Sveiki visiem! Pēc labi pavadīta laika Latvijā un Itālijā, esmu atgriezusies Brazīlijā. Satiku daudz mīļus cilvēkus, izciemojos, izbaudīju Latvijas labumus, piekrāmēju koferus ar grāmatām latviešu valodā, par laimi šoreiz Marianna nesaķēra nevienu ērci, kā tas bija parasts visās viesošanās reizēs Latvijā...
Latvijas bumveidīgās tendences
Katru reizi, kad atgriežos Latvijā, mani pārsteidz kāda jauna modes tendence - aizpagājušajā vasarā, piemēram, visas nēsāja pašdarinātas puķu piespraudes, šajā reizē mans novērojums - Latvijā tortes tagad tiek gatavotas par pamatni ņemot drupinātus cepumus, sajauktus ar sviestu vai ievārījumu.
Man tas likās ļoti dīvaini, it kā smilšu mīkla vairs nepastāvētu. Un visi gatavo tā - pilni žurnāli , internets un TV ar receptītēm.
Agrāk, kad vēl dzīvoju Latvijā, neievēroju šādas bumveidīgas tendences, bet viesojoties katru reizi mani pārsteidz kāds jauns modes vilnis, kas pāršalc dzimto zemi.
Bet vispār ir dīvaini - viss dzimtenē liekas tik tuvs, mīļš un, saprotams, dzīvojot biezi apdzīvotās teritorijās, esmu jau pieradusi pie daudz cilvēkiem, kas rosās un steidz katrs savās darīšanās, bet Latvija liekas tik tukša, uz ceļiem tik maz mašīnu, pludmales kā tuksnesis - nevienas dzīvas dvēseles…
Bet nu par atgriešanos Brazīlijā!
Brazīlijā ziema
Pirmkārt, patlaban Brazīlijā ir ziema. Šodien, pašā jūlija vidū, pēcpusdienā ir 22 grādi, vakarā gan vēsāks - līdz pat 13-15 grādiem. Un brazīļi salst. Šodien uz ielas redzēju daudz cilvēku ar cepurēm un šallēm. 22 grādos!
Cilvēki mīļie, Latvijā šādā temperatūrā ļaudis izmetas un dodas uz jūrmalu!
Tas ir paradokss – brazīļi grib nēsāt lietas, kas piederas ziemai - jakas ar spalvu apdari, cepures, cimdus un zābakus, bet cilvēki no klimatiskās zonas, kur šīs lietas ir patiešām nepieciešamas, jūtas laimīgi, kad cepures var nobāzt dziļi skapī un uzvilkt šortus.
Bet pašlaik veikalos valda ziemas sezona un brazīļu modes dāmas staigā tikai garos zābakos. Ziema, taču! Netici? Saule karsē? - Paskaties kalendārā!
Bērnu dzimšanas dienas svin ar vērienu!
Kādā svētdienā tikām uzaicināti uz kādas mazas meitenītes dzimšanas dienu. Mazajai Melodi palika četri gadiņi. Ar vislielāko prieku meklējām dāvaniņu, saposāmies un devāmies uz svinību vietu.
Pirms tam jau bijām dzirdējuši, ka brazīļi bērnu dzimšanas dienas svin ar vērienu, bet nu ko TĀDU bija grūti iedomāties. Sevi uzskatu par samērā pieredzējušu personu bērnu dzimšanas dienu sakarā, jo Latvijā strādāju izklaides centrā, kur rīkojām dažādus pasākumus - ar lieliem un maziem tingeltangeļiem. Bet mazās Melodi dzimšanas diena man bija pārsteigums.
Bērnu dzimšanas dienas mājās nesvin, tiek īrētas telpas. Pilsētā ir daudz aģentūru, kuras specializējušās tieši bērnu dzimšanas dienu svētku rīkošanās - iznomā balonus, krēslus, klaunus, tortes (šeit man ir neliels sajukums, kaut ko īsti vēl nesaprotu, jo tortes tiek iznomātas - tās ir mākslīgas, galā tiek uzsprausta svecīte un kāda mikimausa galva, bet kad ir tortes ēšanas brīdis, tad ēšanai tiek atnesta pavisam cita torte).
Tātad ar nelielām grūtībām atradām svinību vietu - jauns, tikai bērnu dzimšanas dienām paredzēts angārs. Un kas tur iekšā!!! Diskotēka bērniem ar spoguļbumbu, piepūšamās atrakcijas, angāra vidū brīvā kritiena tornis, bumbiņu vannas pašiem mazākajiem, kompjūterspēles, automodelīšu trase ar radiovadāmām mašīnītēm, mazs futbola laukumiņš (esam taču Brazīlijā - futbolam jābūt visur), dažādi tērpi no multenēm, kurus bērni var izvēlēties un pārģērbties.
Otrajā stāvā dažādas atrakcijas arī pieaugušajiem un pat telpa ar dīvāniem un lielu TV – paredzēta tētiem, kuri no visa šī trakuma jau ir pavisam noguruši. Un pie griestiem mazs gaisa vilcieniņš, kurš visus izvizina un izbrauc pa gaisa sliedi pat ārpusē!
Un zīmētājs katrai meitenītei un puisītim uzzīmē kādu murmulīti uz rociņas, Mariannai, protams, mikimausi (ak, kāda raudāšana, kad nomazgājās nost), puisīšiem dominēja Brazīlijas futbolu klubu emblēmas, citām meitenītēm - gan Hello Kitty, gan poniji, gan princeses un citi ērmi.
Mūs sagaida pārlaimīgā Melodi, kura nekādi negrib sveicināties ar viesiem, jo ir taču jāskrien un viss jāizmēģina! Ielūgumā ir stingri pieteikts, svinības no 12:00 līdz 16:00, šajā laikā taču jāpaspēj tik daudz!
Marianna sākumā no visa raibuma un bagātības ir nedaudz apjukusi un sabijusies, bet kad ierauga, ka te ir arī viņas mīļākā atrakcija PULA PULA (portugāļu valodā - lec, lec jeb Latvijā pazīstams kā vienkārši batuts), tad arī viņas dvēselīte sāk gavilēt.
Šīs stundas pagāja vienos priekos, spēlējām spēles, padejojām un es aizrautīgi izspēlējos Wii tenisu, tik aizrautīgi, ka plecs un roka par trakošanu atgādināja vēl visu nākamo nedēļu.
Mans laulātais draugs apgalvoja, ka no malas izskatījās tā, it kā es spēlētu beisbolu, nevis tenisu - tā es biju aizrāvusies.
Pēc pusdienām visi sveicām Melodi, kura bija uztupināta uz augsta krēsla un pūta plastmasas tortes galā uzsprausto svecīti četrinieka formā, un visi kopā nodziedājām Parabens (apsveikuma) dziesmiņu (melodija Happy Birthday to you, vārdi - portugāliski).
Mājās ejot, vēl pēdējais pārsteigums – katram bērniņam par piemiņu uzdāvina somiņu, kurā ielikta krāsojamā grāmatiņa, flomāsteri, plastilīns, burvju fejas nūjiņa un vēl dažādi pārsteigumi. Un vēl arī pie ledusskapja pieliekamu magnētu ar smaidīgu Melodi uz tā.
Jubilāres mamma teica - redzēsiet, kad būsiet nodzīvojuši Brazīlijā vairākus gadus, viss jūsu ledusskapis būs noklāts ar bērnu jubileju magnētiņiem, jo tā ir mūsu tradīcija. Kaut nu tā būtu taisnība, jo tas nozīmētu, ka mūsu mazajai meitiņai šeit būs daudz mazu draugu!
Ieskaties, vairāk bilžu fotoblogā!
{fotoblog:4854}
Agnese Celmiņa, speciāli www.sieviesuklubs.lv