Psiholoģe: nežēlīgā zīdaiņu pamešana ir sekas sabiedrības nosodījumam

Pēdējā laikā atklātībā nākušie nežēlīgie zīdaiņu pamešanas un nāves gadījumi ir skaidrojami ar vairāku apstākļu kopumu, tostarp sabiedrības nosodošo attieksmi pret vientuļajām mātēm, nepietiekamo atbalsta sistēmu šīm sievietēm un iespējamu pagātnē piedzīvotu vardarbību.

To intervijā aģentūrai BNS atzina Krīzes centra «Skalbes» psiholoģe Inese Ruka.

Psiholoģe uzsvēra, ka šī laika realitāte ir tāda, ka daudzas sievietes grūtniecības laikā ir vienas. Ja šim apstāklim vēl pievienojas iztikas līdzekļu un ģimenes atbalsta trūkums, tad mazuļa gaidīšana vairs nešķiet priecīgs notikums.

«Tas rada ārkārtīgi lielas bailes, iespējams, arī dusmas uz sevi un arī to vīrieti, kurš varbūt kaut kur ir, bet par viņu nerūpējas. Tās emocijas ir pietiekami smagas, un sieviete šādā situācijā bērnu var izjust kā vēl vienu apgrūtinājumu, vēl vienu apstākli, kas pasliktinās viņas dzīvi.. Šādos apstākļos grūtniecības laikā neizveidojas saikne starp sievieti un viņas gaidāmo bērnu.. Tādējādi viņas bērnu neuztver kā daļu no sevis, kā dēļ, izmisuma māktas vai kādu citu iemeslu dēļ, var mēģināt no bērna atbrīvoties,» paskaidroja Ruka.

Speciāliste arī norādīja - lai arī dzīvojam XXI gadsimtā, sabiedrībā vēl joprojām pastāv liels nosodījums pret šādām sievietēm un nereti izskan pārmetumi par to, vai viņa ir domājusi ar galvu, mazuli dzemdējot, un vai spēs to pabarot.

«Sabiedrības nosodījums ir milzīgs. Es pieļauju, ka ir sievietes, kam liekas - labāk es no viņa tikšu vaļā, nevis piedzīvošu, ka mani dzen zemē par to, ka man bērns ir piedzimis,» sacīja psiholoģe.

Cita liela problēma, kas var veicināt šādu rīcību, ir arī institucionālās atbalsta sistēmas trūkums un tas, ka šī atbalsta sistēma līdz konkrētajai sievietei neaizsniedzas.

«Es pieļauju, ka šīm konkrētām sievietēm ir arī vājas sociālās prasmes un viņas nezina, kur meklēt palīdzību. Un, ja vēl pretim gadīsies sociālā darbiniece, kura varbūt ne speciāli, bet parādīs to noraidošo attieksmi, tad cilvēks, kuram ir vājas sociālās prasmes un bailes no nosodījuma, bailes no institūcijām, otrreiz tur vairs neatgriezīsies,» klāstīja Ruka.

Viņa arī minēja, ka patlaban sociālie darbinieki un sociālā sistēma ir pārāk noslogota ar tiem klientiem, kas nāk un lūdz palīdzību, lai vēl pamanītu tos, kas nenāk. «Tas ir apstāklis, kas pašlaik nenostrādā un kāpēc diemžēl ir šāda situācija, ka bērniņus pamet nomiršanai,» bija pārliecināta psiholoģe.

Kā papildu iemesli, kas var ietekmēt sievietes lēmumu, pēc psiholoģes domām, ir minama vardarbības pieredze sievietes pagātnē, jo šādas pagātnē piedzīvotas izjūtas var sievietei likt psiholoģiski noslēgties, izolēties, lai neko nejustu, kā dēļ neiespējama kļūst arī saiknes veidošana ar gaidāmo vai jau piedzimušo mazuli.

«Es nezinu, cik tas ir skatīts un pētīts, bet atkarības problēmas droši vien arī ir viens lielais faktors, kāpēc izvēlas pamest vai nogalina zīdaiņus. Lielā mērā tā noteikti ir arī sieviešu vardarbības pieredze, jo tā liek noslēgties no izjūtām, un tad arī iespēja izveidot attiecības ar bērniņu ir diezgan neiespējama, jo sieviete ir izolējusies, noslēgusies, lai neko nejustu. Nedrīkst aizmirst arī par alkoholisma problēmu, kas nereti ir klātesoša šādā situācijā,» viņa pauda.

Jau vēstīts, ka šogad Latvijā dažādās vietās atrasti jau vairāki zīdaiņu līķi. 8.aprīlī Liepājā meža masīvā atrasts jaundzimušas meitenītes līķis, bet aprīļa vidū zīdaiņa līķis atrasts ceļa Kuldīga-Saldus 22.kilometrā zem egļu zariem. Jaundzimušā līķis bijis ietīts dvielī un ielikts polietilēna maisiņā.

Marta beigās policija mazuļa mirstīgās atliekas atrada arī kādā dzīvoklī Limbažos, kad no Valmieras slimnīcas saņēma informāciju, ka tur iestājusies sieviete ar pēcdzemdību komplikācijām, taču jaundzimušā nav. Jaundzimušais bija ievietots ledusskapja saldētavā.

BNS