19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Drīz arī mans dēliņš svinēs savu pirmo lielo dzimšanas dienu, taču, kad klausos, kā šim notikumam gatavojas citas mammas, no kauna vai jālien bedrē.
Mums nebūs īrētu ballīšu telpu, tā vietā tuvākie radinieki pie mums paviesosies dzīvoklī (dzīvojam mēs standarta padomju laika mājā, bez kādām īpašām ekstrām un lielas platības), tāpat arī mēs iztiksim bez animatoriem, nebūs arī liela cipara 1, kas aplīmēts ar kreppapīra pušķiem, un speciāla fotostūrīša. Līdz ar to mums izpaliek arī speciāli dizainēti ielūgumi, kuru izgatavošanu citas mammas uztic teju vai speciālam māksliniekam.
Mums būs tā pa vienkāršo.
Un šeit nu es sāku prātot, vai 1.dzimšanas dienu ir vajadzīgs svinēt ar tādu pompu, jo šie svētki patiesībā vairāk domāti pašiem vecākiem, nevis bērniņam. Vadoties no vecākā bērna, apjaušu, ka arī jaunākajam viena gada ballīte būs bijusi nebijusi. Viņam tā būs tikai parasta diena, kurā mamma viņam grib uzstīvēt kaut kādu speciālu tērpu, viņš tiek bildēts no priekšas un pakaļas, un visi uz viņu skatās ar mākslīgiem smaidiem. Toties mammītei tā ir diena, kad viņa sev var atkārtoti papliķēt pa plecu, jo pasaulē laidusi bērniņu, taču pāri visam – jes, beidzot būs atkal kaudzīte bilžu, kuras salikt Instagramā. Jā, tieši tā. Bieži vien šķiet, ka pirmā gada ballītes visbiežāk tiek rīkotas tikai tāpēc, lai sociālajos tīklos atrādītu citiem – redz, kā mēs varam, redz, ko mēs spējam un varam atļauties. Un šiem gadījumiem tik labi piestāv tās kūkas ar stīvo marcipāna mastiku virsū speciāliem fotorāmīšiem un mammai/meitai/dēlam/tētim saskaņotiem tērpiem. Bet ziniet, kas man liek visskaļāk smieties? Kad mammīte publicē Instagramā bildes no grandiozās ballītes, viņa bērna sejai uzliek virsū lielu pleķi smejoša smaidiņa vai sirsniņas formā. Tas tā, lai visi redz, cik mēs forši, bet to bērnu nenoskauž. Vai tas nav smieklīgi?
Bet nu laikam savās pārdomās nedaudz novirzījos no tēmas. Tātad, jā, mums nebūs lielas ballītes un domāju, ka dēliņš to īpaši nepārdzīvos, jo jautrākās dzimšanas dienas ballītes vēl tikai priekšā. Tās nāks tad, kad gaviļnieks jau būs tiktāl paaudzies, ka pats pēc tam atcerēsies ballīti un lielāko ballītes daļu nenogulēs.
Pēc dēla 1.dzimšanas dienas svinībām man nebūs jāsūrojas, ka maciņā iestājies tukšītis, jo visa nauda iztērēta par speciāli pasūtītām kūkām un atribūtiem, kuri tiek izmantoti vien uz pāris fotogrāfijām. Un kur nu vēl speciāli šūtie tērpi, kurus pēc tam mammas cenšas par visām varītēm notirgot forumos, jo pēc tam jau tos vairs nav kur likt....
Kurš viengadnieks noguļ teju visu ballīti?
Mūsu 1. ballīte bija tieši tāda, par ko Jūs te tik ļoti esat PRET. Jā, mums vecākiem tie bija lieli svētki, svētki arī mūsu draugiem ar atvasītēm. Foto jau nav tikai sociālajiem tīkliem, bet gan skaista atmiņa foto albumā.Ne mirkli nenožēloju ne telpu īri, ne fotogrāfa, ne dekorāciju un kūkas iegādi. Ja rokas aug no pareizās vietas, tad daudzas dekorācijas pats var izgatavot un sašūt arī bērnam kostīmu😉
Dekorācijas nemaksā milzu naudu. Īpaši tad, ja plāno laicīgi. Bet vieglāk jau ir gausties un noskaust citu veikumu. Un tāpat arī tā ir katra izvēle kur un kā svinēt. Mums bija fotogrāfe, bet paši bilde internetā nekur nelikām. Tās mums būs fotoalbumam un vecvecākiem gatavosim kalendārus no kopīgajām bildēm. Mani nez kāpēc galīgi nesatrauc, kā dara citi. Ja kādam ir bijis foršāk, tad tik piefiksēju idejas, kas var noderēt citreiz.
Jā, bērnu dzimšanas dienas ir svētki arī MAN. Un, kamēr bērniem pašiem vèlmju nav, svinēšu, kā gribēšu. Citu izvēles nekritizēju.
Mēs svinējām tuvāko lokā. Tikai paši tuvākie (vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas) kopā ir 30 cilvēki. Dzīvojam standarta divistabu dzīvoklī. Sorry, bet neredzu kā ietilpināt 30 cilvēkus mūsu viesistabā. Viesu vidū 6 bērni, kuri grib kustēties un darboties. Uzskatu, ka mūsu izvēle svinēt dzimšanas dienu restorānā ir tikai adekvāta. Man nav laiks nedēļu pirms un divas dienas pēc svinībām berzt un šmorēt. Uzskatu, ka visiem viesiem ir jājūtās lieliski.
Godīgi sakot, vajadzēja fotogrāfi arī uzaicināt. Tieši runājām, varbūt vajag, bet nospriedām, ka "nešikosim". Rezultātā, būtu bijis forši, ja fotogrāfe būtu ieradusies.
Ne mirkli nenožēlojam.
Mūsu svētkos nebija mākslīgu smaidu. Tie, kas priecājās, to darīja no sirds. (Kas tie par radiņiem, kuri ir mākslīgi?)
Piebildei - neviens bērna foto nav publicēts. Vienīgā vieta, kur tos var apskatīt ir mājas dators un fotoalbums.
Žēl, ka vispār var domāt tik sekli bērnu, vecāku un dzimšanas dienas kontekstā.
Izskatās, ka jums vienkārši skauž, ka citi tā svin, bet jūs nē.
Nevajag līst citu maciņos. Kā gribēs tā svinēs. Ne jums pēc tam jāuztraucas cik būs palikusi nauda un cik nebūs.
Un ja gribēs, tad liks arī simtiem bilžu instagramā. Kāpēc jābūt tik skaudīgai?!
Ne velti saka, ka pirmā dzimšanas diena parasti ir svētki vecākiem. Nu lai priecājas katrs kā grib un attiecīgi arī kā var. Vienam gribās mājās svinēt, otram izīrētās telpās, trešam vispār neko negribās. Katra izvēle.
Kamēr bērnam un vecākiem labi, visi svinību veidi ir forši!
Katra mamma var darīt pa savam, es arī iztiku bez ballītes, arī 2.dzimšanas dienā ballītes vietā meitai bija piedzīvojumu pilns ceļojums. Mēs katra varam darīt pa savam, beigās bērns tik un tā ir laimīgs tad, ja mamma tāda ir, neatkarīgi no iemesla, kas mammai šo laimi ir dāvājis.
Kā grib, tā svin. Kāpēc jākritizē?