Pilnai laimei – atpūta Krētā 4.daļa

Kā jau vienā no iepriekšējiem blogiem rakstīju, pirmās 3 dienas mūsu režīms un dienas kārtība Krētā bija +/- vienāds.

4.dienā izdomājām mainīt programmu, un pēc pludmales apmeklējuma no rīta devāmies uz Krētas mazo Akvāriju: http://www.aquaworld-crete.com/indexen.html

Izrādās, ka Krēta ir 2 Akvāriji – mazais un lielais (lielākais Vidusjūras reģionā). Tā kā mazais bija mums atrašanās vietas ziņā tuvāk, nolēmām doties turp.

1)      Lai gan attālumi vienas pilsētas ietvaros ir nelieli, ieteikums pirms došanās apskatīt kādu objektu reāli novērtēt, vai to var izdarīt kājām/ar transportu. Krētā pēc plkst. 10.00 jau ir pietiekami karsts (aptuveni + 25 grādi ēnā), lai arī nelielu attālumu (1 km) nemērotu kājām. Turklāt, jāņem vērā, ka ceļš ir samērā putekļains, ja neiet pa piekrasti un iet ar bērnu saulē un putekļos, nav īpaši prātīgi. Viesnīcas recepcijā noskaidrojām, cik tālu ir Akvārijs un cik maksā taksis līdz turienei. Izrādās, Akvārijs ir aptuveni1,5 kmno viesnīcas un taksis varētu līdz turienei maksāt līdz 10 eiro. Kāpēc to darījām? Protams, lai orientētos attālumos un cenās un neviens mūs nevarētu piešmaukt!

Atkāpei – takši ir pieejami gandrīz pie visām viesnīcām un iekāpšana ir bez maksas (atšķirībā no Latvijas), turklāt krētieši ļoti kārtīgi izturas pret mašīnām – mašīna vienmēr ir tīra gan no ārpuses, gan no iekšpuses, salonā smēķēt nedrīkst. Izrādās, ka īstam krētietim mašīna ir kā vizītkarte – jo spodrāka, jo labāk! Taksists palīdzēja gan iekraut/izkraut ratiņus, pašiem iekāpt. Brauciens mums izmaksāja 7 eiro. Vēl viena nianse – nevienā taksī nav pieejams auto krēsliņš bērnam, tāpēc bērns jātur cieši, lai nenotiktu nelaime.

Atbraucām uz Akvāriju 10 minūtēs. Taksists brauca ļoti uzmanīgi, jo mums taču salonā ir bērns:)

Akvārijs izrādījās Hersonisas centrā. No malas nemaz nevar pateikt, cik plašas ir telpas, jo tās lielākoties ir izvietotas pagalma pusē. Un tad nu mums pavērās brīnumainā ūdens pasaule… Tur, lielos akvārijos varēja apskatīt dažādas eksotiskas zivis – murēnu, zobenzivi u.c. Pirmo reizi mūžā redzējām palielu astoņkāji, kas dikti aktīvi rāpoja pa akvārija sienu un māja mums ar saviem taustekļiem:) Izejot cauri zālēm ar akvārijiem, nonācām pagalmā, kur nelielā telpā brīvsolī pārvietojās liela ķirzaka (aptuveni1 mgara), milzīgs bruņurupucis un3,5 mgarš pitons. Un te nu sākās atrakcijas, jo visus šos mīluļus var pataustīt, paglaudīt, pabarot, apčubināt:) Protams, ka visu uzrauga vīriņš, kur atbild par šiem mīluļiem un laipni atbild uz visiem interesentu jautājumiem.

Visi mīluļi ir pabaroti un cilvēkiem (teorētiski) nekādi skādi nodarīt nevar, taču brīdī, kad lielais bruņurupucis ar steigu devās uz Gustaviņa pusi, es bērnu sagrābu, jo laikam nostrādāja mātes instinkts. Kaut kā man tas lielais bruņurupuča knābis likās dikti aizdomīgs... Vēlāk gan Gustaviņš paglaudīja ķirzaku un žņaudzējčūsku, bruņurupucim pieklauvēja pie bruņām, taču varēja redzēt, ka viņš arī ir dikti piesardzīgs, jo tik dīvainus radījumus tuvumā (un vēl aiztikt) viņš vēl nebija redzējis.  

2)      Vēl viens ieteikums – lai gan blakus ir profesionāls cilvēks, kas uzrauga situāciju, ja vien jūsu kā vecāku instinkts saka, ka kaut kas jādara konkrētā situācijā, labāk paļauties uz sevi. Dzīvnieks ir dzīvnieks un nekad nevar prognozēt dzīvnieku rīcību. Labāk dzīvnieku klātbūtnē būt bērnam blakus vai paņemt viņu uz rokās.

Patīkams pārsteigums mums bija Akvārija cenu politika: par apmeklējumu samaksājām 12 eiro (bērnam biļete bija bez maksas) un ar šo biļeti var Akvāriju apmeklēt atkārtoti bez maksas 3 dienu laikā kopš iegādes brīža.

Atpakaļceļu nolēmām mērot kājām, ejot gar piekrasti. Tā kā bija dienas vidus, Gustaviņš pēc 15 minūšu gājiena/brauciena ar ratiem nolūza, mēs nolaidām ratiem muguriņu, lai viņam ir ērtāk un nolaidām jumtiņu, lai saule netiek klāt sejai. Diemžēl ārā palika kājiņas, tāpēc sarunājām, ka iesim ātrā tempā, lai Gustaviņš neapdegtu (lai gan viņš katru dienu un īpaši pēc peldes tika smērēts ar sauļošanās krēmu, kura SPF ir 45). Hersonisā piekraste ir dikti omulīga – viscaur gar jūras krastu sabūvētas kafejnīcas un viesnīcas, uz liedaga – atpūtas krēsli ar laiskiem atpūtniekiem, aktīvākie kafejnīcu īpašnieki aicina nobaudīt kādu kokteili vai pusdienas, mazi suvenīru veikaliņi izvietojušies un izlikuši preci apskatei. Tas viss ir tik kolorīti, ka rada savādu nerealitātes sajūtu, jātver katrs mirklis. Visi cilvēki smaidīgi, laipni, runātīgi, bet ne uzbāzīgi – ja tu atsakies, ar varu nevelk iekšā:)

Pēc 30 minūtēm bijām viesnīcā un baudījām pusdienas ar aukstu vīnu, kamēr Gustaviņš mierīgi gulēja. Atkāpei par ēdienu – Krētā var dabūt vīnu (baltu, sarkanu) cauru diennakti: brokastīs, pusdienās, vakariņās. Un pats interesantākais, ka lai cik cilvēks dzertu, viņš nekad nejutīsies piedzēsies, jo vīns ir viegls un karstais klimats to ātri izsvīdina. Visa ceļojuma laikā mēs neredzējām nevienu piedzērušos tūristu vai vietējo krētieti. Taču labu reibumu var iegūt, ja dzer stiprākus grādīgos – viskiju, šņabi u.c. Taču, par laimi, mūsu viesnīcā nebija apmeklētāju, kas izteikti lietotu šos dzērienus, vismaz mēs tos nemanījām:)

Pusdienu laikā mums ar vīru ienāca prātā ideja – izīrēt automašīnu, ko pēcpusdienā arī izdarījām… bet par to nākošajā blogā.

Turpinājums sekos…Gucci123