Aptauja: 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem nepietiekami ilgi mazgā rokas

Aptauja: 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem nepietiekami ilgi mazgā rokas

15. Oct 12:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pareiza roku mazgāšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai mazinātu risku saslimt ar vēdera vīrusiem, augšējo elpceļu slimībām, kā arī Covid-19. Tikmēr vien 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju rokas mazgā vismaz 20 sekundes, kas ir Pasaules Veselības organizācijas un ekspertu ieteiktais roku mazgāšanas ilgums, 70% parasti rokas mazgā nepietiekami ilgi (28% – līdz 10 sekundēm, 42% – pārsvarā no 11 līdz 19 sekundēm), bet vēl 13% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, atklāj jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Rezultāti parāda, ka Latvijā rokas kopumā centīgāk mazgā sievietes, bet pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – krievvalodīgie. 

Pēc tualetes apmeklēšanas sabiedriskās vietās rokas vienmēr nomazgā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pēc tualetes apmeklēšanas mājās to vienmēr izdara tikai divas trešdaļas jeb 68%. Pirms ēdiena pagatavošanas rokas vienmēr nomazgā 68%, pēc mājokļa tīrīšanas – 61%, pirms ēšanas sabiedriskā vietā – 48%, pirms ēšanas mājās – 39%, pēc saskares ar mājdzīvniekiem – 31%, bet pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas rokas vienmēr nomazgā tikai 22%. 

Raugoties pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, parādās, ka kopumā rokas centīgāk mazgā sievietes. Piemēram, pēc tualetes apmeklēšanas sabiedriskās vietās rokas vienmēr nomazgā 95% sieviešu un 85% vīriešu, pēc tualetes apmeklēšanas mājās – 74% sieviešu un 62% vīriešu, pirms ēdiena gatavošanas – 76% sieviešu un 59% vīriešu, pēc mājokļa uzkopšanas darbiem – 70% sieviešu un 52% vīriešu, pirms ēšanas sabiedriskās vietās – 53% sieviešu un 44% vīriešu, pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas – 28% sieviešu un 16% vīriešu. 

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas secināms, ka par roku mazgāšanu vairāk piedomā krievvalodīgie, jo latviešu vidū rokas parasti vismaz 20 sekundes mazgā 15% aptaujāto, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 22%. Tāpat krievvalodīgie biežāk mazgā rokas situācijās, kad to ir nepieciešams darīt. Pēc tualetes apmeklēšanas sabiedriskās vietās rokas vienmēr nomazgā 93% krievvalodīgo un 88% latviešu, pēc tualetes apmeklēšanas mājās – 75% krievvalodīgo un 64% latviešu, pirms ēdiena gatavošanas – 73% krievvalodīgo un 65% latviešu, pēc mājokļa uzkopšanas darbiem – 70% krievvalodīgo un 56% latviešu, pirms ēšanas sabiedriskās vietās – 63% krievvalodīgo un 40% latviešu, pirms ēšanas mājās – 50% krievvalodīgo un 33% latviešu, pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas – 32% krievvalodīgo un 17% latviešu.

Katru gadu 15. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules roku mazgāšanas diena, aicinot iedzīvotājus rūpēties par roku pareizu higiēnu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka rokas noteikti jāmazgā ar ziepēm, jo tajās ir aktīvās vielas, kas iznīcina dažādus mikroorganismus, kā arī ar ziepju putām rokas ir vieglāk attīrīt. Lai roku mazgāšana būtu efektīva, ziepēm jāļauj iedarboties, tāpēc rokas jāziepē vismaz 20 sekundes, kā arī jārūpējas, lai ziepes tiktu pirkstu starpās, uz plaukstu virspusēm un zem nagiem. Mazgājot rokas tikai ar ūdeni, tās nav iespējams pilnībā nomazgāt. Ārste uzsver, ka, pieskaroties sejai ar netīrām rokām, var saslimt ar dažādiem vēdera vīrusiem un augšējo elpceļu saslimšanām, kā arī iegūt zarnu parazītus. Tāpat pieskaršanās ādai ar netīrām rokām var veicināt arī akni. Ne mazāk svarīgi, ka, ar netīrām rokām pieskaroties priekšmetiem un virsmām, pieaug dažādu saslimšanu izplatības riski, kas attiecināms arī uz Covid-19.  

Speciāliste arī atgādina, ka svarīgākais nav roku mazgāšanas skaits (piemēram, 15 reizes dienā), bet gan roku mazgāšana, kad tas ir īpaši svarīgi, piemēram, pēc tualetes apmeklējuma, autiņbiksīšu maiņas bērnam vai palīdzības bērnam, apmeklējot tualeti, pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas, pēc pieskaršanās dzīvniekiem, dzīvnieku barošanas vai to atkritumu savākšanas, pirms un pēc ēdiena gatavošanas un citos gadījumos. Pārmērīga roku mazgāšana var izjaukt ādas dabisko aizsargbarjeru, kā rezultātā āda var sāpēt, tā kļūst sausa, sasprēgā un pat iekaist. 

Pareiza roku mazgāšana ir vienkārši veicams, bet ļoti būtisks profilaktiskais pasākums, kura aktualitāte, sākoties gada aukstajai sezonai un “vīrusu laikam”, tikai pieaugs. Tādēļ ģimenes ārste Z. Zitmane aicina atkārtot un ikdienā piekopt pareizu roku mazgāšanas tehniku un palīdzēt to apgūt arī bērniem!

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.