17.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sveiciens!
Šoreiz rakstu par manas mazulītes miedziņu jeb gulētiešanas laiku...
Lai cik labs "eņģelītis" būtu mans bērniņš,arī eņģelīšiem mēdz būt radziņi un niķīši.Runa iet par to, ka mana meitiņa iesākusi uz nakti iet gulēt pēc pusnakts,tā nogurdinot gan mani,gan vīru,kam agri jāceļas uz darbu,gan viņai pašai ir grūti,ka viņa nevar aizmigt,toties no rīta guļ līdz pat 11:00.
Esmu mēģinājusi ieregulēt laikus, ka viņa iet gulēt tā, lai uz nakti gulēt aizietu uz 21:30 ,bet vēlākais uz 22:00.
Mūsu gulētiešanas laiki izmainījās pēc pulksteņa grozīšanu,pirms tam tas bija ideāls,meitiņa gulēt aizgāja vidēji ap desmitiem vakarā,nogulēja visu nakti un arī no rīta 8:00 cēlās aukšā,bet pēc grozīšanas viss sagrozījās un meitiņa nolēmusi doties gulēt uz pusnakti un pat pēc pusnakts!
Kad pulkstens sit jau gulētiešanas laiku,nopriecājos par to, ka meitiņa berzē actiņas un jau miegojas,tātad beidzot laicīgi aizies gulēt,ne tikai viņa,bet arī mēs,esam jau nomazgājušies,izēdam vakara pienu un dodamies gulēt,paiet piecas minūtes un "Hop!",meitiņa ir piecēlusies kājās un žēlīgā balstiņā čīkst,pamīļoju,sadodu vakara bučas un lieku gulēt,klusums valda kādu laiciņu,bet kad sāku pati laisties miegā,"Hop!" un mazā peciņa atkal ir kājās un gulēt negrasās,bet pats savādākais, ka mazā berzē acis,tās krīt ciet,bet kaut kas traucē viņu miegu un es nesaprotu, kas ir pa lietu un traucēkli viņas gulētiešanai.Visbeidzot ar lielām miega mokām mazā aizmieg un noguļ visu nakti un pat pirmo dienas daļu. Esmu mēģinājusi no rīta mazo piecelt,lai pamainītu viņu gulētiešanas laiku,bet pēc pirmās reizes sapratu,ka nav vērts mazo mocīt,jo niķīga tad ir uz visu dienu.
Tā mēs jau cīnāmies kādu laiku un ceru, ka mums izdosies meitiņas gulētiešanas laiku stabilizēt normas robežās tā, lai mums nebūtu nakts tusiņi ar čīkstēšanām!
Turēsim īkšķus un cerēsim, ka mums mēnešā laikā izdosies gulētiešanas laiku padarīt par tīkamu mums visiem :)
😃 Mans jautājums aizgāja jau uz citu virzienu 😀
tieši tā mīļā,katrs raksta savu pieredzi un nevajadzētu kādu "nosodīt"par to ko dara vai nedara! 😉
lūk šādu laiku gribētu arī es 😉
esmu spilgts piemērs, ka nekāda cīņa nenotika 😀 viss notika trīspusēji labprātīgi 😉
kāpēc tik asi, ka tīšām radināt? tīšām radināt nevajag nekādā gadījumā! zinu, ka dažkārt māmiņas, kuras vienas audzina, bērniņu ņem blakus, lai kompensētu to vientulības sajūtu gultā, tas nu tad lai paliek viņu ziņā, jo šeit to tiešām varētu dēvēt par tīšu radināšanu.
es vairāk domāju, ka bērns jāņem blakus, ja viņam ir tāda nepieciešamība. ja neņem un šī bērna vajadzība pēc vecāku tuvuma netiek apmierināta, nezinu, vai tā nodrošina drošas sasaistes veidošanos.
es arī šobrīd ņemu blakus, kad slimo, jo tad varu izkontrolēt, kā temperatūra mainās un pašai nav tik liels satraukums. bērns tad arī meklē lielāku mierinājumu.
redz, mums tā atšķirība, ka neesam ņēmuši pa vidu - tas nudien laulības dzīvi tad nekā neietekmē 😀
es ļoti skeptiski raugos uz to, ka saka - bērns pierod gulēt vecāku gultā un tad "ārā nevar dabūt". var! tā ir 3 cilvēku izvēle - līdz ko vismaz 1 ir pret, tā pilnīgi loģiski situācija mainās 😀 mums no 5 mēnešiem līdz pusotram gadam nogulēja blakus un nekādu problēmu ar aiziešanu gulēt savā gultā. un aizgāja vien tādēļ, ka bērns gulēja šķērsām gultā, bet bija tik garš jau, ka mums palika pārāk maz vietas pašiem.
paldies par savu pieredzi šajā jomā,vo te man ir bailes ka viņa varētu pamosties un izkrist no gultiņas,tādēļ neņemu sev blakus,negribas lai arī viņa pierastu manā gultā,jo blakus esmu ņēmusi tikai tad kad nāca zobi un bija temperatūra!
Paldies Samtam80 😉
paldies arī par tavu pieredzi princesemince 😉
Tas gan tā varētu būt-bērni pārbauda mūsu izturību,trīs dienu laikā esam uzlabojuši savu gulētiešanas laiku par pusstundiņu,par ko man jau ir liels prieks 😉
mums šajā ziņā ir paveicies, jo mazā pele ļoti viegli ieiet gulēt līdz tiem 22.00 parasti gan ātrāk, bet šobrīd man gan liekas, ka tas ir pateicoties tam, ka viņa ēd manu pienu, tas nu bezgala viņu ieaijā miegā, bet tad kad reizēm iedodam krūti + pudeli vajag nedaudz paaijāt rokās vai atstāt mūsu gultā, uz sāniņa cieši piekļaujot pie sevis un pieturot rociņas, lai neplivinās pa gaisu. Bet mums atkal ir cita lieta -agrā celšanās - puspiecos/ piecos ☹ tas gan mūs apbēdina! Jo pelīte ieēd un atkal aizmieg, savukārt mums gan reizēm ir pagrūti iemigt. Agrāk viņa pie tā paša gulētiešanas ritma cēlās 6.0-7.0, iemiga un tad līdz 9.00 šis variants bija ļoti labs.
tētim izdodas iemidzināt viņu savā gultiņā arī tas pats paņēmiens pieturēt rociņas, noliekot uz sāniņa. Un jā pirms miega mēs kārtīgi izrāpojamies un izspēlējamies pa gultu (miedziņu tas neietekmē, guļam labi). Mums viss gulētiešansa process sākas astoņos un tad uz tiem pusdesmietiem/desmitiem čučam - visi! Šobrīd mums ir jāiemācas iemigt savā gultā vienmēr, bet pagaidām vēl tiekam galā šādi, jo dikti gribās paaijāt un samīļot savu mazulīti pirms miedziņa.
SAULUX, izskatās, ka tava meitiņa grib būt Pūcīte nevis Cīrulis. 😉 Domāju, ka šitik maziem bērniem kaut ko ieregulēt ir grūti, domManuprāt, pēc kāda laika viss pamainīsies! Kā jau vienmēr - bērni pārbauda mūsu izturību!!!
pie pulksteņa grozīšanām mēs darām tā, ka jau 2 dienas pirms tam sākam vakara miegu paātrināt vai paildzināt par 10min. šādā veidā nedēļas laikā bērns pielāgojies jaunajam laikam. domāju, ka līdzīgi var rīkoties arī šajā situācijā - izmaiņas veikt ar 10min katru vakaru, 2-3 nedēļu laikā vajadzētu ieieties.
kā es rīkotos, ja bērns pusstundu pagulētu, tad grasītos 1-2h savā gultiņā čīkstēt? ņemtu sev blakus un, ja ne gulētu, tad vismaz mierīgāk dzīvotos, kamēr es pati pussnaudā baudītu atpūtu 😀
mums vairāk bija tā, ka pati gulētiešana aizņēma, sākot no pusstundas līdz pusotrai stundai - bērns dzīvojās pa gultu, kamēr iemiga. netaisīja tādus baigos tračus, vienkārši rāpoja, staigāja, ko nu kurā vecumposmā. ap 1,3g bija atkal tāds mierīgāks aizmigšanas laiks, ap pusotru - atkal pamainījās, šobrīd ir salīdzinoši mierīgi, jo ejam kopā gulēt.