Biju uz lekciju par brāļu un māsu greizsirdību!

Apmeklēju šo lekciju, jo zināju, ka šāda veida pieredze  man noderēs nākotnē. Kaut arī mums ar vīru,  tagad ir vēl tikai viens bērns. Dēliņš Rodrigo (1 gads un 11 mēnesī) mēs domājam un plānojam vēl brāļus un māsas savam pirmdzimtajam.

Ierodoties uz lekciju, biju patīkami pārsteigta, ka arī stiprā dzimuma pārstāvji bija atnākuši kopā ar savām sievām. Tomēr vairāk šo lekciju apmeklēja topošās mammas , kuras gaida otru bērniņu un mammas , kas jau sagaidijušas otro bērniņu. Iepazināmies lekcijas sākumā un pastāstijām ar kādu domu un savu jautājumu esam ieradušās uz šo lekciju.

Galvenie mani jautājumi un domas, ar ko nācu uz šo lekciju bija:

*Vai bērnu var laist bērnudārzā, ja nesen ir piedzimis brālītis vai māsiņa. Vai bērnudārza gaitas jāuzsāk pirms māsas/brāļa piedzimšananas.

* Kā pateikt savam pirmdzimtajam, ka gaidam nākošo bērniņu un ka tagad mēs ģimenē būsim 4? Un vai vispār kas jāsaka?

* Vai bērnam ir jābrauc uz slimnīcu pēc dzemdībām, vai jāpaliek labāk mājās kopā ar omīti vai auklīti?

* Vai auklīte, ja iepriekš ir bijusi vai var arī turpmāk vest pie auklītes kad ierodas šajā pasaulē vēl viens bērniņš? Vai pirmdzimtajam kaut kā jākompensē laiks, ka tagad viņš ir apdalīts ar mammas uzmanību?

Bija daudz un dažādu jautājumu uz kuriem es ieguvu sev atbildes!

Atziņas , ko es ieguvu no šīs nodarbības.

*Vecākiem nevajag justies vainīgiem, ka tagad apdala savu pirmdzimto ar uzmanību. Tas ir dabisks process un pārmaiņu laiks.

* Nevajag bērnam "stāstīt muļķības" tāda nozīmē,ka tagad viss būs labi, ka varēs daudz ar mazo brālīti /māsiņu spēlēties. Vai tad ar tikko dzimušu mazuli var spēlēties??? Vai tad jaundzimušais visu laiku neguļ?

*Bērnam nevajag izskaidrot sīki par bērna nākšanu pasaulē, bet atbildēt tikai uz tiem jautājumiem, ko viņš uzdod. ( Protams , ja bērns jau runā)

* Savā ziņā labi , ka bērns neko vēl nerunā- , jo neuzdos jautājumus, uz kuriem dažkārt ir grūti atbildēt:D

* Ar apkārtējiem ģimenes locekļiem omītēm, tantēm un onkuļiem vajag vienoties par to, lai visi saka vienādu informāciju par jaundzimušā ienākšanu ģimenē. Lai nav tā , ka mamma ar tēti stāsta ,ka mazais visu laiku gulēs un prasīs daudz rūpes. Savukārt omīte saka, ka tagad tev būs rotaļbiedrs ar kuru tu varēsi skraidīt un spēlēties.

* Bērnam ir jāsaglabā iepriekšējais dienas ritms, režīms  , tas radīs mazāku stresu mazajam. Ja mamma vakarā ir likusi vannā un lasijusi pasaciņu tad vajag jau  laicīgi nodrošināt, ka to sāk darīt tētis , auklīte, omīte! Jo ne vienmēr, kad piedzims mazais varēs mamma to darīt! Ja bērns iepriekš ir laists uz deju vai kādiem citiem pulciņiem tad to darīt arī turpmāk.  Tāpat ar auklītes klātbūtni arī turpmāk, ja ir bijusi iepriekš.

* Ja bērnam ir paredzēts iet bērnu dārzā tad to izdarīt līdz jaundzimušā piedzimšanai, vai ja var 2 mēnešus pēc . Iespējams, ka var to sarunāt ar b/d vadību? Jo bērnam ir vidēji 2 mēnešu adaptācijas laiks, kura laikā bērns pierod pie jaunās situācijas.

Man lekcija patika un guvu sev praktiskus padomus, ko darīt konkrētās situācijās, kad parādās māsu un brāļu greisirdība.

Paldies Diānai Zandei par izsmeļošo lekciju!