Ainars Baštiks Tautas partijas piedāvāto ministriju reorganizācijas plānu uzskata par ģimenes atbalsta politikas beigu sākumu.

Ainars Baštiks uzskata, ka Tautas partijas (TP) piedāvātais ministriju reorganizācijas plāns attiecībā uz Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas (BM) pārraudzībā esošajiem jautājumiem ir bez izpratnes par šo jomu, to izšķaida un faktiski to izbeidz.

TP piedāvātais variants paredz BM funkcijas pilnībā saskaldīt pa atsevišķām iestādēm Tieslietu ministrijā, Labklājības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā.

„Arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iekļaušana citas ministrijas sastāvā apdraud ģimenes atbalsta politikas kā valsts prioritātes saglabāšanu, taču tad vismaz saglabātos vienota politikas realizācijas institūcija, kaut arī tur ģimene un bērni būtu divdesmitā vai simtā prioritāte. Taču izšķaidīšana pa neskaitāmām iestādēm visticamāk nozīmē atgriešanos situācijā, kad par nozari būs atbildīgi atsevišķi departamenti vai nodaļas un diez vai šie jautājumi vispār būs attiecīgo ministriju prioritāšu sarakstā”, uzsver A. Baštiks.

Līdz ar to ir paredzams, ka tās sfēras, kur pēdējo gadu laikā ir vērojams uzlabojums – dzimstības palielināšanās, ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana, audžuģimeņu kustības un vietējās adopcijas veicināšana, bāriņtiesu uzraudzība, bērnu tiesību aizsardzība, ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveide un jaunatnes politika – atkal nonāks pabērna lomā. Savukārt komplekss skatījums uz ģimenes un bērnu interesēm un to pārstāvēšana valdības līmenī izzudīs, kas var radīt neatgriezenisku kaitējumu.

„Bērnu dzimšana, bāreņu augšana ģimenēs nevis bērnu namos, atbalsts ģimenēm ar bērniem un jauniešiem – tās nav ne manas personīgās, ne partijas intereses. Informācija, kas atspoguļota kopsavilkumā, nav cipari, bet dzīvi cilvēki un reālas ģimenes”, rezumē A. Baštiks.

Konspektīvs ieskats izmaiņās bērnu, ģimenes un jaunatnes politikā kopš BM izveidošanas

-         Dzimstība pieaugusi par 24% no 19 664 bērniem 2001.gadā līdz 24 414 bērniem 2008.gadā

-         Izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds, kas sniedz finansiālu palīdzību gandrīz 19 000 bērnu, par kuriem nerūpējas kāds no vecākiem;

-         Dubultots bērna piedzimšanas pabalsta apmērs (296 lati jeb 100% zīdaiņa pūriņa vērtība);

-         Ieviestas t.s. „māmiņu algas” jeb vecāku pabalsts, ko līdz bērna gada vecumam maksā vienam no vecākiem algas apmērā (rezultātā vidēji bērna kopšanas pabalsts desmitkāršojies un ģimenes ieguvušas finansiālās stabilitātes garantijas vismaz mazuļa pirmā dzīves gada laikā);

-         Ieviestas brīvpusdienas, kuras saņem gandrīz 20 000 pirmklasnieku, šogad tiem pievienosies vēl aptuveni tikpat otrklasnieku;

-         Audžuģimeņu skaits pēc jomas pārņemšanas no Labklājības ministrijas pieaudzis no 14 ģimenēm ar 9 bērniem tajās līdz 344 ģimenēm ar 562 bērniem tajās;

-         Bērnu skaits bērnu namos samazinājies par 30%. Vietējā adopcija pirmo reizi pārsniegusi ārvalstu adopciju;

-         pārbaudītas visas bāriņtiesas un bērnu lietas tajās. Notiek bāriņtiesu metodiskā vadība, būtiski samazinājusies iespēja ciest iedzīvotājiem bāriņtiesas nekompetences dēļ;

-         Izveidots bērnu un jauniešu uzticības tālrunis, kas sniedz bezmaksas profesionālu palīdzību – 2008. gadā atbildēts uz 259 077 zvaniem, iegūtas tiesības nodrošināt vienotā ES palīdzības tālruņa pakalpojumu 116111;

-         izveidoti 44 bērnu rotaļu un attīstības centri (alternatīva bērnu dārziem), 26 ģimenes atbalsta un krīzes centri, vairāk nekā 400 rotaļu un sporta laukumi;

-         pieņemts Jaunatnes likums, visā Latvijā izveidots 39 jauniešu aktivitāšu centru tīkls.