Joprojām nav vienota viedokļa par to, kad tad būtu labākais laiks mazuli sākt radināt pie podiņa. Bet pilnīgi noteikti, lai viņam rastos vēlēšanās pašam iet uz tualeti, kā to dara pieaugušie, viņam ir jāapzinās sava organisma vajadzības, jāprot paciesties, jāsaprot, ka slapjas bikšeles nav nekas patīkams. Un vasara ir labākais laiks, kad mazulim sniegt šādu iespēju.

Vasara - labs laiks podiņmācībai

Kad iepazīstināt bērniņu ar podiņu, jāizlemj tev pašai. Agrāk tika uzskatīts, ka jo agrāk mamma sāks sēdināt mazuli uz podiņa, jo labāk: sākumā mazuļus turēja virs vanniņas vai pat virs avīzes vai podiņa, un pēc, tam, tiklīdz mazulis sāka sēdēt, viņu lika uz podiņa. Agrīnās sēdināšanas metodes ir populāras arī mūsdienās, bet tā ir vesela atsevišķa tēma. Mūdienās gan psihologi, gan pediatri neiesaka steigties ar radināšanu pie podiņa, brīdinot par neirožu un kompleksu attīstības iespējām bērniņam. Speciālisti uzskata, ka tikai otrajā dzīves gadā mazulim sāk veidoties kontrole pār to, kas notiek ar viņa fizioloģiju. Pie tam, šis process ir ilgstošs un pilnībā individuāls: vieni mazuļi sāk prasīties uz podiņa jau pēc gada vecuma, citi ap divu gadu vecumu vēl nejūtas traucēti slapjās biksītēs.

Lai sāktu pieradināt mazuli pie podiņa, bērnam jābūt gatavam gan psiholoģiski, gan fizioloģiski. Pirmkārt, viņam jāiemācās izteikt savu vēlmi iet uz tualeti - ar vārdiem, ar skaņām, mīmiku utt. Dažkārt mazuļis to izrāda vien vecākiem saprotamā veidā, piemēram, dīdoties, pieliekot roku pie attiecīgās vietas, slēpjas, pārtrauc spēlēties.

Otrkārt, pārtraukumiem starp čurāšanas reizēm jābūt ne mazākiem par pusotru stundu, vēdera izeja noteikti katram ir savā režīmā. Viss šis liecina par to, ka urīnpūslis ir jau pietiekoši attīstījies, lai kādu laiciņu bērniņš varētu paciesties. Ārsti uzskata, ka tas notiek ap pusotra gada vecumu. Bez tam, bērniņam jāsaprot vārds "čurāt", "kakāt", viņam jāprot arī pašam novilkt bikses.

Treškārt, ļoti svarīgi, lai mazulis justu diskomfortu, ko rada slapjas autiņbiksītes. Viņam jāļauj iepazīties ar šīm sajūtām, tāpēc ļauj mazulim pa māju staigāt bez autiņbiksītēm. Ja ir veļas mazgājamā mašīna mājās, šim visam nevajadzētu sagādāt problēmas. Pie tam, augot mazulim, aug arī viņa spējas palikt sausam kādu laiciņu, un pakāpeniski viņa nokārtošanās kļūst regulāra, līdz ar to bērns iemācās reaģēt laicīgi un dot zīmi vecākiem. Ja tev ir žēl mēbeles un paklājus, var izmantot speciālās autiņbiksītes - biksītes Huggies Pull-Ups. Tās, atšķirībā no parastām autiņbiksītēm, ir aprīkotas ar iekšējo slāni, kas tūliņ pēc nokārtošanās autiņbiksītēs, paliek slapjš, lai mazulis varētu sajust slapjumu, pēc tam gan viss uzsūcas. Autiņbiksīšu  iekšējā kārta signalizē mammai par to, ka laiks mainīt autiņbiksītes. Tātad - mazuļa dibentiņš sākumā ir slapjš, bet paklāji - vienmēr sausi.

Praktiski padomi

Vēl viena lieta pedantiskajām saimniecēm ir pastaigas bez autiņbiksītēm. Vasara tam ir labākais laiks. Nebaidies doties ar bērnu pastaigā bez autiņbiksītēm. Velc bērnam parastās, un paņem nomainīšanai dažas līdzi. Tāpat vari paņemt arī vienreizlietojamo autiņu jeb paladziņu, ko ieklāt ratos - ja nu gadījumā bērniņam gadās nokārtoties tur. Bez tam bērniņš tādā veidā gūs nenovērtējamu izpratni par personīgās higiēnas ievērošanu, un tiks pasargāts no pārkaršanas karstā dienā. Ja baidaties nosmērēt tērpu, atkal var ķerties pie palīdzības, velkot Huggies Pull-Ups, kas ir plānākas par parastajām autiņbiksītēm un arī tās mazulim neļaus pārkarst.

Tā rīkojoties ātri pamanīsi, ka mazulis izrāda neapmierinātību par slapjajām biksītēm, un ātri atteiksies no tām. Paies kāds laiciņš, un viņš sapratīs saistību starp šo diskomfortu un sajūtām, kas vēsta par vēlmi nokārtoties. Ja tas ir jau noticis, var teikt, ka klients ir nobriedis! Bet iepazīšanās ar podiņu jāsāk tomēr mazliet pirms pilnīgas gatavības kaujai. Te būs dažas klasiskās un pārbaudītās rekomendācijas!

Nopērc parastu podiņu, parādi to bērnam, ļauj apskatīt, paspēlēties ar to. Paskaidro rotaļas formā par podiņa nozīmi. Sākumā mazuli vislabāk sēdināt uz podiņa tikai tad, kad viņam ir labs noskaņojums, un tad, kad viņam būtu laiks nokārtoties. Ja mazulis pretojas - atliec visu uz vairākām dienām. Ja apsēžas uz podiņa, centies viņu uz tā paturēt dažas minūtes ar kādas interesantas rotaļlietas vai grāmatiņas palīdzību.

Ja viss izdevies - obligāti mazuli paslavē, ja neizdodas, piedāvā pasēdēt atkal vēlāk. Var izdomāt arī rituālu, kas saistīts ar podiņa izliešanu, izmazgāšanu. Nereti tikai dēļ šā procesa vien bērniņi sēžas uz podiņa pat 20 reižu dienā - vienalga, vajag nokārtoties vai nevajag. Sēdini mazuli katru reizi pirms pastaigas uz podiņa, tāpat arī pirms miega un pēc miega. Sākumā podiņmācība robežosies vien ar to, ka laikus tiek piedāvāts podiņš. Pa īstam bērns iepriecinās tikai tad, kad būs nobriedis, mācēs paprasīties uz podiņa, nokārtoties un apģērbties.

Un vēl. Atceries, ka podiņmācības laikā svarīgi ir nepārcensties un censties ievērot vairākus NE:

• Nesteidzies
• Neuzstāj, ja nevēlas
• Nerājies, ja apsēžas garām, vai bērniņš nav paguvis nokārtoties
• Nedusmojies, ja bērns ir savus "izstrādājumus" aptaustījis
• Nespied sēdēt ilgi - nav jēgas
• Nepērc podiņu zvēriņa formā, mazulim jāsaprot, ka podiņš nav rotaļlieta.
• Neliec bērna refleksiem apjukt, sēdinot viņu uz podiņa un atgriežot ūdens krānu. Bērniņš var sākt čurāt katru reizi, kad dzirdēts tekoša ūdens skaņas.
• Neklausies tajos, kas apgalvo, ka tavam bērnam nav kaut kas kārtībā, ja viņš uz divu gadu vecumu vēl nelieto podiņu, jo visam ir savs laiks, un viss izdosies!

Pavisam drīz noteikti dzirdēsi: "Mammu, es gribu pačurāt!"

Māmiņu Klubs

Podiņmācības skolas ābece

Huggies® Pull-Ups® uzsūcošas podiņmācības biksītes ir ideāls palīgs podiņmācības apgūšanai!