Reportāža: Pilnai laimei – atpūta Krētā 2.daļa

Tā kā Gustaviņš ceļojuma dienā nebija gulējis, tad viņš izmantoja situāciju, ka jālido gandrīz 3,5 stundas un devās čučēt. Protams, vecākiem tas ir neliels atelpas brīdis, kas paši var nedaudz atpūsties vai kaut ko uzkost/iedzert:)

Pēc tam, kad nodziest signāls par drošības jostām, pieaugušie un bērni var droši pārvietoties pa lidmašīnas gaiteni. Stjuartiem parasti pret to tomēr ir pretenzijas, jo tas nav droši t.s. „gaisa bedru” dēļ.

Gustaviņš pamodās pēc 3 stundām, kad līdz Heraklionas lidostai palika pavisam neliels laika sprīdis. Tāpēc kopīgi apskatījām grāmatiņu un sākās otrais protestu vilnis, tikai iemesls bija nedaudz cits – mazajam dikti sāpēja austiņas un bija žēl noskatīties, kā viņš tās mēģina aizbāzt cietL Atkal mierinājām Gustaviņu, centāmies pierunāt kaut ko uzkost vai padzert, bet nu nē un viss! Tā pagāja kādas 20 minūtes un mēs piezemējāmies Heraklionā.

Paskatoties pa iluminatoru, secinājām, ka ārā spīd saule, paziņoja, ka temperatūra ir + 26 grādi. Jēēē…:)

Izkāpām saulē – nu uzreiz sajūta kā cilvēkam:) Mums uzreiz iedeva ratus un varējām doties pakaļ savai bagāžai. Atgriežoties Rīgā gan secinājām, ka katrā vietā ir cita kārtība attiecībā uz ratiem, jo, piemēram, Rīgas lidostā tie bija jāgaida un jāsaņem uz atsevišķas bagāžas lentas. Vēl viena lieta – gadījumā, ja jums nav kāds unikāls čemodāns, bet, piemēram, kādā akcijā pirkts (kā mūsu Good Year), tad vēlams čemodānam pietjūnēt kādu pazīšanās zīmi, citādi var gadīties, ka jūsu bagāža nonāk pie cita tūrista!

Saņēmām savu bagāžu un devāmies un transferta autobusu – lielu Neoplānu ar kondicionētāju, kas šādā klimatā ir absolūta nepieciešamība. Kā mēs jūtamies – nedaudz samocīti, bet kopumā iedvesmas pilni!

1. Ceļojumā ar mazu bērnu, manuprāt, absolūta nepieciešamība ir transferts no lidostas uz viesnīcu un atpakaļ. Protams, var pats mēģināt organizēt transportu, bet pēc vairāku stundu lidojuma, nonākot citā klimatā un vidē šī ir absolūta nepieciešamība. Turklāt nav jādomā par lieku naudas izdošanu, krāmēšanos ar bagāžu vai risku, ka vadītājs var apšmaukt vai, nedod Dievs, nodarīt kādu kaitējumu.

Kā jau iepriekš rakstīju, bijām izvēlējušies 4**** viesnīcu ar paketi All inclusive (viss iekļauts) un mērķauditoriju – ģimenes ar maziem bērniem. Turklāt izvēlē lielu lomu spēlēja tas, ka attiecīgā tūroperatora darbinieki bija apmeklējuši šo viesnīcu un snieguši savas atsauksmes un ieteikumus, kā arī tā ir aptuveni 1 km no pilsētas (Hersonisas) centra. Tā kā transferta autobuss izvadā visus tūristus pa noteiktu maršrutu, tad mūsu galamērķa sasniegšana nedaudz aizkavējās. Rezultātā viesnīcā bijām aptuveni pēc 1 stundas riņķošanas. Ja brauktu pa taisno no lidostas uz viesnīcu, tad tiktu tur pēc aptuveni 25 minūtēm. Gustaviņš visu laiku vēroja ainavu aiz loga un bija mierīgs kā zilonis, un tas būs patiesi iepriecināja.

Atbraucām uz viesnīcu, recepcijā mums iedeva numuriņa atslēgu (plastikāta karti) un izpalīdzīgs darbinieks ar mini autobusiņu mūs aizveda līdz numuriņam, palīdzot gan iekrāmēt, gan izkrāmēt mantas. Smieklīgi, ka no recepcijas līdz numuriņam (aptuveni 50 metrus) ved ar autobusiņu, bet viss tas ir klientu ērtībām un bez maksas.

Mūsu numuriņš izrādījās 3 stāvu mājas otrajā stāvā. Istaba paliela (aptuveni 20 m2), kas bija aprīkota ar mini virtuvi, atsevišķi liela vannas istaba un tualete, kā arī paliels balkons (aptuveni 11 m2). Vecākiem liela gulta, mazajam – pēc izvēles: ceļojumu gultiņa vai atsevišķa gulta – vienguļama.

2. Plānojot, kādā numuriņā apmesties, vēlams būtu jau iepriekš pie rezervācijas norādīt, vai bērnam būs nepieciešama atsevišķa gultiņa, citādi tas var būt aizmirsts. Protams, var arī paprasīt uz vietas, bet tas aizņem laiku. Vēl viena nianse attiecībā uz viesnīcas sniegtajiem pakalpojumiem – katrā viesnīcā ir citi noteikumi attiecībā uz dzeramnaudu par noteiktiem pakalpojumiem, piemēram, par palīdzību nogādāt mantas numuriņā vai bērnu gultiņas sagādi. Mūsu gadījumā dzeramnauda nebija obligāta, taču citur to varētu arī prasīt.  

Uzreiz devāmies vakariņās un gulēt, jo dienas notikumi bija mūs visus pamatīgi nokausējuši:)

Par laimi Gustaviņš visu nakti gulēja ļoti mierīgi, tikai pupošanas periods mums atkal ir sācies. Jā, varbūt kāda teiks, ka nevajag, taču uzskatu, ka bērnam paaugstināta stresa apstākļos nevajag liegt šādu mierinājumu.

Svētdienas rītā pamodos ap 06.00 un ar smaidu uz lūpām vēroju, kā guļ abi mani mīļotie vīrieši. Izkrāmēju klusām mantas. Tad pamodās Gustaviņš.

3. Jaunajā vietā ir jāļauj bērnam visu kārtīgi izpētīt un iepazīt. Pirmais, ko Gustaviņš izdarīja, iznāca uz balkona un parādīja uz palmām, kas auga blakus, pēc tam – uz jūru, kas bija100 m attālumā un iznesa laukā savas rotaļlietas. Pēc brīža apskate turpinājās numuriņā un, kad pamodās tētis, kopīgi gājām iepazīt tuvāko apkārtni un ēdamzāli.

Pirmās trīs dienas mums bija līdzīgs dienas plānojums:

1)      rīta cēliens ar sataisīšanos jaunai dienai;

2)      brokastis;

3)      pludmales apmeklējums;

4)      rotaļu laukuma apmeklējums;

5)      pusdienas;

6)      diendusa;

7)      baseina apmeklējums;

8)      brīvais laiks – pastaigas;

9)      vakariņas;

10)  spēles ar vecākiem vai rotaļu laukuma apmeklējums;

11)  vakara cēliens ar gatavošanos gulēšanai.

4. Viens no, manuprāt, svarīgiem priekšnoteikumiem ceļošanai – bērna dienas režīma uzturēšana. Respektīvi, tika darīts viss, lai Gustaviņa paradumi un dienas režīms, kas bija līdz šim nemainītos. Brokastis, pusdienas, launags un vakariņas tika ēstas +/- vienā laikā katru dienu, diendusa 2-3 stundas, celšanās un gulētiešanas laiks: +/- vienā laikā katru dienu. Tas ir ne tikai ērti vecākiem, jo tad var plānot savu laiku, bet arī bērnam – jo tas rada drošības sajūtu un pašapziņu.

Nedaudz atsevišķa tēma par ēšanu – pirmās trīs dienas Gustaviņš atteicās ēst gandrīz jebko, ko labprāt bija ēdis Latvijā – grauza sausu maizīti, ēda kartupeļus frī un dzēra apelsīnu sulu. Protams, ka jaunā vietā ir cits ēdiens un dzēriens, jaunas garšas, citi gatavošanas paradumi utt. Tāpēc iesaku vecākiem nesatraukties, ja bērns kādu laiku gavē – ja organisms ir vesels un stiprs, tad tas būtisku ļaunumu nodarīt nevar. Kā mēs izgājām no situācijas? Katru dienu gājām uz vietējo veikaliņu un pirkām augļus – ābolus, bumbierus, zemenes, ķiršus, jo vismaz tos viņš labprāt ēda. Vēl viens ieteikums jaunā vietā – nemesties uzreiz ēst kaut kādās kafejnīcās, ja ir iespēja pirmās dienas ēst vienā vietā – viesnīcā, jo tad, ja gadījumā bērnam parādās kādi nepatīkami simptomi – caureja, alerģija u.tml. var secināt, ko viņš ir ēdis un no tā izvairīties. Krētā ir netīrs ūdens – tas ir norādīts katra numuriņa vannas istabā. Tas ir saistīts ar to, ka uz salas ir tikai 1 saldūdens krātuve – ezers, ūdens resursi ir ierobežoti. Dušā iet var, taču mazam bērnam, kas vēl neprot izspļaut zobu pastu un skalot muti, vēlams to būtu darīt ar dzeramo ūdeni. Un vēl – dzert krāna ūdeni, arī vārītu Krētā nav vēlams!

Mēs dzīvojām lielā viesnīcā: 7 korpusi + Akvaparks + izklaides zonas bērniem un pieaugušajiem. Aiz viesnīcas ir pludmale ar atpūtas krēsliem, kas viesnīcas apmeklētājiem ir par brīvu. Krētā katrai viesnīcai (kas ir pie pludmales) pieder sava atpūtas zona pludmalē, kas paredzēta tikai viesnīcas viesiem. Tā nav slēgta zona, taču citiem apmeklētājiem tā ir par maksu. Mēs dzīvojām pie Egejas jūras, kas, atšķirībā no Baltijas jūras, ir dzidra. Pludmalē ir daudz akmeņu un akmens nogruvumu, kuros dzīvo jūras iemītnieki – zivis, krabji, moluski u.c. Tie rodas no klinšainajiem krastiem, ko bagātīgi apskalo ūdens, veidojot līčus un alas.

Visskaistākos skatus var ieraudzīt vakarā – kad no vienas puses ir milzīgi kalni, no otras – bezgalīgs jūras plašums, silts vējš spēlējas palmu zaros, tos viegli čaukstinot, silti saules stari glāsta vaigus un tev vismīļākie cilvēki ir blakus:)

Turpinājums sekos…:) Gucci123