Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Jau rakstīju, kā mums pagāja pirmais mēnesis bērnudārzā. Ar ilgu slimošanu.
Tad nu beidzot šo pirmdien pēc slimošanas devāmies uz bērnudārzu. Un tad nu jāsaka ar to sākās jautra nedēļa. Pirmdiena šķita normāla ar bērna nelieliem šņukstiem esot grupiņā, bet veiksmīgi atvadījāmies ar buču un devos prom. Dzirdēju, ka Lauris turpina raudāt, bet neko darīt – devos prom.
Kad otrdienā no rīta, kad piebraucām pie bērnudārza Lauris sāka raudāt jau esot mašīnā. Lēnām ejot uz bērnudārza grupiņu nesot savu raudošo bērnu klēpī noskaidrojās, ka Lauris grib pie tēta un grib, lai tētis ved viņu uz dārziņu. Tad nu cenots paskaidrot, ka tētis strādā un nevar aizvest uz bērnudārzu. Atkal tas pats grupiņā atstāju raudošu bērnu.
Trešdienas rīts jauks, laicīgi piecēlāmies iekodām un devāmies uz dārziņu. Atkal piebraucam pie dārziņa un Lauris mašīnā sāk raudāt un stāsta, ka grib pie tēta. Tad nu atkal skaidroju, ka tētis darbā un nevar būt te. Atkal atstāju šņukščošu bērnu un devos uz darbu.
Bet nu šis rīts pārspēja visus iepriekšējos. Jau pieceļoties Lauris pateica, ka uz bērnudārzu ies kopā tikai ar tēti un tagad viņš grib pie tēta. Ja nebūs tētis uz bērnudārzu NEIES. Kamēr noritēja šī saruna bijām jau saģērbušies. Tad nu bērnu nesu uz mašīnu. Mašīnā visu laiku dzirdēju, ka grib pie tēta uz darbu. Un atkal pie bērnudārza sākās raudāšana, bet šoreiz bērns atteicās kāpt ārā no mašīnas. Ar lielām mokām atkal raudošu bērnu aiznesu uz grupiņu, tur jau bija mazliet nomierinājies. Tad nu atvadu buča un devos prom.
Jāsaka, ka visu nedēļu vakaros, kad dodos pakaļ mazajam viņš ir priecīgs un stāsta, ko pa dienu bērnu dārzā darījis. Arī audzinātājas saka, ka grupiņā ir iejuties visu dara kopā ar citiem, tikai vēl ļoti kautrīgs.
Par notiekošo maigi sakot esmu neizpratnē un pat izmisumā. Zinu, ka iespēja, ka tētis var aizvest bērnu uz dārziņu nav nekādas vismaz līdz decembra vidum, kad būs atvaļinājums.
Saprotu, ja būtu tikai raudāšana es to norakstītu uz iejušanos jaunajā situācijā, bet šo situāciju pat nesaprotu. Protams, labi apzinos, ka Lauris vairāk ir pieķēries tētim, bet vienmēr arī sapratis, ka tētis strādā un mājās var būt tikai sestdienās un svētdienās.
Pat nesaprotu, kā rīkoties, lai Laurim būtu vieglāk to pārdzīvot. Un īsti pat nesaprotu iemeslu, kāpēc tā.
Piekrītu Raulai, risinājums, ka sazvanās arī no rīta, pirms dārziņa varētu palīdzēt👍
Varbūt kāds no vecvecākiem vai brāļiem/māsām var palīdzēt šajā situācijā? Ja radi ir pretimnākoši un ir iespēja iesaistīties, tēta trūkumu var mēģināt kompensēt ikdienā?
Sveika!
Man liekas, ka tavam bērnam vienkārši pietrūkst tēva, jo viņam, kā jau mazam vīrietim, pieauguša vīrieša kompānija ir vajadzīga. Un viņš tev to parāda sev saprotamā veidā. Varbūt vari noorganizēt, ka tētis paņem bērnu no dārziņa, ja nevar aizvest? vai arī varbūt vajag viņiem biežāk un vairāk būt kopā, ja tas ir iespējams? manuprāt, šo ignorēt noteikti nevajadzētu, jo (lai gan mēs-pieaugušie to ne vienmēr pamanām) bērni ļoti precīzi spēj izteikt to, kas viņiem pietrūkst. Un to visvieglāk izpaust emocijās.
arī man ir sava veida pieredze šajā jautājumā, jeb ir bijis līdzīgi.
manai drīz paliks 2 gadi, bet kad no 1,6 g.v. sākam iepazīties ar b/d tad bija tā- kā ieraudzīja b/d teritoriju tā asaras pa gaisu, nu neko pati biju apņēmības pilna, un turpināju vest uz b/d, kaut bira asaras, pa reizei arī man.
tagad viss ir lieliski, un mazā ar smaidu iet uz b/d.
vēlu pacietību un izdošanos.
nemeklē iemeslus, to nav. Pacietīgi turpini skaidrot, un nepadodies. Lai veicās, mēs cīnījāmies pusgadu.
Bērns varbūt gudri pieprasa to, ko tajā brīdī zina, ka mamma nevar realizēt?