Latvijā pedofilus ārstēs ar psiholoģiskām metodēm

''Latvijas Radio'':

Informāciju sagatavoja Dace Simanoviča, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente.

Tuvāko gadu laikā elektroniskās aproces smagu noziegumu veicējiem neliks, arī piespiedu ārstēšanu vai kastrāciju neveiks. Tā vietā no cietuma iznākušos izvarotājus un citus dzimumnoziedzniekus uz pareizā dzīves ceļa centīsies vest sarunu veidā.


Latvijas Probācijas dienests ir saņēmis finansējumu no Norvēģijas vairāk nekā 700 000 eiro apmērā, lai izglītotu vietējos speciālistus darbā ar notiesātajiem dzimumnoziedzniekiem, kas iznākuši no cietuma.


Iecerēts, ka ārvalstu eksperti apmācīs 18 probācijas dienesta darbiniekus, kas astoņās vietās visā valstī strādās ar dzimumnoziedzniekiem. Plānots, ka speciālisti darbosies divatā, un reizi nedēļā tiksies ar astoņiem līdz deviņiem dzimumnoziedzniekiem. Sarunu laikā speciālisti pielietojot dažādus psiholoģiskus paņēmienus centīsies izmainīt bijušo ieslodzīto domas, lai atturētu personas no jauniem noziegumiem.


''Es uzskatu, ka tā ir par velti izmesta nauda. Mūsdienās ir iespējams ar tehnoloģisku ierīci aprīkot jebkuru noziedznieku, kurš iznāk no cietuma. Viena persona var uzraudzīt simtiem cilvēku, kas pārvietojas konkrētos maršrutos un veic konkrētus darbus,'' komentē Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte.


Iekšlietu ministrija jau bija veikusi aprēķinus, ka elektronisko aproču sistēmas ieviešana izmaksātu ap 200 000 latu, un būtu piemērojama aptuveni 100 sodu izcietušajiem, taču joprojām aizdomīgajiem cilvēkiem. Tomēr sarunās ar ekspertiem izkristalizējies viedoklis, ka šāda sistēma nebūtu pietiekoši efektīva, lai atturētu noziedzniekus no jaunu nodarījumu veikšanas. Turklāt ņemot vērā naudas trūkumu, ideja atlikta uz nezināmu laiku.


Pasaules mēroga speciālists dzimumnoziedznieku uzvedības korekcijas jautājumos Kristofers Tomsons stāsta, ka viņa dzimtenē - Kanādā - no cietuma iznākušos noziedzniekus galvenokārt ārstē ar psiholoģiskām metodēm. Retos gadījumos dzimumnoziedzniekus kastrē, turklāt ne tikai ķīmiski, bet arī ķirurģiski. Tomēr - tikai ar pašu noziedznieku piekrišanu.


''Mēs nevaram noziedzniekam likt iet ārstēties, viņam ir tiesības no tā atteikties. Taču šādā gadījumā mums ir tiesības neatbrīvot viņu no apcietinājuma. Mēs ļaujam notiesātajam pašam pieņemt lēmumu - mēs nevaram veikt ķirurģiskas darbības bez viņa atļaujas,'' stāsta Tomsons.


Psiholoģe Ilze Ušacka ikdienā strādā ar cietumniekiem, un dienā vismaz reizi nākas runāt ar kādu dzimumnoziedznieku. Viņa skaidro, ka dzimumnoziedznieku vidū ir ļoti dažādi cilvēki:


''Nupat runāju ar tādu jaunu pusi - viņš principā neatceras, kā tas gadījās, jo bija alkohola un narkotiku reibumā. Tad viņam ir šī vainas sajūta, viņš ir dusmīgs uz visu pasauli un domā - kādēļ man jāatrodas cietumā? Otra daļa domā, ka ir izdarījuši labu darbu - iedevuši bērniem konfektes, ko mamma un tētis nepērk, pacienā, bet par to pienākas ''darbiņš''.. principā lielākajai daļai ir psihiskas saslimšanas.''


Plašāku pētījumu par šo tēmu klausieties pirmdien plkst.8.10 Latvijas Radio1 programmā ''Labrīt'' korespondenta Jāņa Zvēra sagatavotajā ierakstā.