Baštiks: Pēdējos gados Latvijā dzimstība pieaugusi par 18%

Rīga, 13.jūn., LETA. Latvijā pēdējos gados dzimstība pieaugusi par 18%, šodien Labklājības ministrijas organizētajā diskusijā "Darbs un ģimene - laiks abiem" pastāstīja bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC).

Līdz ar to aktuālāks kļuvis jautājums par jauno ģimeņu iespējām savienot karjeru un bērnu audzināšanu. Kā uzskata ministrs, "mūsdienās jaunie pāri nereti grib labi dzīvot uz bērnu rēķina". Tomēr neatkarīgi no sabiedrības vērtībām un izvēles valsts ekonomiskās krīzes situācijā meklē risinājumus, lai nodrošinātu bērnu audzināšanu, pieskatīšanu un izglītošanu.

Baštiks pastāstīja, ka bērna normālai attīstībai vismaz līdz divu gadu vecumam ir nepieciešama vecāku, sevišķi mātes, klātbūtne. Patlaban valsts maksā vecāku pabalstu, līdz bērns ir sasniedzis viena gada vecumu. Kā atzina Baštiks, labākajā gadījumā šī pabalsta izmaksas termiņu varētu pagarināt līdz pusotram gadam.

Tā kā patlaban trūkst bērnudārzu, Bērnu un ģimenes lietu ministrija finansē alternatīvu iestāžu izveidi.

Trīs gados Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) plāno uzbūvēt 23 jaunus bērnudārzus, kā arī renovēt 30 pirmsskolas izglītības iestādes. Tajā pašā laikā Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina alternatīvas bērnu pieskatīšanas formas, atverot dienas un rotaļu centrus, piemēram, Liepājā darbojas aukļu dienests. Kā uzsvēra Baštiks, arī alternatīvajām iestādēm ir izvirzītas prasības.

Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) norādīja, ka iedzīvotāji nereti nepārzina savas tiesības, kas iekļautas Darba likuma normās. Jaunajiem vecākiem ir iespējams doties bērna kopšanas atvaļinājumā, strādāt uz pusslodzi vai attālināti.

Kā skaidroja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāve, darba ņēmēji, sevišķi reģionos, ne tikai neizmanto savas tiesības, bet arī strādā virsstundas, lai spētu nodrošināt ģimeni un saglabātu darbu. Darba ņēmēja un devēja attiecībās tomēr dominējot darba devējs, norādīja LBAS pārstāve, atzīstot, ka visā nevar vainot darba devēju, jo daudzas lietas jārisina nacionālās politikas līmenī.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP) stāstīja, ka rindas uz Rīgas bērnudārziem lielā mērā veidojas nesakārtotās deklarēšanās kārtības dēļ. Piemēram, Garkalnes vai Mārupes iedzīvotāji savus bērnus deklarē Rīgā, jo vietās, kur tiek būvēti dzīvojamo māju kompleksi, netiek attīstīta infrastruktūra. Tādējādi veidojas situācija, kad Rīgā uz bērnudārziem rindā stāv bērni, kuru vecāku maksātais ienākuma nodoklis patiesībā neienāk Rīgas budžeta kasē, bet vairo citu pašvaldību turību.

Lai absurdo situāciju risinātu, Dinevičs rosina paredzēt, ka jauno projektu attīstītāji maksā konkrētu summu arī pašvaldības budžetā, kas savukārt līdzekļus var ieguldīt, gan būvējot bērnudārzus, gan maksājot pabalstus tiem vecākiem, kuru bērniem pirmsskolas izglītības iestādē vietas nav.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis pauda atbalstu jebkuram alternatīvam, bet drošam un izsvērtam pirmsskolas bērnu pieskatīšanas un izglītošanas veidam. Savukārt Veselības ministrijas pārstāve pastāstīja, ka uzraudzīt, vai tiek ievērotas higiēnas normas, iespējams tikai izglītības iestādēs, līdz ar to alternatīvās bērnu pieskatīšanas iestādes paliek ārpus Veselības ministrijas redzesloka.

Aija Eriņa
LETA