29.09 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Skatoties seriālu “Bērni un vecāki”, prātā iekrita sērija, kurā kāda mamma atzīstas, ka piespiež dēlu pildīt mājas darbus, piesolot dažādas konfektes. Un tad viņa teica šādus vārdus:” Kad kā vecāks jūties izmests uz sēkļa, vienkārši dari, kas jādara, un nejūties vainīga. Un turies pie tā, kas darbojas!"
Mana meitiņa vēl ir maziņa, tāpēc pagaidām mums nav vajadzības pēc stingra audzināšanas modeļa, kā rezultātā kļūdīties ir grūtāk. Taču arī man gadās izdarīt ko nevajadzīgu “mīļā miera labā”, piemēram, turēt viņu televizora priekšā, ja nekas cits tajā brīdī nestrādā. Reizēm vakarā rīkojam karuseļus, kaut būtu jāpieklusina skaņas un apgaismojums – vienkārši ir brīži, kad nogurums un pacietības trūkums ņem virsroku, un es izvēlos vieglāko ceļu, tā vietā, lai paliktu pie sava un “karotu”.
Audzināšanas knifiņi, norunas, kaulēšanās un citas lietas man vēl tikai priekšā, taču, redzot, cik strauji iet laiks, saprotu, ka jau pavisam drīz tas skars arī mani.
Tad nu jautāšu jums, pieredzējušās mammas, – kādas ir jūsu “nepareizās audzināšanas metodes”? Kā tās atklājāt, un kā tās darbojas? Varbūt šeit varēsim dalīties ar neparastiem un praktiskiem padomiem, kas tiešām darbojas!
P. S. Vēlos piebilst, ka, manuprāt, nav nepareizas audzināšanas, ja vien tā nekaitē bērnam. Mums katrai ir savi apstākļi, uzskati, pieredze un “bagāža”, ar ko strādājam. :)
Ievas_mamma
kerstyna
lauvinja
čabule
mamma88