Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Ar lielu interesi izlasīju Ievas iesākto diskusiju "Mājās sēdētāja" un man ļoti sagribējās šo tēmu apskatīt no pienākumu sadales viedokļa ģimenē.
Varbūt pievienojieties man ar saviem stāstiem arī jūs!
Vienlīdzība bērnu auklēšanā un ģimenē ir visai nesena tradīcija mūsu kultūrā. Pēdējo gadu laikā šīs vērtības ienākušas līdz ar skandināvu varas un dzīvesveida izplatīšanos, bet mūsu atmiņās lielākoties ir kārtīga padomju laika ģimene, kur sievietei ir jābūt gan labai kolhozniecei, gan mammai un protams, arī sievai. No vīriešiem gan nekas daudz netika prasīts - galvenais, lai viņš vispār ir, lai nes algu mājās un pārāk ilgi neaizdzeras.
Protams, es sabiezinu krāsas, bet tā kā bērnībā dzīvoju pie kolhoza "9.maijs", diezgan stiprā atmiņā palikušas šīs dzīves epizodes:)
Tiesa gan - mans tēvs bija tas, kurš brauca svētdienās uz tirgu un nereti ģimenei gatavoja ēst, bet mamma varēja stundām vāļāties pa gultu un lasīt grāmatas. Taču mūsu ģimene skaitījās izņēmums un vispār tāda uzvedība nebija diez ko pieņemama...
Bet ne par to ir stāsts.
Kā tad sadalīt pienākumus mājās, ja ir mazi bērni, daudz jāstrādā (un lai šodien izdzīvotu, tiešām jāstrādā ļoti daudz) un vēl paliktu spēka ieguldīt kaut ko savā personīgā attīstībā vai atpūtā?
Es pa saviem 7 laulības dzīves gadiem esmu sapratusi pagaidām dažas lietas:
1. Ar vīru labāk karot nevajag, viņš ir draugs, ne ienaidnieks
2. Ja mājās ir mazi bērni, bardaks ir neizbēgams, tāpēc kārtīga māja kā no kinofilmas nav iespējama
3. Sievietei ir jārealizē sevi arī ārpus mājas un jāiegūst uz saviem spēkiem balstītu pašapziņu un neatkarību
4. Visu perfekti izdarīt nevar!
Lai gan pašā kopdzīves sākumā par vienlīdzību ģimenē es cīnījos kā traka! Tagad atceroties to, man nāk smiekli, cik personīgi aizvainota jutos, ja vīrs atteicās mazgāt grīdu vai nepalīdzēja man mājas darbos.
Man likās- nu johaidī! Mēs abi strādājam, mums ir mazs bērns, bet kāpēc, piemēram, māju jātīra un ēst jātaisa man vienai pašai?
Es visai bieži uzmetu lūpu un jutos apvainojusies. Es taču arī strādāju, mums abiem ir kopīgs uzņēmums, tad kāpēc man būtu jādara vienai pašai visi tradicionālie "sieviešu darbi"?
Pienāca labāki laiki un situācija vienkārši atrisinājās ar to, ka man palīgos tika noalgota mājas uzkopēja un tad tiešām 2 gadus bija miers mājās... jo visādā citādā ziņā man ir fantastisks vīrs, kurš ir ļoti labs tēvs saviem bērniem! Un tagad, kad man ir jākopj divreiz lielāks mājoklis un bez palīgiem, es to daru viena pati, tāpēc ka zinu -viņš man palīdzēs, kā varēs, bet citās jomās!
Vecāku pienākumus mēs tiešām dalām 50:50 un citreiz viņam bērna auklēšanā tiek pat vairāk!
Vērojot, cik pacietīgs viņš ir ar mazajiem, cik daudz nedalītas uzmanības var viņiem veltīt, kā pārkārto savu darba dienu, lai laikus minūti minūtē aizbrauktu pretī bērnam uz dārziņu, jo citādi mazajam ir kreņķi, nu - man šķiet, ka katrs vīrietis nemaz tā nedara!
Un, protams, bērniem tāds tētis, kas pavada ar viņiem laiku, ir daudz lielāka vērtība nekā izmazgātas grīdas vai iznesta miskaste.
Man diezgan bieži ir jādomā par to, ko tad īsti varu un ko nevaru? Jā, es gribu būt laba mamma un sieva, jo man ir svarīga mana laulība, taču es nevaru aizmirst arī par sevi - man ir intelektuālas intereses, man ir pašai sava dzīve arī, un lai nesajuktu ikdienā prātā pie tā stresa, pienākumiem, problēmām, ir jādod sev atpūta.
Vai es varu būt mājās laba, perfekta saimniece, ar puķu dārzu, siltām pusdienām katru vakaru, mamma, kas velta 100 % uzmanību abiem bērniem, un vēl darbā nevainojama vadītāja, kā arī sieviete, kas ir "kopta, ar labu figūru", vienmēr skaistiem matiem un elegantu apģērbu?
Manuprāt tas nav iespējams, bet kaut kādu balansu, ja labi pacenšas, starp šīm visām lomām atrast var. Un to var izdarīt tad, ja otrs cilvēks - Tavs partneris, neuzstāda nekādas mega prasības un neuzliek to par pienākumu - būr perfektai sievai, mātei, sievietei un vēl profesionālei un vēl sazin kam.
Divatā var izdarīt ļoti daudz, ja partneri viens otru ciena un mīl kā draugi. Kad visas lomas pazūd un paliek tikai tie divi cilvēki, kas kādreiz iepazinās. Kad var kopīgi atmest ar roku visām nesakārtotajām istabām un kašķīgajiem bērniem un palikt uz pāris stundām divatā...vienlīdzīgi..tikai viens ar otru.
Iespējams tas ir. Bet neprasīsim viens no otra pārāk daudz. Cīnīsimies kopā. Gan sievietei, gan vīrietim ģimenes dzīve nav nekāda saldā medus maize , bet vai vispār dzīve ir viegla? Taču nē! Bet kaut kā dzīvojam un pat ķeram prieku no tā! Tad kāpēc to nedarīt tā, lai abiem šajā kopdzīvē būtu pēc iespējas vieglāk...(?)
Kāda ir Tava situācija ar pienākumu sadali ģimenē? Uzraksti savu stāstiņu ŠEIT!
Paldies, meitenes, kas dalās ar Skandināvijas pieredzi! Mana draudzene ieprecējās Norvēģijā un arī stāsta par absolūtu vienlīdzību pienākumos😀 Interesanti! Vai skandināvu vīrieši tiešām ir tik perfekti?😃
Mūsu ģimenē ir izveidojusies situācija, kāda man agrāk ne sapņos nerādījās, jo pelnu un uzturu visu ģimeni es. Vēl mēs iztiekam pamatā no pabalsta un es nestrādāju, bet drīz vien man būs jādodas uz darbu un atklāti runājot, es pat esmu par to priecīga un gribētu, lai vīrs paliek mājās ar mazo un visiem mājās darbiem. Šis ir mūsu pirmais bērniņš un mana pirmā sēdēšana mājās un izrādās, ka "sēdēšana" mājās nav priekš manis un pašreizējā brīdi labi vien ir, ka vīram nav darba un mazo var vairāk pieskatīt viņš. Es nekad nebiju iedonājusises, cit tas ir labi - pārnānt mājās, vakariņas uztaisītas, mājas iztīŗita, bērns sakopts un paēdis un es varu mierīgi paēst paspēlēties ar mazo, paskatīties kino un iet gulēt 😀(jo atsāku mācīties). Vīrieša sapnis 😀, un kas to būtu domājis, ka tas ir tik labi 😀, ja vien vīrietis nesāktu grimt grūtsirdībā. Tagad pilnīgi saprotu tos vīrus, kas grib, lai viņu sievas dzīvotu mājās, tā taču ir ideāla situācija, bāzes nometne, uz kuras atsperties un doties iekarot virsotnes.
mans draugs stradā visu nedēļu no 10.00-23.00 majās pārrodas ap 23.30 vai pat 24.00 un viņam sanak sestdiena svētdiena brīva.Reāli viņš šajās deinās pats atpūšas un protams rotaļajas ar meitiņu,bet ēst es taisu un dzīvokli uzkopju pati(kaut arī ne katru dienu bet to daru es)Ja viņam darba nedēļa nav bijusi baigi noslogota tad savās brīvdienas viņš uztaisa ēst,un ja vaig sakārtos dzīvokli!!!
Brīžiem jau gribās lai viņš biežāk ir mājās,un vairak palīdz man,bet nu nesanāk!!
īsumā - es kopju, gatavoju ēst, ģērbju un baroju mazo, draugs - daudz, daudz, daudz strādā un nes mājās naudiņu 😀 man ir visam laiks, arī sevi sakopt un apkopt uzspēju. draugs pasēž ar mazo, kad vajag, pabaro arī, kad esmu prom, nekādu pārmetumu! turklāt viņš strādā no mājām. tas ir fantastiski un paldies viņa priekšniecībai par so iespēju 😀 es nu esmu tāda, kas uzskata, ka vīrietim pie plīts, izlietnes un grīdas lupatas nav ko darīt! esmu pedante, tāpēc zinu, ka pati izdarīšu vislabāk. mums ir mazs dzīvoklis, tāpēc pagaidām ar uzkopšanu problēmu nav. rēķinus saskaitu un pārskaitu es, draugam tikai tiek iedota atskaite 😀 uz veikalu iet arī viņš. es uzskatu, ka mums ģimenē viss ir labi - es esmu kopta mājsaimniece un draugs - fantastisks tētis, kurš pelna un apgādā mūs abus. par iešanu darbā - ļoti gribu! esmu no tām sievietēm, kam ļoti nepieciešama pašizpausme. bet auklītes arī nevēlamies, tāpēc vizdrīzāk mājās auklēšu dēlu līdz pat dārziņā iešanai, kuru, cerams, dabūsim jau no 1,5 gada vecuma. vardu sakot - kamēr finansiāli varēs" pavilkt", tikmēr es būšu mājsaimniece. pagaidām tas mani apmierina.
Nu nezinu-es arī tādi iepriekš rakstīto padomju modeli neesmu redzējusi. Mans tētis strādāja 3 darbos,jo es dejoju sporta dejas un tas ir ļoti dārg ssporta veids. Līdz apmēram 8 gadu vecumam mamma nestrādāja,jo audzināja mani,un tētis ne reizi neko nepārmeta,kaut rāvās 3 darbos. Turklāt brīvdienās vēl visi kopā kaut kur braucām.Es vispār nekad neesmu dzirdējusi,ka tētis čīkstētu. Arī tagad mans tēvs jau ir pensijā,bet viņš joprojām strādā (pasniedzējs) un mamma auklē māsas meitiņu-arī tagadx viņš neko nesaka-uztur mammu ar savu pensiju un algu😀 Kopā ir jau ļoooti daudzus gadus un ne reizi neesmu dzirdējusi kaut kādus pārmetumus mammai...
Manā ģimenē ir līdzīgi-mēs ar vīru vienojāmies,ka negribam aukles saviem bērniem. Neskatotie suz to,ka man ir daudz reizes labāka izglītība,vīrs nopelna daudz vairāk,līdz ar to loģiski-strādā viņš. Un varat vīpsnāt-bet visu savu algu viņš atdod man-es arī lemju ko kur maksāt un pirkt. Viss ļoti atkarīg sno tā cik ļoti atklātas attiecības cilvēki vēlas-ja vīrietis ir nobriedis ģimenei un to vēlas,tad nekādi pārmetumi nepastāv,bet parasti jau protestē tie,kas nav gatavi ģimenei,bērniem,utt.