Kā veiksmīgi mazināt un atrisināt bērna uzvedības problēmas?

Iztaujājot dr. Ingrīdu Ratenieci, RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skolas apmeklētāji vēlējās uzzināt, kā tikt galā ar it kā ikdienišķām sadzīves situācijām, piemēram, bērns sācis melot vai pa kluso kaut ko darīt. Protams, pārmaiņas bērna uzvedībā vecākus uztrauc, tomēr šādos gadījumos daudz svarīgāk ir nevis uzspiest it kā par pareizāko uzskatīto uzvedību, bet gan ieklausīties savā atvasē, kuras uzvedība, ļoti iespējams, ir veids, kā paust sevī mītošās emocijas.

Kāpēc bērnam patīk melot? Dr. Rateniece skaidro, ka tas liecina par to, ka bērns baidās piedzīvot neadekvātuma sajūtu, kaunu.

Kā rīkoties, ja bērns pa kluso iegādājas, piemēram, kāmīti? Šādā gadījumā ir jāaprunājas, kāpēc tas tika darīts pa kluso. Bērnam jājautā, vai viņš šaubījās, baidījās runāt par to. Būtiski ļaut bērnam saprast, ka tam nav jāatkārtojas, ja nav iepriekš notikusi vienošanās ar visiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar bērnu.

Dr. Rateniece stāsta, ka mazulītim, vēl esot mammas vēderā, ir nepieciešami droši un silti pieskārieni, ko mazais sajūt caur mammas vēderu, nepieciešama mammas droša un mierīga saruna, īpaši, ja mazais ir satraukts. Kad bērniņš piedzimis, ar katru dienu pieaug viņa spēja sajust kādu no emocijām, un mamma un tētis ir tie, kuri spēj to nosaukt vārdā un palīdz bērnam to izprast.

Pirmais, ko bērns jūt, ir apmierinātība un neapmierinātība. Neapmierinātību bērns pauž raudot. Biežāk raudāšana saistīta ar fizisku diskomfortu, dažkārt tā ir tikai veids, lai bērns varētu atbrīvoties no spriedzes. Svarīgi, ka māte bez liekas trauksmes, ar mierīgām roku kustībām auklē satraukto bērnu un mierina ar rāmu valodu. Ar laiku vecāki emocijas sauc vārdā, un bērns pakāpeniski tās apgūst. Šī spēja top par dabīgu veidu, kā izteikt savas emocijas. Pretējā gadījumā tās neizprastas un neizteiktas krājas, sagulst, rada iekšēju spriedzi.

Bailes, neapmierinātība, dusmas, vientulība, prieks, lepnums, skumjas, izmisums, bezcerība, apjukums, interese, naids, šaubas, kauns, vainas apziņa, greizsirdība, skaudība, cerība, nogurums, rūpes, raizes, garlaicība, aizdomas, pazemojums, saērcinātība, riebums, neadekvātuma, neiederēšanās sajūta, atšķirtības sajūta, kautrība, mulsums, apmierinātība – gandrīz katru no šīm emocijām savulaik esam jutuši paši, tāpēc varam palīdzēt bērnam tās atpazīt un izteikt. Ja emociju spriedze ir tik liela, ka vārdos izteikt nav iespējams, bērnu var iemācīt tās izzīmēt, izšvīkāt, izmīcīt mālā, izsist pa spilvenu, matraci, izspārdīt bumbu pa kāda šķūņa sienu, kur nav logu, nenodarot nevienam pāri. Ar laiku spriedze kļūs mazāka un pietiks ar to, ka emocijas un jūtas tiek izteiktas vien vārdos.

RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skola ir iespēja uzzināt atbildes tieši uz saviem jautājumiem. Lūk, daži, kuri tika uzdoti nodarbības laikā, apspriežot pirmsskolas vecuma bērnu uzvedības problēmas.

Vai to var uzskatīt par manipulāciju no bērna puses, ja pēc bērnudārza apmeklējuma viņš saslimst?

Te varētu būt divi iemesli – bailes šķirties no mammas vai arī bērns nemāk sadzīvot vai sadarboties ar citiem, esot bērnudārzā.

Ja bērns tikko uzsācis gaitas bērnudārzā, slimošana un raudāšana būtu uzskatāma par cīņas formu pret bērnudārzu. Tā, mazinoties trauksmei, ar laiku pāries. Ja bērns bērnudārzā atsakās ēst, neguļ, ir ļoti trauksmains vakaros, bet rītos izmisīgi raud un iešana uz bērnudārzu pārvēršas haosā, būtu ieteicams, piemēram, uz mēnesi pārtraukt apmeklējumu un pēc tam sākt pakāpeniski atkal pieradināt pie tā.

Kāpēc bērns, esot bērnudārzā, regulāri pieslapina gultu?

Tas liecina par bērna milzīgo trauksmi. Šādos gadījumos noteikti būtu jāmeklē palīdzība.

Kādēļ saslimšana parādās tieši kādā konkrētā organisma daļā, orgānā?

To skaidro dažādi. Ir teorijas, kas saka, ka uz trauksmi, kas saistīta ar bērna atdalīšanos no mātes, reaģē bērnam individuāli specifiski jūtīgais orgāns. Citas – ka tas ir atkarīgs, kurā atdalīšanās periodā šī trauksme ir radusies. Piemēram, agrīnajā periodā ķermeniska kontakta trūkuma vai mātes trauksmes dēļ bērnam var rasties astma, alerģiskas saslimšanas, kā arī gremošanas sistēmas traucējumi. Jebkura emocija atspoguļojas gan sejā, gan ķermenī. Piemēram, esot ilgstošās bailēs, saspringst mugurkaula kakla daļa un galva it kā iegrimst plecos, bet plecu daļa saspringstot paceļas uz augšu un tiek sasprindzinātas mazās muskuļu grupas uz mugurkaula.