Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Vai esiet pamanījušas, ka sasniedzot noteiktu vecumu zīdainis pats iemācās ņemt priekšmetus vai viņam pasniegtās lietas. Savukārt šo pašu lietu atdošanu vai padošanu citiem viņam mācam mēs.
Acīmredzami došana un dalīšanās nav iemaņa, ar ko piedzimstam bet iemaņa, ko apgūstam socializējoties. Pretējā gadījumā pilnīgi iespējams, ka skopajiem dzimtu skopi bērni, bet dāsno bērni nebūtu jāmāca dalīties.
Tomēr ir skaidrs, ka sociāli aktīvie un devīgie cilvēki radina un māca tādiem būt arī savus bērnus. Savukārt tie, kas, kam maz rūp aiz viņu sētas notiekošais, savām atvasēm rāda piemēru, kā ņemt, krāt, paturēt, pavairot rūpēties par savu labklājību un arī dzīvot pēc principa „ne mana cūka, ne mana druva”. Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka ikvienam latvietim ir jābūt kā kaķītim pasakā par kaķīša dzirnaviņām, tomēr acīmredzami daudz vairāk katrā ģimenē un visā sabiedrībā vajadzētu trenēt iemaņu dot un dalīties. Es sliecos domāt, ka pasaulē ir daudz vairāk dāsno cilvēku, un cilvēku, kam rūp ne tikai tas, lai viņa personīgajā ledusskapī nedzīvotu izmisusi žurka un naudas makā nebūtu pakāries zirneklītis. Un negribu ticēt, ka pasaulē ir daudz cilvēku, kam būtu vēlme tikai krāt un pavairot, jo tas vienlaikus nozīmē arī dzīvošanu pastāvīgās bailēs pazaudēt krāto, pievilkto, piesaistīto.
Kādreiz, laikā, kad, piemēram, laucinieku dzīve daudz svarīgāks par krājkonta lielumu bija tas, vai kaimiņš ar zirgu atnāks palīga vai nē, mana vecmāte mēdza teikt: „Labāk, lai Tev ir simts draugi, nevis simts rubļi!" Tagad bērniem mēs sakām, ja tu labi uzvedīsies, tad dabūsi Bārbijas zirgu vai Zibens makkvīnu, bet nesakām „ja tu būsi labs, dalīsies, tev būs daudz draugu".
Un vēl jocīgāk ir tad, kad bērniem smilšukastē mācām, ka ir jādalās ar rotaļlietām pat ar pirmoreiz sastaptu vienaudzi, bet paši, uz ielas ejot garām kādam lūdzējam, skrupulozi kabatā piecreiz apčamdām santīmus, domās izvērtējot, vai tas muzikants, kas ar nosalušiem pirkstiem vai nosvīdušu pieri tik sirsnīgi spēlē „dzer vai nē", vai tas bezpajumtnieks ar suni, pirks kaut ko sev vai sunim, un diemžēl arī vai kurlmēmais tiešām ir kurlmēms.
Ironiski ir nonākt pie atziņas, ka tas, ko mācās bērni socializējoties, ir jāmācās arī mums pieaugušajiem. Būt draudzīgākiem, nešķirot cilvēkus tajos, kas pelnījuši mūsu palīdzību un mūsu laipnības necienīgajos. Mēs bieži nopūšamies par to, ka pasaule ir kļuvusi nežēlīga, ka sabiedrība darbojas kā plēsoņa, kas iznīcina vājos, bet reti aizdomājamies par to, ka laipnība, sirds siltums un smaidi mums apkārt vairosies, ja paši būsim laipni, izpalīdzīgi, dāvāsim viens otram to, kas mums pašiem ir kļuvis lieks vai savas iemaņas, kas var uzlabot apkārtējo dzīvi vai palīdzēt kādam izkļūt no sajūtas ka pasaule ir ļauna un neviesmīlīga.
Apliecinājumu tam ir daudz – ir miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas ir gatavi sadoties rokās, lai bez maksas palīdzēt bērniem, sirmgalvjiem, sievietēm, vīriešiem, noskumušajiem un izsalkušajiem būt veseliem, paēdušiem, smaidīgiem un laimīgiem. Šeit ir piemērs, kā kāds amerikāņu uzņēmējs ik dienu savā kafejnīcā cienā ar pusdienām bezdarbniekus. Jā, tieši bezdarbniekus, nevis bezpajumtniekus. Bet šeit ir piemērs, tam kā ārsti var dažas dienas gadā ārstēt bez maksas. Tūkstošiem cilvēku šādi ir saņēmuši speciālista konsultāciju, kas viņiem bijusi tik nepieciešama. Un arī starp mums ir ārsti, juristi, uzņēmēji, amatnieki, mākslinieki, kas ar savām iemaņām, zināšanām un prasmēm var uzlabot apkārtējo dzīves kvalitāti.
Jā, globālā sabiedrība par normu ir noteikusi iegūt, paturēt un vairot iegūto. To pieprasa patērētāju sabiedrības likumi, kurus netieši esam pieņēmuši par neizbēgamu normu. Jā, mājokļu kredīti liek mums strādāt vairāk un cītīgāk, lai nosargātu to, kas mums ir. Jā, bezdarbs liek taupīt ik santīmu. Bet ne jau vienmēr palīdzēšana nozīmē naudas ziedošanu. Būs vairāk kā pietiekami, ja visu nedēļu cītīgi strādāsiet, lai uzturētu sevi un savus tuviniekus, bet reizi nedēļā vai reizi mēnesī, reizi gadā vai reizi mūžā izdarīsiet kaut ko citu labā – bez maksas. Un pieņemsiet došanu nevis ņemšanu kā dzīvesveidu.
Kas jādara lai iesaistītos:
Nupat darbu ir uzsācis labu darbu, domu un palīdzības sludinājumu portāls www.draugsdraugam.lv . Viss kas tiek piedāvāts un lūgts šajā portālā ir bez maksas un savus lūgumus un piedāvājumus šeit var ievietot ikviens neatkarīgi no dzimuma, tautības, veselības stāvokļa vai rocības.
Savu ceļu pasaulē portāls ir uzsācis no Latvijas un pašlaik jau trīs valodās darbojās visā pasaulē. www.draugsdraugam.lv nav labdarības kustība, bet gan cilvēkiem un videi draudzīga dzīvesveida instruments, lai katrs no mums varētu palīdzēt ikvienam, kam nepieciešama palīdzība vai padoms.
Darbības princips ir pavisam vienkāršs:
1) Kad kārto māju, izvērtē kuras no lietām tavā mājā ir tikai platforma putekļiem, kuri apģērba gabali jau gadiem stāv nevalkāti un kuras bērnu drēbes tu labprāt atdāvinātu vai aizdotu kādam citam mazulim.
2) Saraksti uz lapas savas iemaņas, kas kādam citam var būt noderīgas. Arī adīšana un ēst gatavošana ir vērtīga iemaņa, ko kādam vari dāvāt.
3) Izvērtē savu profesionālo darbību. Iespējams vari atlicināt kaut stundu laika, lai konsultētu un palīdzētu cilvēkiem bez maksas.
4) Kad esi izvētījusi savu dzīves bagāžu, ievieto sludinājumu, lai cilvēki uzzina par lietām un pakalpojumiem, kurus piedāvā. Apskaties piedāvājumus arī pati un uzzini, kā Tu vari pilnveidot un bagātināt savu dzīvi. Nekautrējies ievietot sludinājumu arī sadaļā lūgumi.
Kad sludinājums ievietots, esi gatava, sākot no šī brīža tava dzīve mainīsies un tu iegūsi jaunus draugus, jaunu iedvesmu, jaunas idejas un sajūtu, ka pasaule ir draudzīga vieta.