Ko es Stokholmas muzejos redzēju

26. Sep 2016, 14:43

Vakar kaut-kā atcerējos muzejus Zviedrijā, kurus apmeklēju pēdējo reizi Stokholmā un sapratu, ka neesmu ar jums padalījies ar pieredzēto. To labošu tulīt pat! Mana bloga pastāvīgie lasītāji zin, aizvadītajā vasarā Zviedriju apmeklēju jau otro reizi un šoreiz mēs braucām ne tikai ar vecākiem, bet arī ar māsīcu un brālēnu. Godīgi sakot, brauciens uz Zviedriju ir salīdzinoši īss, bet īpašs piedzīvojums. Brauciens ar prāmi, vakariņas un brokastis prāmja restorānā, nakts kajītē un protams, redzētais pašā Stokholmā...

Ar brālēnu vairākkārt izstaigājām visu prāmi, uzspēlējām gaisa hokeju un citas spēles. Šajā reizē vakariņas mums izvērtās jautrā pasākumā. Man ar brālēnu īpaši iegaršojās zemeņu šotiņi (zemeņu biezenis mazās glāzītēs). Bija tieši zemeņu laiks un šis deserts garšoja īpaši labi.

Par cik vakariņas un brokastis klātas "Zviedru galds" koncepta ietvaros, tad nu ņem un baudi to, kas tev garšo un droši drīksti ēdienus ņemt atkārtoti. Tad nu brālēns īpaši neceremonējās un ņēma tā kārtīgi, cik var atnest un apēst....

Šādi "reisi" pēc zemeņu šotiņiem notika vairākkārt, kamēr tie beidzās :)

Ja pirmajā Stokholmas apmeklējuma reizē mēs skatijāmies pašu pilsētu, tad šoreiz apskatijām gan goda sardzes maiņu Karaļa pilī, dārgumus un vēsturiskus priekšmetus Gustava III senlietu muzejā un Armijas muzeju, Bet tagad par visu pēc kārtas.

Stokholmas pils joprojām ir Zviedrijas monarhu rezidence. Šeit patiešām dzīvo Zviedrijas karalis, kurš pilda reprezentatīvu lomu, līdzīgi kā mums prezidents. Sardzes maiņa ir tāds riktīgs šovs.

Īsti to šurpu - turpu maršēšanas jēgu neizpratu, bet bija interesanti un neierasti. Pūtēju orķestris šim pasākumam piešķir īpašu glanci. Vēl man ļoti patika skaistās lielās bungas - izskatās, kā rotaļu zaldātiņiem.

Pils telpās izveidots sadzīves lietu kambaris un dārgumu glabātuve Livrustkammaren - tā ir karalisko dārglietu glābātava. Tur var apskatīties kādas drēbes valkāja princeses un karaļi senajos laikos un kādās karietēs brauca. Stendos izstādītas dažādas bruņas - gan zirgiem, gan sievietēm, gan bērniem! Tās bērnu bruņas īpaši jocīgi izskatījās!

Turpat muzejā varēja tās uzmērīt un saprast cik grūti tajās kustēties. Tās ir šausmīgi smagas!

Un šeit ir kroņa modelis, kuru var uzlikt galvā. Ziniet ko? Kakls momentā lūzt! Kā var šādu smagumu nēsāt uz galvas? Kroņprinčiem jau no pašas bērnības bija jātrennējās! Dažus muzeja eksponātus izmanto vēl šodien oficiālos karaļnama pasākumos - kāzās, bērēs, kronēšanas laikā.

Pēc mantu glabātavas apskates devāmies kājām cauri pilsētai, pāri daudzajiem kanāliem.

Ferrari Stokholmas ielās nav nekāds retums.

Kā liecina vēsture, zviedri savulaik bijuši itin kareivīga tauta, lai arī pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās. notika tālajā 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģiju. Kopš tā laika zviedri cenšas ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā. Taču tieši Zviedrijā atrodas Armijas muzejs!

Armijas muzejā apkopota daudzo karu pieredze, tajā iespējams iegūt informāciju gan par vikingu karotājiem, gan mūsdienu Zviedrijas un citu armiju bruņojumu. Katram puikam šīs lietas ir interesantas un saistošas. Taču muzejs patika arī mūsu mammām un māsicai. Un kāpēc gan ne?

Šajā muzejā ir viena ļoti interesanta iespēja. Muzeja eksponātus drīkst ne tikai skatīties, bet arī aptaustīt, tajos iekāpt (mašīnas un cita tehnika) un pat uzmērīt! Māsīca uzmērīja vairākas karavīru drēbītes un smukus mundierīšus. Viņai piestāvēja!

Un vēl muzejā nesastapām nevienu burkšķošu tantiņu! Mūsu muzejos gandrīz katrā ir tāda, kura iespējams, ir pārdzīvojusi pašus muzeja eskponātus un par savu pienākumu uzskata uz katru skatīties kā uz potenciālo demolētāju un piromānu. Šo neaiztikt! Šitam virsū neelpot! Un te vispār nav atļauts skaļi staigāt! Tur viss ir pilnīgi savādāk! Šādu tantuku nav un ja tev ir iespēja aizsniegt, ņem paskaties (tikai nelauz) un izpēti. Novērošanas kameras, protams, visur, bet neviens tevi lieki neaudzina. Un pie vairākiem eksponātiem pat ir pierakstīts, ka to var uzmērīt, apsēsties, iekāpt iekšā un pat apgulties kazarmu gultās!

Slavenais VEF Minox fotoaparāts. Kārtīgu spiegu neatņemams darba rīks.

Ziniet kas vēl? Muzejs izkārtots trijos stāvos un platība vienkārši milzīga. Tā žiglā gaitā pārvietojoties un rūpīgi pētot tikai tiešām interesējošus eksponātus, tāpat paiet pāris stundas un kādam sagribas iekost.... Tā nav problēma! Lai arī muzeja telpas, ja tev somā maizītes ar desu (vai bez) un vēl pudele kāda garda dzēriena, piesēdiet lūdzu un iekodiet!

Speciāli galdiņi izvietoti, blakus izlietne ar ziepēm, miskastes, un mierīgi var piesēst un ieturēt maltīti. Arī soliņi atpūtai ik pa brīdim izvietoti. Tualetes telpas zolīdas, ir pārtinamais galdiņš un citas ekstras. Vienu vārdu sakot, viss priekš cilvēkiem!

Un liels bija mūsu pārsteigumus, kad vienīgais dzīvais armijnieks šajā muzejā bija latvietis! Viņš ir Latvijas armijas virsnieks, kas todien Armijas muzejā apmeklēja kaut-kādu konferenci, kur bja vairāku valstu pārstāvji.

Visizdevīgākā diena armijas muzeja apmeklējumam ir otrdiena, kad tas atvērts no 11 rītā līdz 20 vakarā. Ieejas maksa: 80 SEK (gandrīz 8 Euro). Te muzeja mājas lapa.

Ekskursijām atvēlētais laiks bija beidzies un nācās doties uz prāmi. Taču pa ceļam ieturējām vieglu maltīti Starbucks kafejnīcā. Bez tā neiztiek neviens mūsu ceļojums. :)

Jā, izbraucām arī ar autobusu (laika taupīšanas nolūkā). Un kas ir interesanti, iekāpšana TIKAI pa priekšējām durvīm. Biļetīti nopīkstini pie šofera, vai iegādājies (dārgāk) biļeti autobusā. Un nevajag uzturēt kontrolieru barus. Visiem biļetes ir.