Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Katru pirmdienas rītu aizejot uz bērnudārzu izlasu ēdienkarti visai nedēļai.
Jāsaka, ka liels bija mans pārsteigums, kad izlasīju, ka vienu dienu bērniem būs cīsiņi.
Gribēju par šo lietu parunāt ar audzinātāju, vai tiešām bērniem dod cīsiņus un kādus. Bet tā kā mazajam tajā dienā aizgāja pakaļ vīrs, un pēc šīs dienas mazais ir saslimis, nu jau otro nedēļu neejam uz dārziņu, tad šo jautājumu esmu atlikusi uz dienu, kad atkal dosimies uz dārziņu.
Runāju arī ar draudzenēm par šo jautājumu, kurām bērni iet dārziņā. Viņas atbildēja, ka arī viņiem dodot cīsiņus, un kas, tad tur tik briesmīgs. Ko es cepoties? Vai tad mājās mēs cīsiņus neēdam?
Protams ir retas reizes, kad grēkojam, nopērkam un lietojam cīsiņus.
Bet šoreiz ir jautājums par to, kā cīsiņus var dot dārziņā, jo visur tika runāts, ka skolās un dārziņos cīsiņus nevar dot, jo viņos nekā laba nav.
Vai Jūsuprāt cīsiņi ir pieļaujami bērnudārza ēdienkartē?
Vēsma
Kamēr nebiju "stāvējusi klāt" gaļas iegūšanai, bija arī man mazliet atšķirīga domāšana kā ir tagad. Es laikam labāk izvēlos ēst tāda lopa gaļu, kas tās antibiotikas ir dabūjis un izveseļojies, pēc tam aizvadījis attiecīgo laiku līdz nokaušanai, kad vielas no organisma izvadītas, nekā ēst tāda lopa gaļu, kas ir ar slimības pazīmēm, bet nav ekonomiski izdevīgi to ārstēt, labāk nokaut, bet pēc tam gaļa tiek samalta desās.
To nosaka vetārsts. Kamēr lopam nav beidzies liegums, tikmēr kautuve tādu lopu nemaz nepieņem 😀 Par to vispār nepastāv bažas, ka gaļā var būt zāļu atliekas, jo vienkārši tādus lopus uz kaušanu NEPIEŅEM. Cita lieta - cik bieži lopu ārstē ar antibiotikām. Piemēram, bioloģiskajās saimniecībās lopus iesaka ārstēt ar fitoterapijas un homeopātijas palīdzību, tomēr tiek pieļautas arī antibiotikas ārkārtējos apstākļos. Un atkal - kamēr tās vielas nav izgājušas no lopa organisma, kautuve nepieņem, jo lopam ir realizācijas liegums. Taču te atkal jāpaļaujas uz īpašnieka godaprātu, jo mēdz būt gadījumi, kad īpašnieks nodarbojas ar pašārstēšanu, kas netiek reģistrēta. Tas attiecas vienlīdz kā uz bioloģiski, gan parasti audzētiem lopiem.
Laikam jau piederu pie tām eko mammām. Nu vismaz cenšamies ģimenē lietot produktus ar zināmu izcelsmi un saprotamu sastāvu. Bet nu man smaidīt gribas, ka visi diskutē par cīsiņiem, bet visiem vienalga par pārējiem gaļas produktiem (šniceli, gulašu). Visi lopi fermās tiek baroti ar antibiotikām un lielos daudzumos. Bet par to jau laikam neviens nesatraucas. Laikam tomēr pirmais par ko es celtu trauksmi ēdienkartē, ir vīnogas.
Nezinu ko konkrēti dod b/d, bet vari iemēģināt no šīm http://www.kafejaalida.lv/
Vai http://laukubode.lv/tukuma-kafija/
Neviens nekādu traci netaisa.
Kā jau teicu, arī mēs reizēm ēdam cīsiņus. Neesmu nekāda EKO mamma.
Jautājums ir par to vai cīsiņi būtu jādod bērnudārzā.
Vadlīnijas pieļauj cīsiņus. Mājās arī pa retam, bet dodu cīsiņus, ir daudzi ēdieni par kuriem ir vēl lielāka diskusija.
Bez tam piekrītu izteiktajiem viedokļiem, ka visādi augļi, sulas un taml figņas tāpat ir pilnas ar visādu ķīmiju!
kā jau savā komentārā minēju - cīsiņā karbonādi neliek, tomēr liek gaļu. taču šī gaļa nemaksā nemaz tik daudz, vairāk izmaksas rodas no šīs gaļas apstrādes, lai tā piemērota pārstrādei 😀 un tad sanāk, ka salīdzināt ar karbonādes cenu īsti arī nevar, resp., cena reizēm var nebūt rādītājs, cik daudz gaļas tur ir. protams, ja izstrādājums maksā kapeikas kilogramā, noteikti par gaļu sastāvā runāt nav jēgas.
Dārziņā dod miežu kafiju. Tas nav nekas slikts. Nedod jau tādu kafiju, kā dzeram mēs pieaugušie.
Es zinu ražotāju, kas piegādā cīsiņus un sardeles mūsu bērnudārzā. Zinu, ka tos taisa no gaļas, +/- ievērojot derīguma termiņus, nevis maļot tikai veco vitrīnu produkciju. Nedaudz nepatīk, ka liek klāt nitrītsāli, bet tas būtu mazākais. Galvenais, ka ir gaļa. Gluži karbonādes tur nemaļ, tomēr nav arī sintētiskie savienojumi, kaut kādi briedinātāji un līdzīgie.