Bērnudārza dienasgrāmata: otrās nedēļas pirmā diena

Jaunā darba nedēļā ļoti bažījos, vai mazā māsiņa nebūs aizmirsusi, cik forši ir bērnudārzā pie bērniem. Vai atkal pirmdiena mums nesāksies ar raudāšanu un milzīgām asarām.

Pirmdienās arī īpaši grūti ir pamosties lielajam brālim un lielajai māsai. Brālis pat mēģināja "uzspiest uz jūtām", paziņojot, ka viņam esot angīna, iesnas un noteikti 40 tempertūra :) Kamēr pamērījām brālim temperatūru, arī mazā māsiņa lēnam izlīda no gultas, miegaina, niķīga, jo tik ļoti vēl vēlējās pagulēt. Šonakt viņa vairākas reizes modās naktī un raudāja. Kādēļ tā, grūti pateikt. Tad, kad niķis bija pārgājis, ēdām brokastis, tā knibinoties, jo laikam jau tik agri arī puncis vēl nav pomodies. Iztīrījām degunu, iedzērām dabīgos mammas sīrupus visi - gan mamma, gan brālis, gan māsa, gan arī Emsītis. Tētis gan tādām zālēm neparakstās :)

Tad lēnām kārtojām drēbes - meklējām kleitas, krekliņus, zeķubikses, āra bikses, mētelīti, cepuri. Šorīt nēēē teica nedēļas nogalē saņemtajai kleitiņai no onkuļa Amerikā, lai arī sestdien ar šo kleitiņu pucejās, dejoja, šorīt teica, ka nēē, meklējam citu. Iepatikās kupls džinsu sarafāniņš ar rozā krekliņu. Šāda ņemšanās pie drēbju skapja mums ir katru rītu. Es viņai atļauju, lai arī maziņa, lai jau izvēlas. Ja godīgi, mani tas ļoti iepriecina, man patīk, ka viņa paucejas, jo lielajai māsai pucēšanās nepatīk, uzvelk legingus, t-kreklu, krosenes un uz priekšu, labākajā gadījumā izķemmē matus, bet te ir viss - drēbes, pucēšanās, pārģērbšanās, matu taisīšana...lūpu balzāma krāsošana.

Lēnām, kamēr visi iztūļājās, mēs ar Emsi jau gājām uz mašīnu, attaisījām vārtus, notīrījām aizsvīdušos stiklus, ieslēdzām radio un gaidījām lielo brāli. Emītis dejoja, dziedāja. Bija ļoti labā garastāvoklī. Runājām, ka braucam pie bērniem, pie audzenītēm. Steidzāmies, tādēļ pirmos vārtiņus pie bērnudārza attaisīju es, bet otro pogu gan ļāvu spiest viņai pašai. Un kāds prieks bērna sejā:"Audzenīte gaida!"

Tad ieejot grupiņā jautāju:"Kurš skapītis ir Emim?", Viņa atbildēja:"Balonu, balonu," pati apsēdās pie skapīša, novilka kurpītes, novilka cepuri, bikses. Ļoti raiti mums gāja. Tad teica, ka esot jāvelk kleita, krekliņš un zeķubikses. Sataisījām matiņus. Grupiņā iegāja kā īsta dāma, vēl tā pacilāti, ar smaidu. Arī audzinātāja smaidīja un teica:" Vairāk šādu skaistu rītu un smaidu!"

Arī man sirds bija mierīga un smaids sejā, cik liela mūsu mazā meitiņa!

Šodien tētis Emīti paņēma. Audzinātāja esot ļoti lielījusi, cik forša un mīļa meitenīte esot. Atkal vakarā, samīļojās, sabučojās un brauca ar tēti uz veikalu. Uz veikalu pēc suliņas, pēc "Lupatiņu suliņas". Tās viņa ļoti, ļoti iemīļojusi. Tad mašīnā Emīts ko atcerējās:"Tēti, pupīti!" Jā, tētis Emīlijas lielāko draugu knupīti bija aizmirsis bērnudārzā. Tētis teica:"Nopirksim jaunu." Emis:"Nēēē, pupīti!" Tētis jautāja:" Nopirksim suliņu, jaunu pupīti un.. bulciņu, labi?" Jā, uz šo Emīlija parakstījās un tā nu mēs tikām pie rezerves pupīša, pie pūkija pupīša, uz kura uzzīmēts "Vinnijs Pūks". 

Vakarā viņa bija tik smaidīga, priecīga, mīļa. Vēlējās mīļoties, priecāties un spēlēties, līdz kopā ar mazajiem dūdīšiem, tā viņa sauc mūsu mazos kaķēnus, kuri vēl nav atraduši jaunās mājas, aizmiga ar savu peļuku segu un spilvenu, gaidot jaunu darba dieniņu gan mammai, gan tētim, gan brālim, gan māsai, gan arī sev pašai.

Mums ir tik ļoti paveicies, ka šis bērnudārza adaptācija periods ir bijis tik īss. Man nevienam no trim bērniem iešana dārziņā vēl tik maziņam nav bijusi tik vienkārša. Atceros, kā lielais puika līz pat izlaidumam katru rītu uz dārziņu gāja ar asarām, aptiniem man ap kājām. Ar leilo meitu bija nedaudz vieglāk, bet ar mazo - lieliski. Uzskatu, ka ļoti nozīmīgs ir arī pats bērnudārzs, jo tas, kurā mēs gājām pavasarī, bija katastrofa. Ja netrāpījās mīļā audzinātāja, bija puņķi un asaras. 

Šeit audzinātajas mums ir divas, taču pašlaik ir vēl viena, iespējams, viena no mūsu divām ir apslimusi. Ir sava auklīte katru dienu, ir sava telpa, ārā savs laukumiņš, ar viņu spēlējas, mīļojas, runājas. Un tas bērnam šo adaptācija periodu padara skaistāku u īsāku.