9 frāzes, kuras tev jāiemāca savam bērnam

Visi vecāki vēlas, lai viņu bērni izaugtu par labiem cilvēkiem. Lai tas notiktu, vecākiem jāpieliek sava artava, apmācot savus bērnus labās manierēs, un rādot pašiem piemēru, kā izturēties pret otru.

Būtisks aspekts šajā jautājumā ir nepieciešamība apgūt komunikāciju ar citiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka bērns prastu atspoguļot un cienīt arī otra domas un jūtas.

Tāpēc ikdienā esi paraugs un māci bērnam šīs vienkāršās 9 frāzes, kuras mūsdienās bieži vien atstājam nepateiktas, lai arī, ai, cik ļoti vajadzēja kādā konkrētā situācijā pateikt…

Es tevi mīlu. Diemžēl šos trīs vārdus ļoti bieži paturam pie sevis, nesakot tos ne savam partnerim, ne saviem vecākiem, ne arī bērniem. Ja bērni nedzird, ka šo frāzi lieto vecāki, arī viņi paši, visticamāk, to neteiks sev svarīgiem un mīļiem cilvēkiem. 

Es kļūdījos. Šī, iespējams, ir viena no frāzēm, kuru otram pateikt visgrūtāk. Cilvēkam ir jāprot atzīt savas kļūdas, lai arī cik nepatīkami tas pašam būtu, un atzīt savas kļūdas arī citu priekšā. Esi paraugs savam bērnam, nekautrējoties viņam atzīt, ja kādā jautājumā esi kļūdījusies, jo tas vienlaikus arī stiprinās jūsu attiecības nākotnē.

Tev ir taisnība. Kuram no mums gan nepatīk dzirdēt, ka mums ir taisnība, jo sevišķi tad, ja zinām, ka tā ir. Kopā ar frāzi “Es kļūdījos”, tai ir divtik liels spēks. Bērnam apgūstot šo abu frāžu pielietojumu, viņam būs arī vieglāk konfliktu laikā atjaunot “pamieru”, kā arī apzināties, ka ne vienmēr mums visos jautājumos ir taisnība.

Es esmu noguris. Mēs visi kādā brīdī esam noguruši, bet ne vienmēr to vēlamies atzīt, uzskatot, ka mums jāpadara un uz saviem pleciem jāiznes visi pasaules darbi, bez mums pasaule apstātos. Ja esi nogurusi, tad nekautrējies to atzīt savam bērnam un respektē brīžus, kad tava atvase saka, ka ir nogurusi, neuzspiežot šajā brīdī paveikt grūtus darbus, bet ļaujot atvilkt elpu.

Kā es varu tev palīdzēt? Kurš gan nevēlas, lai viņam tiktu palīdzēts, taču labi zinām, ka palīdzību lūgt ir visgrūtāk. Ģimenē varat demonstrēt bērnam, ka ir svarīgi otram piedāvāt palīdzību.

Lūdzu. Šis mazais vārdiņš spēj izmainīt teikumus. Atzīsi taču, ka ir milzu atšķirība, vai otram pasaki – “Atnes krūzi!” vai arī “Lūdzu, atnes krūzi!”. Mēs ļoti daudz sagaidām no saviem bērniem, cerot, ka viņi iemācīsies pret citiem izturēties ar cieņu, taču, lai tas notiktu, ir jāsāk ar sevi, rādot bērnam piemēru. Dzirdot šo mazo vārdiņu ikdienā no saviem vecākiem, tas “pielips” arī bērnam.

Paldies. Mūsdienās mēs ļoti daudz ko uztveram kā pašsaprotamu, uzskatot, ka mums tas pienākas, taču gluži tāpat kā ar vārdiņu “lūdzu”, arī “paldies” var mainīt mūsu attieksmi pret otru cilvēku. Mēs ikdienā aizmirstam pateikt paldies par mazajām lietām, taču tieši tās veido mūsu dzīvi un bērniem ir ļoti labi pamanāmas.

Vai tu man piedosi? Lūgt piedošanu ir grūti, taču ir ļoti svarīgi prast pārkāpt savam ego, lai otram cilvēkam, kuram nodarīts pāri, lūgtu piedošanu. 

Es esmu dusmīgs. Katram cilvēkam ir jāiemācās tikt galā ar savām dusmām, jo tās uzkrājot sevī, tas nekad nenoved pie laba rezultāta. Atzīstot, ka esi dusmīgs, ir vieglāk nomierināties, pārrunāt situāciju nevis no tās izvairīties un to ignorēt. Dusmas ir daļa no mūsu emocijām, taču mums ir jāiemācās uz tām adekvāti reaģēt, nesāpinot citus, tās atzīstot un pārvarot.

Foto: Pexels.com