Ar mazuli slimnīcā no aizcietējumiem

Lasi Andzelas blogu par pavadītājām dienām ar bērnu slimnīcā.

Manam dēliņam ir pusotrs gadiņš. Viņš ir ņiprs, aktīvs puisītis, kurš nesūdzās par apetītes trūkumu. Ome katru dienu viņam gatavo veselīgas maltītes, bet, protams, ik pa laikam viņš tiek pie kādiem kārumiem - cepumiem un šokolādes, kā arī Danone jogurtiņiem, kas viņam ļoti garšo.

Taču pirms 2 mēnešiem pamanījām, ka bērnam ik pa laikam paliek tāds cietāks vēders. Diemžēl ar laiku vēdera izeja sāka streikot un bija periodi, kad tā bija ļoti cieta. Tad atkal uznāca periods, kad viss ir kārtībā un mēs lieki nesatraucāmies.

Līdz brīdim šonedēļ, kad konstatētju - bērnam vēders nav lāgā izgājis teju 3 dienas un viņš pa nakti kļuva niķīgs, arī apetīte pazuda, līdz vienu dienu bērns vienkārši atteicās ēst. Mēs steigšus devāmies pie bērnu ārsta, kurš nosūtīja turpat poliklīnikā uztaisīt vēderiņa ultrasonogrāfiju un izrādījās, ka zarniņas ir piepūtušās un momentā jābrauc uz slimnīcu.

BKUS Ķirurģijas nodaļā uztaisīja rentgenu un ievietoja mūs palātā (mēs izvēlējāmies atsevišķu palātu, jo bērns ir ļoti kustīgs un ne mirkli negrib sēdēt mierā). Neskatoties uz aizcietējumiem, bērniņam slimnīca likās interesanta un pirmajā dienā vēl viņš bija labā garastāvoklī, lai gan neko neēda un nedzēra (tas mani uztrauca visvairāk).

Tā kā tik mazu bērnu nav iespējams pierunāt padzerties, viņam uzlika sistēmu un tādā veidā bērniņš saņēma uzreiz savā asinsritē organismam nepieciešamās uzturvielas.

{smallpic:1}

Jāpiebilst, ka jebkuras manipulācijas, piemēram, sistēmas uzlikšana, kas prasa katetra ielikšanu rociņas vēnā, bērnam bija kā spīdzināšana, jo viņš jau nesaprot,ko viņam dara, un kāpēc 3 tantes viņam uzlikušās virsū, lai durtu viņam rokā.

Pusotrgadīgam bērnam arī nevar paskaidrot, kāpēc tagad 2 stundas ir jāguļ gultā, kamēr sistēma pilinās un kādēļ gan nevar lēkt no gultas ārā un skriet prom! Taču par laimi sistēmas pilināšanas laikā viņš pēc 10 min paraudāšanas parasti aizmiga un tā mums viss sanāca.

Tā kā bērns nebija ēdis un gandrīz nemaz nedzēra, bija sākusies organisma atūdeņošanās - lūpiņas bija tik izkalstušas, ka teju vai asiņoja! Tas burtiski sāka notikt dažu stundu laikā. Es biju drausmīgi pārbijusies, taču sistēma šo stāvokli momentā uzlaboja un tādā veidā bērns padzērās, lai gan šķidrums organismā tika ievadīts caur vēnu. Es biju dzirdējusi, ka no rota vīrusiem var būt dehidratācija bērnam, un steigšus vajag braukt uz slimnīcu, likt sistēmu, jo bērns ir izvēmis un caurejā zaudējis dzīvībai nepieciešamo šķidrumu, taču man nekad nebija ienācis prātā, ka līdzīgs stāvoklis var būt no aizcietējumiem - vēderiņš ir tik pilns, kakāšana nesanāk un bērns atsakās no jelkādas ēdiena un dzēriena uzņemšanas, tādejādi - organisms atūdeņojas!

Nākamajā dienā uztaisīja klizmu, kas bija šausmīgs process - mani nelaida viņam klāt, un 10 minūtes es ar asarām acīs gaitenī klausījos, kā mans mazais tur brēc no sāpēm. Taču klizma bija nepieciešama, jo tika dabūta laukā cietā kaka un pēc tam viss aizgāja, gremošanas sistēma sāka darboties un viņš pat izēda zupas šķīvi - pirmo ēdienu četrās dienās!!!

Kā man paskaidroja ķirurgs, ir bērni, kam ir tendence uz aizcietējumiem jau no mazotnes un šī lieta var tikai progresēt. Tas mani sabiedēja, jo uzskatīju, ka bērns ēd veselīgi,ir aktīvs, gandrīz nekad nav slimojis, pat knapi ar iesnām, bet te - pusotra gada vecumā es uzzinu, ka viņam ir hroniski aizcietējumi, kas var tikai pasliktināties, un iespējams, tā nav pēdējā reize, kad ar šo problēmu būs jātiek galā ar klizmas palīdzību.

Ārsts gan mierināja, ka ar rūpīgi diētu (mazais nedrīkst vairs ēst maizi, rīsus, makaronus - savus iecienītākos ēdienus) un mierīgu dzīves veidu var šo kaiti mazināt. Taču - nav nekādu zāļu! Izņemot baismīgu šķīdumu, kas jādzer, bet ko mazajam nekā nevar iemānīt!

Es tiešām biju šokā. Mēs slimnīcā pavadījām 3 dienas. Tagad viss ir kārtībā - vēderiņš iziet kā pulkstenis, apetīte pamazām atjaunojusies un mazais skrien lustīgs.

Bet es esmu ieguvusi smagu mācību:

1. Bērna uzturam arī pēc 1 gada vecuma ir jāseko līdzi tikpat rūpīgi kā zīdaiņu vecumā. Lai gan bērniem tiek ieteikts ģimenes uzturs, ne speciāla ēdināšana, tomēr diēta ir ļoti rūpīgi jāpārrunā ar bērna ārstu vai vēl labāk - jādodas vizītē pie gastroenterologa (ko arī tuvākajā laikā darīsim).

2. Pēc 1 gada vecuma ēdienā nedrīkst būt vairāk par 1-2 % taukvielu. Tas nozīmē, ka tam tomēr jābūt diētiskam ēdienam, ko pasniedzam bērniem - bez omītes iecienītās krējuma karotes zupā, sviesta pikučiem putrā, ceptiem kartupeļiem eļļā utml.

3. Nevajag pārspīlēt ar piena produktiem, īpaši, jogurtiem - manam mazajiem tie ļoti garšoja un viņš vienā reizē varēja mierīgi izdzert 2 actimelus + danonki apēst, bet šajos jogurtos iespējams, baktērijas ir pārāk aktīvas priekš tik maziem bērniem un vēderiņš var satreikoties arī no nepareizi lietotiem probiotiķiem. Ārsts mums atļāva dzert tikai parasto kefīru.

4. Uzturā ik dienas bērnam vajadzētu apēst vismaz 2 porcijas svaigu augļu un dārzeņu - un tā, katru dienu!

NB: Vēl piebildīšu, ka bērnu slimnīcā viss bija visaugstākajā līmenī - es biju saklausījusies agrāk sliktas vecāku atsauksmes, taču 6.nodaļas bērnu māsas bija ļoti laipnas un atsaucīgas, un saņēmām vislabāko iespējamo aprūpi. Vienīgi skumjas bija par tiem bērniņiem, ar kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nebija kopā vecāku. Īpaši smagi redzēt vienus pašus zīdainīšus:(

Andzela, Jurīša (1.5 gadi) un Krišjāņa (6 gadi) mamma jautā:

• Vai arī jums kādai ir pieredze, ka bērnam ir aizcietējumi? Kā tiekat galā ar šo problēmu?