Nedēļa dārziņā pagājusi.

Sveiki.

Kā jau daudzi zin, pirmdien sākām iet dārziņā, ir gājis pa šo nedēļu visādi, bet par to pastāstīšu šajā blogā.

Lūk kā puikam gāja pirmās dienas:

 Pirmdiena.

Šodien manam puikam ( 1 gads 10 mēn) bija pirmā diena bērnudārzā un ziniet veiksmīgi. 

Nācu pakaļ pl 12, un ienākot grupiņā mazais sēdēja pie galda un spēlējās ar klucīšiem.

No rīta protams man aizejot bija asaras, bet pēc audzinātājas stāstītā tās ātri pārgāja.

Prieks.

Bērni patiešām ātri aug, tulīt mums 2 gadiņi.,

Novēlu visiem kuri tuvākajā laikā uzsāks bērnu dārza gaitas, lai tas sākums būtu veiksmīgs.

Otrdiena.

Un lūk te būs otrās dienas ( šodienas) ieskats:

Šodiena dārziņā bija niķu diena. Braucot autobusā mazais aizmiga, piecēlu ejot iekšā dārziņā, tad sākās lielie niķi, jo mazais nebija kārtīgi pamodies..

Šodien bija forša audzinātāja, mūsu grupiņā ir divas audzinātājas viena auklīte.

Pakaļ mazajam atnācu nedaudz ātrā, ieej pa durvīm dzirdēju kā mazais raud, jo no rīta kārtīgi nebija izgulējies.

Ar ēšanu iet labi šodien brokastīs bija gurķis, pusīte olas, putra, dzeramais un desmaizīte.

Pusdienās, frikadeļu zupiņa to viņš bija smuki paēdis ar visu raudāšanu, salāti, rupjmaizes šķēklīte, aknas un dzeramais.

Mazais atnāca pie manis samīļoties un pēc samīļošanās vēlējās skrien atpakaļ grupiņā spēlēties, bet diemžēl bija laiks doties mājās, jo pārējie bērniņi devās gulēt.

Grupiņa ir ļoti jauka un audzinātajas un auklīte arī.

Mazais šodien pat esot Nelliju mīļojis :) .

Par podiņa lietām, vispār pastāstīšu citā blogā, bet varu šajā pastāstīt kā sokas ar podiņlietām dārziņā no tā ko man stāsta audzinātāja.

Atnākot šodien pakaļ puikam, paskatijos somā cik pamperi vēl palikuši, man par brīmunu neviens no manis dotajiem nebija paņemts :) Superm tātad mazais ir sēdējis uz podiņa, prasiju vai mazajam nav nekas bijis pamperā, audzinātāja atbildēja, ka mazais esot sēdējis uz podiņa. 

Tas ir super... Man liels prieks, ka mans mazais arī dārziņā sēž uz podiņa.

Trešdiena.

Mazajam galīgi negribējās no rīta celties, jo miedziņš tik salds. Bet piecēlāmies, saģērbāmies, aizgājām muti nomazgāt un prom uz autobusu, mūsu dārziņš atrodas Kauguros, bet mēs paši dzīvojam Majoros.

Jau ejot pa dārziņa vārtiņiem iekšā puika sāka teikt nē nē, njā šajā vecumā ir grūti, bet labāk manuprāt radināt pie dārziņa tagad nevis vēlāk.

Aizgājām nolikt ratus un devāmies uz grupiņu, mazais tā negribēja iet, bet audzinātāja viņu paņēma.

Pl 12 atnākot pakaļ mazais jau bija nomierinājies.

Ceturdiena.

Dārziņā nebijām.

Piektdiena.

Šo rīt mazulim, nu galīgi negribējās celties, bet tomēr fiksi saģērbāmies un devāmies uz autobusu.

Tuvojoties pieturai kurā mums jākāpj ārā mazais jau sāka teikt nē nē.

Aizgājām uz dārziņu, samīļojāmies un atdevu mazo audzinātājai, atkal raudošu.

Pl 12 atnākot pakaļ viņam, mazais smuki sēdēja pie galda un spēlējās ar tiem pašiem klucīšiem ar kuriem pirmajā dienā.

Ieraugot mani mazais bija tik laimīgs.

Pusdienas esot paēdis, uz podiņa sēdēja, bet taja neko neatstāja. 

Nu lūk tā manam puikam iet dārziņā, vēl mēnesis un būs divgadnieks. :)