Ir bērni, kuri, sākot apmeklēt bērnudārzu, izteikti slimo, raud un arī pēc 6 mēnešu bērnudārza apmeklēšanas nespēj iejusties jaunajā vidē. Vai patiešām pastāv tā saucamie "nebērnudārznieki"? Atbild Inguna Vārtiņa, privātās pirmsskolas "Patnis" direktore.

Jā, ir tādi bērni, kas īsti nevar iejusties bērnudārzā. Ja bērns raud, tad situācija ir risināma, bet ja bērns sāk slimot, tad noteikti bērns no bērnudārza ir jāizņem. Ja bērns raud, nevar iejusties – tad var lietot dažādas metodes, kuru pielietojumu ir jāizvērtē audzinātājai vadoties pēc konkrētās situācijas. Piemēram, varbūt mazais cilvēks pats tā kā gribētu iet, bet jūt mammas uztraukumu/ neuzticību un tādēļ arī pārņem mammas bailes, kas arī neveicina.

Varbūt ir jāpiesaista psihologs vai arī bērns iepriekšējā vakarā ir jāsagatavo nākošās dienas režīmam, piemēram, mājās uztaisīt albumiņu ar bērnudārza bildēm un audzinātājam un izrunāt, kas nākošā dienā bērnu sagaida. Galvenokārt raudāšanas un uztraukuma iemesls ir bērna dienas kārtības maiņa. Šajā vecumā ļoti liela nozīme bērna harmoniskai attīstībai ir dienas režīma ievērošana, lai bērns zina ikdienas procesu secību. Līdzko bērns sapratīs jauno dienas kārtību, viņš būs mierīgāks, jo zinās, kas viņu sagaida - viņš jau iepriekšējā dienā ir sakārtojis rītdienas notiekošo procesu. Vēl iemesls bērnudārza nepatikai – vecāki bērnudārzā bērnu vēlas no kaut kā atradināt, kamēr mājās to tomēr piedāvā, piemēram, knupi.

Tādēļ pirms iešanas uz bērnudārzu, mājās ir jāpārdomā lietu kārtība, bērns ir jāradina jau mājās pārmaiņām un tad būs vieglāk arī bērnudārzā, piemēram, no knupja arī mājās atteikties jau pirms iešanas uz bērnudārzu. Nākot uz bērnudārzu ir svarīgi, ka visas mīļās lietas ir līdz uz bērnudārzu vai grib vispār nākt ar to lietu uz bērnudārzu (piemēram, bērns satrauksies, ka citi bērni ar viņa zaķīti gribēs spēlēties utml.) – katra situācija ir savādāka un tās ir ar bērnu jānoskaidro un jārisina.

Vēl ir būtiski norādīt, ka ja vienreiz tika pārtraukta iešana uz bērnudārzu pie grūtību sastapšanas, tad nākošās mēģinājuma reizes var būt vēl grūtākas. Ieteikums ir tomēr izturēt un pārvarēt kopā šo procesu, protams, ja tas neapdraud bērna veselību.

Liela loma šajā procesā ir ģimenes atbalstam un rūpēm. Un ļoti svarīgi iejušanās veiksmīgai norisei ir savstarpējai uzticībai starp mammu un skolotāju. Lai lietas un situācijas tiktu izrunātas, kopā tās risinātas. Mammai ir jābūt gatavai šīm asarām un gatavai sadarboties ar audzinātāju.

Kā Tu palīdzēji savam bērnam iejusties bērnudārzā?

Adaptācija bērnudārzam jeb uz dārziņu bez asarām

Ja Tev ir tuvi šie jautājumi un vēlies uzzināt, kā palīdzēt mazulim pielāgoties jaunajai videi, nāc uz nodarbību, kurā uzzināsi:

• kad būtu labākais ieteicamais vecums bērnudārza gaitu uzsākšanai;

• kā sagatavot bērnu un kā pašiem vecākiem sagatavoties bērnudārza gaitu uzsākšanai,saprotot- mans mazais ir jau liels;

• vai mammai/tētim būtu jābūt grupiņā pirmajās dienās ar bērniņu;

• mājās nav ierasts režīms- kā bērns spēs pierast pie dārziņa;

• ar vai bez mīļmantiņas dārziņā;

• cik ilgs ir adaptācijas periods bērnudārzā;

• vai līdz bērnudārza gaitu uzsākšanai jāatradina no autiņbiksītēm un māneklīša;

• kas bērnam jāprot,uzsākot bērnudārza gaitas;

• ko darīt,ja bērns nespēj adaptēties dārziņā...

Un protams, atbildes uz visiem jūsu jautājumiem!