26.04 11:00-17:35
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 15
Mēs visas zinām - bērna ēdienam jābūt daudzveidīgam, viņam tam ir jābūt brīvai pieejai, turklāt, visam jābūt veselīgam. Bet - kā reaģēt, ja bērns atsakās no ēdiena? Vai tomēr nebūtu labāk dažkārt viņu piespiest izēst šķīvi tukšu? Vai mums tas neatgādina pašu bērnību? Aizdomājies par to!
1. Nepiespied izēst!
Pārtikas "vardarbība"ir viena no briesmīgākajām vardarbībām, kas jāpiedzīvo organismam un personībai, jo kaitējums ir gan fizisks, gan psihisks. Ja bērns nevēlas ēst, tas nozīmē, ka viņam ēdiens konkrētajā brīdī nav nepieciešams. Ja nevēlas ēst tikai kaut ko konkrētu, tas nozīmē, ka nevajag tieši to. Nekādas piespiešanas! Nekādas "pārbarošanas"! Un nekādu frāžu par to, ka jāizēd obligāti ir pilnīgi viss.
2. Nepierunā!
Pierunāšana, pārliecināšana, uzstājīgs atkārtots ēdiena piedāvājums - arī tā ir vardarbība, tikai maigākā formā.
3. Neapbalvo!
Nekādu pārtikas formā izsniegtu apbalvojumu, nekādu saldējumu, pīrādziņu, konfektīšu par labu uzvedību, vai savlaicīgi izpildītiem mājas darbiem, nemaz nerunājot par to, ka bērnam tiek kāds kārums par to, ka viņš pret savu gribu izēdis brokastu šķīvi.
Ēdiens nav veids kā panākt paklausību. Ēdiens ir organisma nepieciešamība, lai tas spētu dzīvot. Veselīga bauda, ko sniedz ēdiens, ir nepieciešama, bet to sniedz tikai veselīga apetīta. Ar konfektītēm panākt var tikai to,ka bērns būs izlutināts ēdiena ziņā, kā arī - tiks traucēta vielmaiņa.
4. Nesteidzini!
"Ēd ātrāk, beidz čammāties! Nu, kurš pirmais izēdīs?". Ēdiena uzņemšana nav ugunsgrēka dzēšana. Steigšanās ēšanas laikā nekad nav nekas labs, bet pārtraukumi ēšanas laikā nepieciešami pat gotiņām. Labāk lai mazulis neizēd visu, ja jums kur jāsteidzas, nevis paniā norij to, kas vēl nav pat sagremots.
5. Nenovērs uzmanību!
Kad mazulis ēd, televizoram jābūt izslēgtam, bet jaunās rotaļlietas noliekam maliņā. Ja bērns pats novēršas no ēdiena, neprotestē un nekrīti panikā, bērns vienkārši nav pietiekoši izsalcis.
6. Nekādas trauksmes!
Nekādas trauksmes par to, vai bērns ir paēdis savlaicīgi, kārtīgi un cik daudz ir apēsts. Seko līdzi tikai pārtikas kvalitātei. Ja tas ir mazulis, tad iedot krūts pienu var jebkurā gadījumā. Ja lielāks bērniņš, tad aicini pie galda, ja nevēlas, lai iet. Lielākam bērnam jāpaziņo, ka klāt ir brokastis, pusdienas vai vakariņas, jāpiedāvā paēst viesiem kopā, kā arī - ēdienam jābūt tādam, lai bērns esot pie galda varētu izvēlēties, ko ēdīs.
7. Rādi piemēru!
Piemērs tev jārāda ir vienmēr. Arī jautājumos, kas tev šķiet elementāri, piemēram, ja runājam par mazuļa ēdināšanu. Gan tas, kā jāēd, gan tas, kā nevajadzētu ēst ir arī tava rūpe, padomā par to, kā tu uzvedies pie galda, kā ēd.
Māmiņu Klubs
Mūsmājās našķi ir un būs, jo mēs tos ēdam. Es gribu, ēdu, un man nevajag lekcijas par veselīgumu. Daudz ko cepu pati
Ja ļauju savam trīsgadniekam vaļu un pilnīgu izvēli, viņš pārtiktu no maizes, siera, makaroniem, piena, sviesta. Tad tos man arī mājās neturēt? 😀 Maizi pats sameklē, prot arī sviestu un smērsieru uzlikt, siera šķēli. Un vienalga, ka ir zupa pagatavota, piestampāsies maizi, ja ļaus.
Tā ka mums ir noteikums: paēd kārtīgu ēdienreizi, un normālu porciju, nevis 2 karotes, un pēc tam var dabūt našķi. Jā, noteikums pat porciju lielumam, jo viltīgs. Ja ļauj paēst pavisam maz, nekur nevaram īsti doties, jo pēc stundiņas ir kašķis klāt, jo izsalcis. Skrien nu meklē ēdamo, vai paciet kašķīgumu. Tā ka es tomēr piegriezu brīvību, pretēji visiem šiem padomiem.