Tik daudz tiek stāstīts par to, kā audzināt bērnā ēšanas kultūru jau no dzīves pirmajiem mēnešiem, ka man tas šķita saprotami. Raksti žurnālos un internetā, speciālistu komentāri TV raidījumos, pat sociālajos tīklos ik pa brīdim manu ieteikumus, cik svarīgi ir, lai bērniņš jau no mazotnes redzētu, ka maltīšu ieturēšana ir svarīga, tai jāvelta laiks, nav pieļaujams steidzīgums. Kur nu vēl ēdiena bāšana bērnam mutē ar varu. Nu, jūs jau zināt tos stāstus no sērijas – atver muti, lidmašīna lido. Un tad ar varu bērnam mutē iestūķēt nezināmas izcelsmes un paskata barību.
Mūsdienās tiešām ir tik daudz informācijas, ka tas viss šķiet tik pašsaprotams. Līdz brīdim, kad ciemojoties pie paziņas, pamanīju ko tādu, ka gribējās kliegt. Vienkārši bļaut no izmisuma un teikt, ka tā nedrīkst. Protams, katrs pats labāk zina, kā audzināt savus bērnus, bet nu... Ulrikai, protams, ir ko teikt.
Tad par ko ir šis stāsts.
Viesos pagadījos tieši pusdienu pauzē. Nu, pusdienas kā jau pusdienas. Redzēju, ka bērnam tiek sagatavots ēdiens, bet ar to sagatavošanās nebeidzas. Uz galda statīvā pretim bērna barošanas krēsliņam tiek nolikta ... planšete, kurā ieslēgtas multenes. Tad nu bez dažām dienām gadu vecais bērniņš sēž savā beņķī, acis nenolaiž no planšetes, kurā lēkā krāsaini zvēriņi, cilvēciņi dzied dziesmiņas un sēž tur puspavērtu muti. Savukārt mamma to izmanto un, sēžot blakus, tik bāž bērnam mutē ēdienu.
Situācija, kuru redzot, pietrūkst vārdu. Sakiet, kā tā var būt! Uzkavējoties ciemos ilgstošāk, novēroju, ka planšetes izmantošana ēšanas laikā ir normāla jeb ierasta prakse. Kad vaicāju, vai planšete tiek ņemta līdzi, arī dodoties ārpus mājas, un ēdot tur, saņēmu atbildi, ka tad multenītes bērns skatoties telefonā. Tādējādi mazais esot mierīgāks, labāk ēdot.
Mīļo pasaulīt, bērnam vēl nav pat gads! Es esmu pret to, ka bērns koncentrē uzmanību, skatoties multenes TV, planšetē, telefonā, kur nu vēl ēšanas laikā.
Šajā gadījumā šāda rīcība, manuprāt, ir nekaunība pret bērnu, viņa interešu ignorēšana.
Nespēju aptvert, kā izvērtīsies bērna attieksme pret ēšanu nākotnē. Vai turpmāk viņš ieturēs maltītes, tikai sēžot pie TV un skatoties filmas, seriālus? Domājams, vecāki bērnam izdara lāča pakalpojumu, jo mazulis, kurš ir pieradis pie šādas ēšanas kultūras, ir viena soļa attālumā no fast food tālākā (tuvākā) nākotnē, jo ēdienreize tiks šajā gadījumā uztverta pavisam savādāk nekā gadījumos, kad bērniņš sēž pie galda un ēd kopā ar saviem vecākiem, nekoncentrējot uzmanību uz ekrāniem.
Mūsu ģimenē brokastis, pusdienas, vakariņas ir kā sava veida kopā būšana, meditācija. Iespēju robežās sanākam kopā, sēžam pie viena galda (arī mazais dēlēns) un ēdam, starplaikā sarunājoties par dienā piedzīvoto, plāniem. Manā uztverē ēdienreize ir svēta lieta, kur steigai un uzmanības novēršanai nav vietas.
Kā ir jūsu ģimenē? Vai atbalsti, ka bērnam ēšanas laikā tiek rādītas multenes?