Mazuļa pirmais piebarojums. Kas tev par to būtu jāzina?

Mazuļa pirmais piebarojums. Kas tev par to būtu jāzina?

13. Dec 2022, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ja dzīves pirmajos mēnešos visas mazulim nepieciešamās uzturvielas nodrošina māmiņas piens vai arī adaptētais piena maisījums, tad, augot bērniņam lielākam, pienāk brīdis, kad ar to vien ir par maz, tāpēc nepieciešams uzsākt pirmo piebarojumu.

Mazulim, kas zīdīts ar māmiņas pienu, pirmo piebarojumu iesaka ieviest sākot no 6 mēnešu vecuma. Šajā vecumā mazuļa attīstībā arī novērojamas vairākas pazīmes, kas vēsta, ka bērns ir gatavs paplašināt savu ēdienkarti:

  • Bērns sēž pats;
  • Bērniņš pats liek mutē dažādus priekšmetus un tos neizgrūž no mutes;
  • Mazulis sniedzas pēc ēdiena un vēro citus ēdot;
  • Bērns pats prot novērsties no karotes, ja vairāk nevēlas ēst.

Līdz sešu mēnešu vecumam bērna gremošanas sistēma vēl nav pielāgota papildēdienam, turklāt pastāv augsts aizrīšanās risks, jo bērns vēl nezina, kā pareizi norīt ko citu izņemot šķidrumu.

Ar ko sākt?

Mazuļa pirmais piebarojums jāsāk ar dārzeņiem (kabacis, brokolis, ziedkāposts, kartupelis), jo tie ir vieglāk sagremojami, pakāpeniski ēdienkartē iekļaujot arī citas produktu grupas.

Speciālisti rekomendē jaunus produktus bērna ēdienkartē iekļaut kādā no dienas pirmās puses maltītēm, lai turpmākajā dienas daļā varētu novērot, vai bērnam nav alerģisku reakciju uz jauno produktu.

Parasti piebarojumu sāk ar vienu dārzeni, trīs dienas pēc kārtas dodot to pa karotītei, lai varētu novērot bērna organisma reakciju. Svarīgi atcerēties, ka pirmās piebarošanas reizes neaizstāj pilnvērtīgu maltīti, tāpēc pat tad, ja mazulis apēdis tējkaroti dārzeņu biezeņa, pēc tam bērniņam jāpiedāvā arī māmiņas piens vai adaptētais piena maisījums. Atceries, ka piebarošanas uzsākšana nenozīmē atsacīšanos no bērna zīdīšanas!

Kad mazulis trīs dienas jau ēdis vienu dārzeni, var mēģināt bērnam piedāvāt citu dārzeni. Ja redzi, ka bērnam šie dārzeņi patīk, tos var apvienot vienā ēdienreizē.

Viena no labākajām izvēlēm, gatavojot mazulim maltīti, ir gatavot to tvaicējot, jo tādējādi tiek saglabāta dārzeņu garša un uzturvērtība. Pierādīts, ka pārāk ilgi vārot dārzeņus tie zaudē ūdenī šķīstošos vitamīnus, savukārt tvaicēšanas gadījumā zudumi ir būtiski mazāki.

Ja mazulim ir liela interese par piebarojumu un arī nav novērotas nekādas alerģiskas reakcijas, pakāpeniski var palielināt ēdiena apjomu, pamazām no trim tējkarotēm pārejot uz trim ēdamkarotēm. Kad mazulis jau apēd lielāku porciju, tai var pievienot arī taukvielas, priekšroku dodot olīveļļai, bērnu uzturam speciāli paredzētai eļļai vai arī gī sviestam.

Kad bērniņš jau iepazīstināts ar 3 - 4 dārzeņiem, viņa uzturā var ieviest arī augļus, kā pirmos piedāvājot tvaicētu ābolu, plūmi vai banānu, bet pēc tam viņa uzturu var paplašināt arī ar graudaugiem, sākotnēji izvēloties glutēnu nesaturošos graudaugus - rīsus, kukurūzu, griķus vai prosu. Kad izmēģinātas šīs putras, tālāk bērna uztura paplašināšanu var turpināt ar auzu un mannas putrām. Putrām jābūt tumīgas konsistences nevis graudainām, lai tā bērnam būtu vieglāk norijama, kā arī jāņem vērā, ka līdz aptuveni 8 - 9 mēnešu vecumam, kamēr vēl bērniņš nav iepazīstināts ar govs piena produktiem, putru jāvāra uz ūdens bāzes.

Par sešus mēnešus veca mazuļa pilnvērtīgu ēdienreizi var uzskatīt 3 - 4 tējkarotes biezeņa.

Kā nākamā produktu grupa, aptuveni no bērna 8 mēnešu vecuma, pēc graudaugiem uzturā ir jāievieš gaļa. Izvēloties gaļu, pirmo piebarojumu ieteicams sākt ar teļa, truša, tītara gaļu. Šie gaļas veidi ir visvieglāk sagremojami un tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem bērna gremošanas traktam.

Ja mazulis atsakās no ēdiena, nespied to viņam ēst, jo tādējādi radīsi tikai negatīvas emocijas!

Visbeidzot no 9-10 mēnešu vecuma bērna uzturā iekļauj arī zivis, kā pirmās piedāvājot mencu, pikšu un heku. Svarīgi, lai zivs tiktu pagatavota iespējami vienkāršā veidā, piemēram, tvaicēta, taču tās nekādā gadījumā nedrīkst būt ceptas vai fritētas. Zivis ir labs olbaltumvielu avots, savukārt treknās zivis nodrošina organismu ar vērtīgajām taukskābēm. Šī iemesla dēļ ir svarīgi uzturu variēt un bērnam piedāvāt gan liesās, gan arī treknās zivis.

Pirms dod bērnam zivi, obligāti pārbaudi, vai tajā nav asakas!

Nesteidzies ar garšvielu pievienošanu

Bērna piebarojumam nepievieno ne sāli, ne arī saldinātājus vai citas garšvielas, lai ļautu bērnam iepazīt katra produkta patieso garšu.

Kad bērns ir sasniedzis aptuveni 8 mēnešu vecumu, pie zivīm un sautējumiem var pievienot dilles un pētersīļus, bet pārējās garšvielas jāpievieno pakāpeniski un ar mēru.

Ķiploki un sīpoli bērnam ir grūti sagremojami, tāpēc tos ēdienkartē ieteicams iekļaut vien pēc gada vecuma, bet asos ēdienus ieteicams bērnam piedāvāt ne agrāk par 2 vai 3 gadu vecumu, kad bērna gremošanas trakts ir nostabilizējies.

Ieviešot bērna uzturā govs piena produktus, viena no biežākajām kļūdām ir piedāvāt bērnam saldinātus jogurtus un biezpiena sieriņus. Speciālisti atgādina, ka saldinātos produktus bērnam jāpiedāvā pēc iespējas vēlākā vecumā, jo bieži vien alerģisku reakciju var izraisīt nevis govs piens, bet tieši produkta sastāvā esošie saldinātāji. Tāpēc, lai dažādotu garšu, bērnam pie nesaldināta jogurta, putras var pievienot augļus vai ogas.