Pētījums: Materiālo apstākļu nodrošināšana pilnībā neatrisinātu demogrāfijas problēmas Latvijā

Rīga, 23.sept., LETA. Pat ja tiktu nodrošināti bērnu audzināšanai nepieciešamie materiālie apstākļi, pilnībā netiktu atrisināta demogrāfijas problēma Latvijā, jo gandrīz puse Latvijas vecāku ģimenē vēlētos ne vairāk kā divus bērnus, liecina vakar prezentētais pētījums par demogrāfiju un ģimenes stāvokli Latvijā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka ne tikai pašreizējos apstākļos 40% vecāku uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē ir divi, bet aptuveni tikpat liela daļa vecāku - 43% - šādu bērnu skaitu ģimenē uzskata par vēlamu situācijā, kurā bērnu audzināšanai tiktu nodrošināti nepieciešamie materiālie apstākļi. To, ka savā ģimenē pietiekama materiālā stāvokļa gadījumā vēlētos trīs bērnus, atzinuši 23% aptaujāto, savukārt 24% uzskata šo bērnu skaitu par vēlamo.

Šis apstāklis gan nemazina materiālā pabalsta nozīmi dzimstības veicināšanā, jo pētījums liecina, ka nozīmīgākie faktori, ko vecāki ņem vērā, plānojot bērnu, ir finansiālā situācija, drošības sajūta par nākotni, veselība, sadzīves apstākļi un ekonomiskā prognozējamība. Pašreizējā situācijā vecāki savu situāciju minētajās jomās atzinuši par neapmierinošu, bet 32% vecāku atzinuši, ka situāciju varētu labot, palielinot pabalstus, bet 13% - atrisinot problēmu ar bērnudārzu pieejamību.

Vecāki samērā kritiski vērtē valsts pašreizējo atbalstu ģimenēm ar bērniem, jo tikai 34% respondentu uzskata, ka ģimenes tiek atbalstītas, kam nepiekrīt 50% aptaujāto.

Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par labi informētiem par Latvijas ģimenes atbalsta politiku, un 80% nezina, kur meklēt palīdzību, ja rodas nesaskaņas vai grūtības ģimenes vai laulības dzīvē. Kopumā tas norāda uz paradoksu - iedzīvotāji ir kritiski pret īstenoto politiku, par kuru lielākajai daļai ir nepilnīgas zināšanas vai to nav vispār, uzsver pētījuma autori.

Vienlaikus vecāki atbalsta dažādas ieceres ģimenes politikas jomā, tostarp 73% atbalsta ieceri par vecāku pabalsta izmaksas laika pagarināšanu līdz diviem gadiem, 63% atbalsta ieceri bērnu pabalstu izmaksāt atkarībā no bērnu skaita, 72% vecāku atbalsta ieceri par pagarinātās dienas grupas nodrošināšanu jaunākā skolas vecuma bērniem. Lielu atsaucību guvušas arī ieceres piešķirt atlaides ģimenēm ar bērniem kultūras pasākumu un muzeju apmeklēšanai vai rīkot bezmaksas svētkus - ģimeni vienojošus pasākumus un atbalsta pasākumus, kā arī ierosinājums palielināt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Neraugoties uz to, 46% vecāku, pārsvarā vīriešu, gan ir atzinuši, ka vecāku informēšanas vai izglītošanas pasākumus neapmeklētu, jo viņus tas neinteresē. Vienlaikus pētījums parāda, ka īpaši aktīvas vecāku organizācijas darbā ir sievietes, īpaši vecākas par 35 gadiem.

Kā preses konferences noslēgumā norādīja pētījumu veicēja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS projektu direktore Ieva Strode, valstij liela uzmanība jāpievērš ģimenes pozitīvā tēla veicināšanai, jo sociāli ekonomiskie apstākļi ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē demogrāfisko situāciju Latvijā. Ja ģimene neuzskatīs bērnus par vajadzīgiem, tie arī netiks radīti, atzīmēja Strode.

Pētījuma laikā aptaujāti 2137 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Katrīna Slišāne 
LETA