Kāds ir bērnu stāvoklis Latvijā?

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija sadarbībā ar citām valsts iestādēm sagatavojusi Pārskatu par bērnu stāvokli Latvijā 2007. gadā, kurā līdztekus informācijai par izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības jomā, sagatavotajiem pētījumiem un ziņojumiem, sniegts pārskats arī par bērnu traumatismu un mirstību.

Ziņojumā secināts, ka vienota bērnu traumu uzskaites sistēma sekmētu efektīvāku politikas realizēšanu bērnu traumatisma un mirstības mazināšanai. Tādejādi sākotnēji statistikas apkopotājiem būtu nepieciešams vienoties par vienotiem kritērijiem traumu reģistrēšanai nolūkā panākt datu apkopošanas neprecizitāšu novēršanu. Būtiska ir arī datu pieejamības uzlabošana, piemēram, iestāžu interneta lapās.

Lai mazinātu bērnu traumatismu un mirstību, galvenā uzmanība būtu jāpievērš lielākajam riskam pakļautajām vecuma grupām un vispirms jāpievēršas cēloņiem, kas rada lielāko skaitu traumatisma gadījumu.

Kā liecina statistiska, augstākā bērnu mirstība ārējo cēloņu dēļ un traumatisma rādītāji ir 15 - 18 gadu vecuma grupā. Sadalījumā pēc konkrētiem ārējiem cēloņiem, visaugstākā mirstība bērnu vidū ir ceļu satiksmes negadījumos, bet otrs biežākais ārējais nāves cēlonis ir noslīkšana. Vislielākais traumu īpatsvars tiek gūts mājās. Vecuma grupā no 0 līdz 18 gadiem traumas visbiežāk tiek gūtas dažādu sasitumu rezultātā, tiem seko vaļējas brūces, lūzumi un sastiepumi.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš augstajam vardarbības līmenim vienaudžu vidū, kā arī pieaugošajai vardarbībai pret bērniem ģimenē un sabiedrībā, kas gan varētu būt saistīta ar arvien pieaugoši vardarbības atpazīšanu sabiedrībā un asāku reakciju uz to. Šī ir viena no pazīmēm, kas apliecina profilakses nozīmi bērnu traumatisma mazināšanā, jo vardarbības novēršana ir tieši saistīta ar traumatisma un mirstības samazināšanos.

Tā kā otrs biežākais ārējais nāves cēlonis vecuma grupā no 0 - 4 un no 5 - 9 gadiem ir noslīkšana, tad atbildīgajām iestādēm būtu svarīgi konstatēt, kurā gada laikā pastāv augstākais noslīkšanas risks, kāds ir tā iemesls un attiecīgi pielāgot profilaktiskās aktivitātes.

Traumatisma rādītāji liecina, ka cēloņi ir ļoti dažādi: bērniem nedroša vide, nepietiekama vecāku atbildība (gan bērnu pieskatīšanā, gan atbilstošas vides nodrošināšanā mājās, piemēram, sērkociņu, sadzīves ķīmijas un medikamentu pieejamība), informācijas trūkums, skolas vecuma bērnu pienākumu nepienācīga pildīšana u.tml. Attiecīgi traumatisma risku novēršanā un profilaksē ir svarīgs aptverošs risku izvērtējums, kas ietver gan fizisko, gan garīgo, gan sociālo, gan citu traumatisma risku cēloņu analīzi.

Atšķirībā no iepriekšējo gadu pārskatiem, šajā ziņojumā lielāka uzmanība pievērsta kvalitatīvam situācijas izvērtējumam, sniedzot pārskatu arī par valsts pārvaldes iestāžu paveikto bērnu stāvokļa uzlabošanai 2007. gadā un pieejamo datu analīzei. Savukārt detalizētu pārskatu par statistikas datiem ietver Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējais ziņojums „Bērni Latvijā”.

Ziņojumā iekļautā informācija un identificēto problēmu kopums paredzēti to iestāžu vajadzībām, kuru pienākumos ir bērnu traumatisma un mirstības mazināšana. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija ziņojuma secinājumus izmantos Ģimenes valsts pamatnostādņu 2010. - 2020. gadam un programmas "Bērniem piemērota Latvija 2009. - 2012. gadam" izstrādē.

Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties ministrijas mājas lapā, sadaļā http://www.bm.gov.lv/lat/bernu_tiesibu_aizsardziba/par_bernu_stavokli_latvija_/.