„MAQS Law Firm”: Satversmes tiesas spriedumā saskatāma nekonsekvence

17.martā stājas spēkā Satversmes tiesas spriedums, saskaņā ar kuru Satversmes tiesa atzina, ka vecāku pabalsta (tā saucāmās, “māmiņu algas”) ierobežojums pilnībā atbilst Latvijas Republikas Satversmei.

Tas nozīmē, ka vecāku pabalsta ierobežojums paliks spēkā arī turpmāk un ieturējumi strādājošiem vecākiem netiks atmaksāti. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs, proti, to nav iespējams pārsūdzēt un atcelt. Atgādinām, ka sākot ar 2009.gada 1.jūliju strādājošais vecāks, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, varēja saņemt vecāku pabalstu tikai 50% apmērā.

Izskatot šo lietu Satversmes tiesa citā starpā ir vērtējusi, vai tika ievēroti no Satversmes 1.panta izrietošie tiesiskās paļāvības un samērīguma principi.

Tiesiskā paļavība nozīmē, ka personai ir tiesības paļauties uz to, ka likumu grozīšanas gadījumā, tai tiks nodrošināts saudzējošs pārejas periods, lai šīs personas tiesiskais stāvoklis netiktu negaidīti pasliktināts un tai būtu laiks sagatavoties topošām izmaiņām. Satversmes tiesa atzina, ka vecāku pabalsta ierobežojums strādājošiem vecākiem veido personas tiesiskās paļāvības ierobežošanu. Tomēr, Satversmes tiesa secināja, ka šīs ierobežojums ir samērīgs visas sabiedrības interesēm, proti, visas sabiedrības labklājības un valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Jāatzīmē, ka iepriekš pieņemtajos Satversmes tiesas spriedumos tika noteikts samērīguma principa jēdziens un kontkrētie kritēriji, pēc kuriem Satversmes tiesa novērtē vai tika ievērots samērīguma princips. Samērīguma princips nosaka, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm.

Lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma atbilst samērīguma principam, jānoskaidro:

1) vai ar šo tiesību normu ir iespējams sasniegt likumdevēja vēlāmo mērķi;

2) vai šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, cilvēka tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

3) vai labums, ko iegūs sabiedrība izskatamās tiesību normas dēļ, ir lielāks par nodarīto zaudējumu cilvēka tiesībām un likumiskajām interesēm.

Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma lietā Nr.2001-12-01 3.1.punktā ir norādīts, ka gadījumā, ja izvērtējamā tiesību norma neatbilst kaut vienam no iepriekš minētajiem kritērijiem, tad tā atzīstama par neatbilstošu arī samērīguma principam un ir prettiesiska.

Taču Satversmes tiesas spriedumā par vecāku pabalsta ierobežojumiem netika izvērtēts vai likumdevēja noteiktais mērķis (sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kā valsts budžeta sastāvdaļas ilgtspējas nodrošināšana, līdzsvarojot tā ieņēmumus un izdevumus) nevarēja tikt sasniegts ar citiem līdzēkļiem vai pasākumiem, neierobežojot vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecākiem.

„Uzskatu, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa kādu apsvērumu dēļ maina savu nostāju attiecībā uz Latvijas Republikas Satversmes pantu interpretāciju vai piemērošanu, kas tika norādīta iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumos, Satversmes tiesai būtu pienācīgi jāpamato šāda atkāpe,” norāda advokātu biroja „MAQS Law Firm” vecākā juriste, zvērināta advokāta palīdze Anna Kosinska.