25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Turpinu stāstīt kā manam dēliņam klājas bērnudārzā.
Kā jau iepriekš rakstīju, tad pēc pirmās pavadītās dienas bērnudārzā vakarā Emīls teica, ka negribot uz dārziņu, bet no rīta pamodās labā garastāvoklī, un nemaz neiebilda, ka jādodas uz dārziņu. Sāka pat dusmoties, ka mēs ar tēti ilgi čammājoties.
Ierodamies bērnudārzā, sasveicināmies ar audzinātāju un auklīti, šodien ir cita gan audzinātāja, gan auklīte.
Pārģērbjamies un dodamies uz grupiņu, parunāju ar audzinātāju, kura iedod savu telefona numuru. Atgādinu, ka Emīls ir dārziņā tikai otro dienu un, ka pēc pusdienām būšu pakaļ. Sabučojamies ar mazo un dodos prom. Emīls mierīgi aiziet ar audzinātāju apskatīt mantas.
Aizeju uz mājām un jūtos, kā ne savā ādā, tik jocīgi, klusi un nepierasti, ka mazā nav mājā.
Pienāk plkst. 12.00 un dodos mazajam pakaļ. Emīls jau mani gaida. Pienāk arī audzinātāja un stāsta, ka viss esot bijis labi, tik vienā brīdī Emīls sācis tā kā raudāt, bet viņa ar viņu parunājusi un mazais nomierinājies. Teica, ka bijuši ārā pastaigāties, pastāstīja, ka Emīls ēdis tikai zupiņu, bet otro negribējis.
Tad nu sakām uz redzēšanos un dodamies mājās. Sākumā Emīls no dārziņa iziet tāds klusiņš, tāds kā nobijies, bet kā tiekam aiz bērnudārza teritorijas, sāk atdzīvoties un runāties. Prasu Emīlam vai pēc brīvdienām ies uz dārziņu, viņš saka, ka iešot.
Atnākam mājās un ap plkst. 14.00 skatos, ka mans bērns paliek tāds kluss, nedauzās, netrako, paprasās iet uz gultu kopā ar mani. Aizejam, paņemu mazo klēpī un jūtu, ka ir temperatūra, pamēru, jā ir temperatūra - 37.7. Mazais sūdzās, ka sāpot vēderiņš, grib tikai mani, lai es viņam lasu pasakas.
Es jau sāku satraukties, jo liekas tikai divas dienas dārziņā un jau slims. Kā būs vēlāk?
Tā kā mazais tāds pavisam miegains un karsts, iedodu Nurofēnu. Pēc kādām 40 minūtēm, Emīls izvēmās un pēc maza mirklīša atdzīvojās, arī temperatūra nokritās. Sāk trakot, dauzīties, pat prasījās ārā.
Ap plkst. 20.30 jūtu, ka mazais atkal tāds mierīgs paliek, pataustu, jā silts. Atkal prasās uz gultu, pamēram temperatūru - 37,7 atkal. Emīls sāk sūdzētie, ka actiņas tā kā sāpot un sāk migt ciet, tad nu es vēlreiz iedevu nedaudz Nurofēnu, lai nebūtu mazais jāceļ, ja celsies temperatūra vairāk un Emīls dodas gulēt. Temperatūra nokrītas un vairāk arī neparādās.
Sestdien no rīta mazais pamostas, paēd kārtīgi brokastis un dodas ārā, jo temperatūras vairs nav. Vairāk nekādu citu sūdzību šo dienu laikā nav bijis. Skrien, trako, spēlējas kā vienmēr. Kas tas biju nezinu. Vai no stresa un pārdzīvojumiem, vai kāds vīruss?
Šovakar liekot mazo gulēt atgādināju, ka rīt jādodas uz bērnudārzu, tad nu atkal Emīls teica, ka negribot iet.
Kā sāksies mūsu trešā diena bērnudārzā redzēsim rīt, par ko arī vēlāk pastāstīšu.
Vēsma
Es kā cilvēks, kurš principā uzskata, ka jebkurai slimošanai ir emocionāli cēloņi, gribētu domāt, ka bērniņam vienkārši bija sakrājies kaut kas, ko vajadzēja dabūt ārā, šajā gadījumā caur vemšanu. Bērniņiem vispār raksturīgs, ka viņiem uzkrātās emocijas nāk ārā caur iesnām, klepiem, vemšanām, caurejām. No vienas puses tas ir ļoti labi, jo vismaz neuzkrājas, no otras puses vecākiem tas nozīmē plānot, kas ar mazo paliks mājās, jo uz bērnudārzu laist nevajadzētu. Loģiski, ka slimības ierosinātājs ir vīruss, tikai bērna emocionālais fons nostrādā par labu tam, kādu tad to vīrusu organisms pieņems un kādam pretosies. Bērnudārza vidē to vīrusu ir traki daudz, bet bērna emocionālais komforts ir spējīgs pret to cīnīties vai neizturēt.
Es savu jaunekli pēc vasaras brīvlaika 6 nedēļu garumā palaidu bērnudārzā, kuru sāk apmeklēt nu jau 3.gadu, bet arī pēc 3 dienām iesnas ir klāt. Un es zinu, ka tas ir tādēļ, ka "putniņš iesprostots krātiņā". Bet lāgā es neko palīdzēt tajā nevaru - nevarēšu taču viņam nodrošināt mājaprūpi līdz skolas vecumam un pēc tam savukārt mājskolotāju. Tas, ko es daru, ir absolūta bērna interešu piepildīšana ārpus bērnudārza. Atzīšu, ka tas paprasa ne mazums spēka un izturības, bet ir varianti - bērna slimošana vai bērna veselība.
Šajā gadījumā gan atkal savā ziņā veicas to bērnu vecākiem, kam bērniņš ir emocionāli līdzsvarotāks. Tiem vecākiem, kam bērniņš ir ultrasensitīvs, biežāk nākas saskarties ar slimošanām, neskatoties, kā bērns būtu rūdīts.
ceru ka mazs vīrusiņš puikam bija, nevis un nervu pamata.
lai jums veicas.