības un mierpilnas līdzāspastāvēšanas. Mūsdienīga sabiedrība var pastāvēt tikai tad, ja mēs visi pieredzam tādu dzīves kvalitāti, kādu sniedz fizisks, prāta, emocionāls, garīgs un sociāls līdzsvars un pilnība. Holistiska veselība ājurvēdā palīdz uzturēt ķermeni brīvu no slimībām, radošu garu, kā arī līdzsvarotu sociālo un garīgo ceļu. Ja šie dzīves pamatmērķi nav piepildīti, cilvēks nevar tiekties uz ilgtspējīgu attīstību – ne zinātnisku, ne ekonomisku. Ājurvēda atklājas personalizētā pieejā cilvēka veselībai, un tikai pielāgota ēdienkarte, dzīvesveids, veselības aprūpe un apzinātība var sniegt patiesi holistisku veselību un drošību.
Vai ājurvēdas terapija gūst pilnvērtīgu pielietojumu Rietumu pasaulē dzīvojošajiem, ņemot vērā atšķirīgo dabu, dzīvesveidu, mentalitāti, reliģisko piederību un citas atšķirības?
Vai mums tiešām šķiet, ka mūsdienu dzīvesveidu – gan Rietumu, gan Austrumu – nosaka mūsu pašu izvēles? Vai nav tā, ka neapzinātais patērnieciskums globalizācijas vārdā spiež mums pakļauties tā diktātam? Vai tas ir sniedzis mums nevainojamu veselību un drošību, pēc kā visi alkstam? Vai mēs tiešām uzskatām, ka tas, ko ēdam, kā dzīvojam un kā izbaudām savus materiālistiskos sasniegumus, patiesi ir piepildījis mūsu alkas pēc īstas laimes? Vai tas mūs ir padarījis kulturāli, emocionāli, sociāli un medicīniski veselākus un attīstītākus? Vai piekoptais dzīvesveids ir mums piemērotākais? Vai mēs ēdam to, kam mūsu ķermenis patiesībā ir paredzēts? Mums visiem jāatbild uz šiem jautājumiem un tad jāpieņem lēmums, vai ājurvēda ir zinātne, kas paredzēta tikai Indijai. Tā sastāv no diviem vārdiem – “Äyuh” jeb “Dzīvība” un “Veda” jeb “zināšanas”. Nekur nav teikts, ka ājurvēdas pamatnoteikumi ir paredzēti tikai indiešiem, īpaši – hinduistiem.
Ājurvēdas pamata principi ir raksturīgi visām antīkajām medicīnas sistēmām, arī ķīniešu, arābu, persiešu, ēģiptiešu, kā arī grieķu domāšanas pieejai. No grieķu medicīnā radušās instrumentācijas un redukcionisma pieejas pēdējo divu gadsimtu laikā attīstījies iedarbīgs diagnostikas instruments un iespējas ārstēt infekciju slimības un nelaimes gadījumā iegūtus ievainojumus, tādēļ pazemīgi pieņemsim šos konvencionālās medicīnas diženos sasniegumus.
Taču ķīniešu medicīna un ājurvēda nosargāja holistisku pieeju un pārdzīvoja laiku kā spēcīga preventīvās un dziedinošās veselības aprūpes tradīcijas dzīves un attīstības sistēma. Ājurvēda sludina par dzīvi dabā un saskaņā ar tās likumiem. Ēdienkarte, dzīvesveids, ikdienas un gadalaiku ritms un ārstēšanās stratēģija jāizstrādā un jāpielāgo atbilstoši cilvēka atrašanās vietai, sociāli kulturālajai izcelsmei, ķermeņa tipam un izvēlēm no vietējās un tradicionāli pieejamās floras un faunas. Un tas ir labākais globālās zinātnes modelis, kas stingri tic savu principu reģionalizācijai, ņemot vērā ģeogrāfiju, klimatu, kultūru, augu valsti utt. Manuprāt, tā ir viena no mūsdienīgākajām un attīstītākajām pieejām, kuras ietvaros tiek izstrādāta pielāgota rīcība darbā ar pacientiem un novērtētas viņu individuālās veselības vajadzības saskaņā ar sociāli-ekonomisko, psihiski-garīgo un ģeneotipisko paradigmu.
Šobrīd ājurvēdas procedūras kļūst par sava veida “modes kliedzienu” un tās piedāvā daudzās vietās… Taču dažkārt tas var izrādīties maldinoši un radīt nepareizu priekšstatu par ājurvēdu. Kāda ir atšķirība starp “ezotērisko” un zinātnisko ājurvēdas medicīnu un ārstniecību?
Vai gan varam noliegt, ka veselības tūrisma un veselības SPA koncepciju izmanto arī mūsdienu veselības aprūpes industrija, kas to pārvērš par mārketinga stratēģiju, lai piesaistītu vairāk klientu? Taču zinātnisko pieeju, kas sakņojas holistiskā dziedināšanā, tā nudien nevajadzētu izplatīt. Šīs pieejas vajadzētu regulēt un kategorizēt divos ājurvēdā balstītos labsajūtas un ārstniecības moduļos. Tā kā arvien lielāks skaits zinātnisku publikāciju visā pasaulē uzsver ājurvēdas prakses pierādījumus un drošības apliecinājumus, tiek iegūts arvien vairāk informācijas. Šī informācija beidzot tiek indeksēta un ir pieejama publiskā telpā, izmantojot informācijas un tehnoloģijas instrumentus, un tas palīdz vairot izpratni par zinātniski pārbaudītām praksēm. Taču, lai veidotu sabiedrības viedokli par veselību un izglītotu par ājurvēdu un tās holistisko pieeju, jāaptver ārkārtīgi plašs klāsts jautājumu. Reģionālā līmenī ir izveidotas nopietnas akadēmiskās un pētniecības grupas, kas tiecas veikt starpnozaru pētījumus un izglītot veselības aprūpes speciālistus par integratīvo jeb ājurvēdas zināšanu sistēmu. Latvijā Dr. prof. Valda Pīrāga, LU Internās medicīnas katedras un LU Komplementārās medicīnas centra vadītāja vadībā veikti vairāki veiksmīgi akadēmiski pētījumi. Ārsti un terapeiti, kas pabeigs šo kursu Latvijas Universitātē, pēc sertifikācijas būs vadošie ētiskas ājurvēdas prakses pielietotāji Latvijā.
Cik zināms, mums ir lieliskas atsauksmes par akupunktūras speciālistiem kā par diženiem Austrumu meistariem. Taču ājurvēda ir jūsu trumpja kārts. Kā jums izdevies nodot šīs zināšanas no paaudzes paaudzē? Vai to uzņem līdz ar mātes pienu?
Ājurvēdas zinātne nekad nav piedzīvojusi stagnācijas laiku; tā ir attīstījusies pēdējos 5000 gadus un turpinās attīstīties arī nākotnē. Ājurvēda vienmēr bijusi gatava izvērtēt sevi no jauna nebijušu zināšanu gaismā un atmest lieko informāciju. Dažādos laikposmos pēdējo 5000 gadu laikā publicēti vai manuskriptu formā sarakstīti vairāki tūkstoši grāmatu par astoņām atšķirīgām specialitātēm dažādās ājurvēdas attīstības stadijās. Patiesību sakot, ājurvēda joprojām ir dzīva dziedināšanas tradīcija 65% Indijā un daudzās citās valstīs. Tas nebūtu iespējams, ja ājurvēda nebūtu nodota caur cilvēkiem un padarīta mūsdienīga. Vēdiskā domāšana vienmēr bijusi gatava dalīties ar savu kultūras, intelektuālo un garīgo mantojumu. Mēs esam pazemīgi šīs zinātnes vēstneši, kas gatavi dalīties ar zināšanām, kontekstualizējot ājurvēdu saskaņā ar veselības vajadzībām Latvijā, kā arī jebkurā citā pasaules daļā. To paveic mūsu akadēmiskās, pētījumu un klīniskās iniciatīvas, kuras uzņēmušās Arya Vaidhya Chikitsalayam and Research Koimbatorē un Latvijas Universitāte.
Vai jūs pats izmantojat ājurvēdas ārstniecību? Kādos gadījumos un kādēļ?
Jā, es to izmantoju sev, savai sievai, mūsu ģimenei un pat abiem bērniem jau kopš viņu dzimšanas. Ājurvēda ir zinātne par dzīvību, tādēļ – ja mēs to nepieredzam, nevaram arī izmēģināt tās lietošanu. Ja mēs to neizmēģinām, nevaram arī pilnībā iepazīt. Ja mēs to pilnībā neiepazīstam, nevaram arī izmantot izglītošanā. Es to izmantoju it visur un jebkurā laikā, kā arī jebkādā stāvoklī – gan veselībā, gan slimībā –, jo ājurvēda ir zinātne par dzīvību, nevis tikai līdzeklis pret sāpēm. Ājurvēdā var definēt un apsvērt ikvienu piedzīvoto mirkli. Neatkarīgi no tā, vai pieredzat sāpes vai baudu, ājurvēda vada mūs uz līdzsvaru un dzīvi prāta, ķermeņa un apziņas harmonijā.
Skaistuma klīnikā 4. Dimensija ājurvēdas procedūras veic speciāliste no Indijas. Saumija Abrahana (Saumya Abrahans) ir viena no nedaudzajām Ājurvēdas procedūru speciālistēm- sievietēm no Indijas, kura šo terapiju pielieto Latvijā. Turklāt viņa ir nākusi no Keralas štata, ko dēvē par “paradīzi Zemes virsū” un, kurā vēsturiski ir attīstījušās senās Ājurvēdas tradīcijas.