Kā saprast, cik daudz drīkstam tērēt un ko varam atļauties?

Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, kas laikam ir tikpat sens kā nauda, par piemēru šoreiz izmantosim māmiņu Kristiānu, kura audzina sešas meitas. Protams tik daudz bērnu, ir pārbaudījums tam, cik rūpīgi vecāki spēj plānot savus izdevumus. 

“Iekļauties savās iespējās” - tāds ir Kristiānas moto ģimenes budžeta plānošanā. Lai tiktu galā ar izdevumiem, Kristiāna atzīst, ka nākas “žonglēt” . Vispirms viņa samaksā visus obligātos maksājumus, un ja kaut kas paliek pāri, tad nopērk lietas, kas vēl ir vajadzīgs, bet nav obligāti nepieciešams.

Nereti daudziem nākas saskarties ar situāciju, kad tuvojas mēneša beigas un nākamā algas diena, taču šis ir tas kritiskākais laiks, kad ielūkojoties makā un bankas kontā, pārņem nepārprotama tukšuma sajūta vārda vistiešākajā nozīmē.

Sešu bērnu mamma atzīst, ka nav vienas konkrētas receptes, bet viņa norāda, ka cenšas ar visu nodrošināties, kamēr nauda ir, un pārsvarā tā ir pārtika iegāde. Rēķinus viņa samaksā mēnseša sākumā, kad saņem naudu un pēc tam gaida nākamo mēnesi.

Kristiāna atzīst, ka rūpīgi krāt čekus un sekot līdzi izdevumiem ir viņas ikdiena. Šo, kā veiksmīgu ģimenes budžeta plānošanas metodi iesaka arī finanšu eksperti. Proti, ģimenei vai jebkuram indivīdam vispirms būtu jāapzinās tās lietas, par kurām viņš tērē naudu, jo  nereti cilveki  uzskaita kredītu vai līzingu maksājumus, maksājumus par siltumu un īri, bet mazos niekus bieži aizmirst, piemēram, transporta biļetes uztver kā pastarpinātus maksājumus, bet beigās izrādāš, ka tie kopā veido diezgan ievērojamu summu.

Tāpēc, lai spētu kontrolēt to, kur paliek  naudiņa, ir vērts vismaz vienu mēnesi pierakstīt visus ieņēmumus un izdevumus. Turklāt noteikti vajadzētu arī dalīt šos  izdevumus dažādās grupās, piemēram, neatliekamie maksājumi: kredīti, līzingi, komunālie, bērnu dārzs, mūzikas skola un pulciņi, otrā grupa – alternatīvie: vai iepirkties  dārgākā vai ne tik dārgā lielveikalā, kur viena  pirkuma laikā var ietaupīt 5 -7 latus, kas mēneša beigās būs ievērojama summa, kopā rēķinot, jo šie pirkumi ir vairāk nekā reizi nedēļā. Un visbeidzot seko pastarpinātie izdevumi vai izklaide: kino, teātris, mūzikas ieraksti, apģērbs jeb vienkārši izdevumi, kas ir “tāpēc, ka man vienkārši tā gribās”.
Šī metode labi parādīs to, no kā iespējams atteikties un kur varam ietaupīt.

Kristiāna atzīst, ka cenšas jau laikus iekrāt naudiņu, ja tuvākā nākotnē plānojami kādi svētki, piemēram, trijām meitām dzimšanas dienas ir vienā mēnesī. Viņa arī norāda, ka izdevīgāk, ja svētki svinami vasarā, kad ir ievērojamas atlaides, kad lētāk var nopirkt dārzeņus un augļus, turklāt svētku galdu viņa gatavo pati.

Daudzbērnu māmiņa jūtas atvieglota, jo viņai nav parādsaistību – nav neviena kredīta vai līzinga, un tai pat laikā viņas atziņa skan: “Mēs esam pārāk bagāti ar bērniem, lai varētu atļauties kredītu, es zinu, kas man ir un ar ko es varu rēķināties!”

Protams, ģimenēm, kas nav pieradušas pierakstīt savus izdevumus, sākumā var šķist jocīgi uzskaitīt pat vismazākos tēriņus. Taču šī metode lieliski palīdz saprast to, kur paliek nauda, cik mēs tērējam un ko varam atļauties.