Vai jūtamies pietiekami droši par sevi un bērniem tuvojoties pirmajam septembrim?

Strauji tuvojas pirmais septembris, kad jāsāk domāt par skolas gaitām. Vecākiem, kuru bērni pirmajā septembrī vērs skolas durvis, neatkarīgi vai tā būs pirmā vai kārtējā reize, augusta beigās vajadzētu satraukties ne tikai par vēl nesapirktajām grāmatām un burtnīcām un pārāk ātri izaugušām kājām, bet arī par to, vai lolojums pa vasaru nav aizmirsis vecāku mācītās gudrības, no kurām atkarīga viņa paša drošība un veselība.

Lai skolas laiku neaizēnotu nepatīkami un pat traģiski brīži Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics vēršas pie visiem jums, pie visas sabiedrības. Īpaši M.Šics vēlas aicināt vecākus – sargājiet savus lolojumus. Vēršoties pie autovadītājiem M.Šics aicina ievērot ceļu satiksmes noteikumus, būt iecietīgiem un īpaši uzmanīgiem, jo galvaspilsētā atgriežas daudz bērnu, kuri ir nedaudz piemirsuši par pilsētas intensīvo satiksmi.

KMC direktors vēlas atgādināt visu bērnu - skolēnu un studentu vecākiem un pedagogiem, ka šobrīd bērnu drošība kļūst arvien aktuālāka un kā tā tiks nodrošināta, atkarīgs no pieaugušajiem.

Septembra sākums ir laiks, kad liela daļa skolēnu un arī viņu vecāki vēl dzīvo vasaras iespaidā. Īpaši jūtas pirmklasnieki, kuru satraukums un sajūsma par pirmo skolas dienu bieži kļūst par prioritāti visam. Šīs emocijas ir tik svarīgas, ka tiek aizmirsts viss, ko teica mamma un tētis par iespējamajām briesmām ārpus mājas. Sabiedrībā valda uzskats, ka vislielākās briesmas draud pirmklasniekiem. Šķiet, ka tā īsti nav, jo mazos skolnieciņus, vismaz pirmajos mēnešos, pavada kāds no pieaugušajiem.

Savukārt otrās, trešās un ceturtās klases skolēni paši sev šķiet ļoti lieli un patstāvīgi, un tāpēc tieši ar viņiem atkal un atkal jārunā par drošību, traumatismu un iespējamajiem draudiem.

Pārrunājot ar bērnu it kā labi zināmo un izvēlēto ceļu uz skolu, vecākiem vajadzētu ieplānot laiku kopīgai pastaigai. Vispirms jāļauj bērnam uzņemties vadību un pavērot, vai viss tiek darīts pareizi – vai ielas tiek šķērsotas tam paredzētajās vietās, vai nav aizmirsušies luksofora signāli, vai bērns pārgalvīgi neizskrien uz gājēju pārejas un tā tālāk. Pēc pastaigas jāpārrunā, kas izdarīts pareizi, kas ne, un tad pēc dienas vai divām derētu maršrutu atkārtot.

Ceļš uz skolu un atpakaļ vienmēr jāizvēlas viens un tas pats, lai bērnam tas būtu pazīstams un viņš ne brīdi neapjuktu. Vecākiem jāatceras – labāk, lai ceļš ir garāks, toties drošāks.

1.septembra svētki nebūs piemērotākais laiks bērna zināšanu pārbaudei, jo satraukums jau tāpat ir gana liels, bērnam galvā pavisam citas lietas. Tieši tagad, augusta beigās, ir īstais laiks atkal pievērsties jautājumiem, kas skar bērnu dzīvi ārpus mājas. Skola ir tā vieta, kur bērns pavadīs lielāko dienas daļu. Kā viņš aizies uz skolu, atnāks no tās, ko darīs pagalmā, kā pavadīs brīvo laiku? Tāpat kā jāatrisina jautājumi par mācību grāmatu iegādi un piemērota apģērba pirkšanu, uz visiem šiem jautājumiem jārod atbildes tagad, kamēr vēl var, lai nesanāk par vēlu.

Jau pierasts, ka sākoties septembrim gan ceļu policija, gan medicīnas un mācību iestādes strādā pastiprinātā režīmā un visos masu medijos tiek runāts par bērnu drošību.

Nedaudz aplūkojot statistikas datus par iepriekšējiem gadiem, novērots, ka cietušo bērnu skaits parasti palielinās jau augusta pēdējā nedēļā, kad pilsētā atgriežas tie skolnieciņi, kuri vasaru pavadījuši laukos, kur varēja droši skraidīt vai braukāt ar velosipēdu.

"Nevienā citā civilizētā valstī jūs neredzēsiet pieaugušos, kas skrien pāri ielai pie sarkanās gaismas vai nepiebremzē pie gājēju pārejas, tā rādot piemēru bērniem. Tāpat nekur citur neredz pa ielām bez aizsargiem ar skrituļdēļiem un riteņiem braukājošus bērnus. Latvijā ar to sastopamies ik uz soļa," saka bērnu ķirurgs Aigars Pētersons. Pēc ārsta domām — bērnu drošības labad pieaugušajiem jāmaina domāšana un sava rīcība.

Nepietiek tikai runāt. Ir svarīgi regulāri sekot, vai bērns iemācīto patiešām ņem vērā, izejot uz ielas viens pats, tikai ar regulāriem, pacietīgiem atgādinājumiem un vecāku rīcības piemēru var panākt, ka bērnam mācītais kļūst pats par sevi saprotams.

Senais stereotips, ka visbiežāk traumas gūst bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, ir pagaisis. Tagad cieš bērni, kuru vecāki ir izglītoti, turīgi, kuriem ir ūdens motocikli, skrituļdēļi, kvadricikli, slēpošanas inventārs. Vecāki ir aizņemti un daudz strādā, lai nopirktu sporta aprīkojumu, bet ar to ir par maz. Vēl vajag atrast laiku un izskaidrot, kādi ir drošības noteikumi, lai vizinoties, piemēram, ar skrituļdēli negūtu traumas un neaizmirstu ceļgalu, roku un galvas aizsargus.

Jāatzīst, ka liela daļa vecāku ir pietiekami atbildīgi, uzmana savus bērnus un māca viņiem, kā rīkoties gan uz ceļiem, gan ūdenī, gan kritiskās situācijās, bet diemžēl vairākkārtīgi ir pierādījies, ka valstiskās un individuālās atbildības līmenis bērnu drošībai un traumu profilaksei Latvijā ir salīdzinoši ļoti zems. Bieži lielākā daļa atbildības par bērnu drošību balstās uz pedagogu brīvu iniciatīvu.

KMC aicina sekot līdzi informācijai, ko sniedz Veselības ministrija (VM), Valsts policija (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), un citas institūcijas, ar mērķi nodrošināt mūsu bērniem drošu, veselīgu sekmīgu un panākumiem bagātu nākamo mācību gadu. Zinātkāre un radošums ir neatņemama bērnības un jaunības sastāvdaļa, ko realizējot jāatceras vairāki nosacījumi un bērnu drošības pamatnoteikumi, kas zināmi visiem. KMC vēlas tos atgādināt.

- Medikamentus glabājiet bērniem nepieejamās vietās.

- Sadzīves ķīmijas preces, kā arī citas kodīgas vielas (koncentrētu etiķskābi, kālija permanganāta kristālus) uzglabājiet bērniem drošos iesaiņojumos un novietojiet tos bērniem nepieejamās vietās.

- Neatļaujiet bērnu rotaļas ar uguni. Neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie atklātiem uguns avotiem — krāsnīm, kamīniem, griliem. Atcerieties, ka arī uz galda bez uzraudzības atstāta karstas kafijas krūze var būt par iemeslu dzīvībai bīstamiem apdegumiem.

- Neatstājiet mazgadīgus bērnus bez uzraudzības daudzstāvu namu dzīvokļos.

- Sekojiet, lai bērni bez pieaugušo uzraudzības netuvotos vaļējiem logiem.

- Sekojiet, lai bērniem nebūtu pieejami atvērti strāvas avoti. Lietojiet elektrības rozešu bloķētājus.

- Neatļaujiet bērniem tuvoties svešiem dzīvniekiem. Neatstājiet mazgadīgus bērnus vienus dzīvnieku sabiedrībā.

- Dariet zināmus bērniem riskus, kādi pastāv kontaktējoties ar nepazīstamiem cilvēkiem.

- Nav lieki bērniem atkal un atkal atgādināt, ka ceļa braucamā daļa ir šķērsojama tikai tam paredzētajās vietās un iepriekš pārliecinoties, vai netuvojas transportlīdzeklis.

- Sekojiet, lai bērni jūsu vadītajā transportlīdzeklī sēdētu aizmugurē bērniem paredzētos drošības sēdeklīšos. Neaizmirstiet lietot drošības jostas.

- Sekojiet, vai jaunie velosipēdisti ir apguvuši ceļu satiksmes noteikumus. Atcerieties, ka tikai aizsargcepure kritiena gadījumā pasargās jūsu bērnu no centrālās nervu sistēmas traumas.

- Atcerieties, ka arī kritiens no skrituļdēļa var būt par iemeslu komplicētiem roku un kāju kaulu lūzumiem, tāpēc locītavu sargu lietošana ir ļoti ieteicama.

- Lai netiktu apdraudēta bērna drošība un veselība, nav lieki kopā ar bērniem pārrunāt jauniegādātā skrituļdēļa vai velosipēda lietošu un drošības pasākumus.

- Neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie ūdenskrātuvēm. Nepieļaujiet, ka bērni bez pieaugušo uzraudzības iet peldēties. Atgādiniet bērniem, cik bīstama ir niršana un lēkšana ūdenī nezināmās vietās.

- Neaizmirstiet nodrošināt savu bērnu ar atstarotāju.

Katastrofu Medicnas Centrs lūdz atcerēties, ka jebkura izglītojošā kampaņa par bērnu drošību, kurā tiek minēti konkrēti piemēri, ir emocionāli iedarbīga un veicina vēlēšanos ievērot drošības noteikumus.

LETA