Vai zini, kas ir ĢMO?

Tie ir ģenētiski modificēti organismi, no kuriem tiek ražota arī pārtika! Mūsdienās to mēdz saukt arī par Frankenšteina barību vai transgēniem! Diemžēl ļoti daudz pārtikas produktu satur tieši šīs vielas! Lai pasargātu savu veselību un padarītu pārdomātāku pārtikas iegādi, iepazīstam, kas īsti slēpjas zem šī sarežģītā saīsinājuma.

Lai skaidrāk izprastu ĢMO ietekmi uz mūsu veselību, vispirms noskaidrojam, kas tad tas īsti ir. Process, kad augu vai dzīvnieku ģenētiskajā materiālā tiek mākslīgi ievadīti sveši gēni no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem sauc par ģenētisko modificēšanu, kuras rezultātā tiek radīti ģenētiski modificēti organismi.

Pastāv mīts, ka ģenētiskā modifikācija ir tas pats, kas selekcija, taču tā nav. Selekcionējot notiek krustošana lielākoties sugas ietvaros, un šāda krustošanās iespējama arī dabā. Savukārt ģenētiskās modifikācijas process nojauc robežas starp sugām un tā ir tieša iejaukšanās gēnos, mākslīgi ievietojot tajos ģenētisko informāciju no svešiem organismiem.

Viss jau būtu labi, ja vien šos ĢMO daudzi ražotāji neizmantotu pārtikas ražošanā. Jau šobrīd pasaulē ir pieejama pārtika, kas satur vai ir ražota no ĢM sojas, kukurūzas, rapša, cukurbietēm, papaijas un cukini. Šie komercializētie ĢM kultūraugi lielākoties modificēti, lai tie paši ražotu indi pret kaitēkļiem vai lai tie būtu izturīgi pret lauksaimniecības ķīmiju, nevis lai būtu auglīgāki vai uzturvielām bagātāki.

Neviens vēl īsti nezina, kā ĢM pārtika, kas mūsu ēdienkartē parādījusies tikai pēdējā desmitgadē, ietekmē cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai tikai nākamajām paaudzēm. Jau šobrīd ĢM pārtikas lietošanas lielo risku uzsver daudzi zinātnieki, kuri veikuši neatkarīgus pētījumus, dzīvniekus barojot ar ĢM pārtiku, un konstatējuši, ka ir vairāki veselības riski.

Pirmkārt, ĢM pārtikas dēļ var rasties alerģijas. Otrkārt, organismā palielinās kancerogēno (vēzi izraisošo) vielu skaits. Treškārt, tiek veicinātas pret antibiotikām izturīgas un jaunas slimības. Ceturtkārt, var rasties imūnsistēmas traucējumi. Un piektkārt, var samazināties auglība.

Savulaik paziņojumu pae ĢMO bīstamību parakstīja 828 zinātnieki no 84 valstīm un tas tika izplatīts visām pasaules valdībām. Paziņojumā norādīts, ka ĢMO vērienīgā izplatība pasaulē var novest pie tā, ka daudzu sugu pārtsāvji kļūs neauglīgi, palielināsies onkoloģisko saslimšanu daudzums, ģenētiskās kroplības un alerģiskās reakcijas, palielināsies cilvēku un dzīvnieku mirstība, strauji samazināsies bioloģiskā daudzveidība un kardināli pasliktināsies apkārtējā vide.

Ja jau ĢMO ir tik slikti, kādēļ tie ir atļauti? Tādēļ, ka atļautā ĢM pārtika formāli ir izturējusi drošības pārbaudes. Tomēr tās ir veikušas pašas biotehnoloģijas kompānijas vai to algoti zinātnieki, nevis neatkarīgi pētnieki vai valsts institūcijas, un pārbaužu dati tiek turēti slepenībā.

Savukārt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas veic ĢM pārtikas risku izvērtējumu, balstās un pašu kompānju iesniegto informāciju, neveicot nekādu ilgtermiņa vides un veselības risku izvērtējumu.

Latvijā pagaidām neaudzē nevienu no diviem Eiropas Savienībā šobrīd atļautajiem ĢM augiem (kukurūzu un kartupeļiem). Tomēr tirgot ģenētiski modificēto pārtiku un sastāvdaļas Latvijā ir atļauts, bez tam ĢMO var saturēt pat Latvijā ražota pārtika.

Pašlaik Latvijā ir atļauts tirgot ĢM pārtiku, kas sastāv vai ražota no ĢM sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Izplatītākie marķētie ĢM produkti veikalu plauktos Latvijā ir augu eļļas un margarīns, kas ražoti no ĢM sojas.

Diemžēl ir arī citi produkti, kas var saturēt ĢMO. Gaļa, olas un piena produkti no dzīvniekiem un putniem, kuri baroti ar ĢM lopbarību (Latvijā ir izplatīta ĢM soju saturoša lopu un putnu barība). Piena produkti no govīm, kurām injicēti ar gēnu inženierijas metodēm radītie liellopu augšanas hormoni rbGH (šobrīd ES tie ir aizliegti, taču tiek lietoti ASV un Kanādā).

Tāpat ĢMO var saturēt medus un ziedputekšņi, kas vākti no ĢM augiem.

Par laimi Latvijā ir ļoti daudz bioloģisko zemnieku saimniecību, tādēļ var izvēlēties iegādāties pārtiku bez ĢM piedevām. Lai tev palīdzētu orientēties pārtikas produktu piedāvājumā, der zināt, ka pārtikai, kas ražota no ģenētiski modificētiem augiem, jābūt marķētai „ražots no ģenētiski modificēta…“ vai „satur ģenētiski modificētu…“ (izņemot, ja produkts satur mazāk nekā 0,9 % ĢMO nejauša piemaisījuma vai tehniskas neizbēgamīgas rezultātā).

Latvijā ĢM marķētajai pārtikai jābūt novietotai savrup no citiem produktiem un ar skaidru norādi pie plaukta – ĢMO.

Raksts tapis, izmantojot Latvijas Zemes draugi kustības izgatavoto informatīvo bukletu. Vairāk informācijas par ĢMO www.brivsnogmo.lv 

Māmiņu Kluba diskusijai:

Cik lielu vērību tu pievērs savam pārtikas grozam, lai pārliecinātos, ka tā sastāvā nav ĢMO?