Ķermeņa masāža
12.12 10:00-16:00
Izpārdots
Daudzbērnu vecākus nereti satrauc tas, cik informēta par daudzbērnu ģimenēm ir sabiedrība, un kāda ir sabiedrības attieksme pret šīm ģimenēm. Vecāki uzsver, ka arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku attieksmes maiņa būtu nepieciešama.
Vecāku ieteikumi un secinājumi:
- „Atzīt katru bērnu kā vērtību, veicināt mātes kopā būšanu ar bērniem, atzīstot bērnu audzināšanu par sabiedriski vismaz tikpat nozīmīgu un arī attiecīgi apmaksājamu darbu kā atgriešanos darba tirgū.”
- „Ir jāmaina sabiedrības attieksme pret bērniem. Mūsu sabiedrībā dominē uzskats, ka bērniem jābūt disciplinētiem jeb drīzāk dresētiem. Daudzus kaitina, ja bērni uzvedas kā bērni – bļauj, smērējas, skaļi smejas.... Bērniem ir jāļauj brīvi izpaust emocijas, taču mūsu sabiedrība tam nav gatava.”
- „Gribētos sabiedrībā nejusties liekiem. Bērni tas ir prieks un mūsu nākotne - (biežāk sabiedrībā nosodījums)”.
- „Ļoti vēlētos, lai tiktu ieviests termins "goda ģimene", lai daudzbērnu ģimene nav sinonīms vārdam "nelabvēlīgā ģimene””.
- „Jāveido kampaņas, kas popularizē daudzbērnu ģimenes. Citādi, ejot pa ielu ir novērojama lieka apkārtējo cilvēku uzmanība, neizpratne, jautājumi - kā jums pietiek spēka, vai tas ir prāta darbs mūsdienās utt.?”
- „Esmu saskārusies ar nekorektu attieksmi no sociālā dienesta darbiniekiem.”
Ļoti liela daļa vecāku izjūt nepieciešamību pēc atbalsta informētības jomā:
- „Svarīgākais informēt par jau esošajām iespējām, un, līdzko ir kādi jauni atbalsta pasākumi, tā informēt par tiem. Lai pieejamais atbalsts nav jākārto caur dažādām institūcijām, bet tam var pieteikties elektroniski.”
- „Normāla informācija- piemēram, buklets ar informāciju par to, kādi atvieglojumi vai atlaides, pabalsti u.c. lietas pēc bērna piedzimšanas ģimenei pienākas. (Jo principā ir tā, ja pats nemeklē informāciju internetā un nesazinies ar citiem daudzbērnu ģimenes locekļiem - tu ļoti daudz ko nezini un palaid garām.)”
- „Būtu liels atbalsts, ja ģimenes tiktu informētas saprotamā valodā par to, kāds atbalsts eksistē un kādā kārtībā to ir iespējams iegūt. Citādi sanāk tā, ka skraidi meklē, saskaries ar dažādu ierēdņu attieksmi un tik un tā skaidrību neiegūsti.”
- „Vajadzētu izveidot vienotu mājaslapu, kur jebkurš, kas pieder daudzbērnu ģimenes statusam, varētu reģistrēties un piedalīties...”
- „Mājaslapa, kurā ir pieejama visa informācija, kas tiek koordinēta un regulāri atjaunota. Tās ietvaros var tikt nodrošinātas iespējas konsultācijām ar speciālistiem. Bet tai ir jābūt tādai mājaslapai, kas darbotos tikai daudzbērnu ģimeņu interesēs.”
Jādomā par ģimenēm draudzīgu vidi
Raugoties no ekonomiskā viedokļa, jāatzīst, ka demogrāfiskā/ģimenes atbalsta politika ir viena no ilglaicīgākajām investīcijām, kuru rezultāti noteikti nav jūtami uzreiz. Tādēļ tā nav izdevīga no valdošo partiju reitingu un sabiedriskās popularitātes viedokļa. Pati izvērtētākā un iedarbīgākā ģimenes politika rezultātus var sniegt tikai pēc ievērojama laika – vismaz pāris gadiem, dažkārt pat gadu desmitiem. Ātrākais rezultāts ir pozitīvas izmaiņas dzimstības rādītājos, kuru uzlabošanos tomēr jāgaida vismaz gads.
Vienreizējo pabalstu paaugstināšanai nepieciešamas salīdzinoši mazākas izmaksas no valsts budžeta, to saņēmēju loks ir šaurāks, tomēr lielāka atdeve ir atbalstam, kas paredzēts arī turpmākajā bērnu audzināšanā vismaz līdz skolas vecumam vai pamatizglītības iegūšanai, optimālajā variantā - līdz bērna pilngadībai.
Būtiski ir valstiskā līmenī rast risinājumus, lai ģimenēm kopumā būtu nodrošināta labvēlīga vide. Grūtības ar pirmā bērna uzturēšanu un audzināšanu nedrīkst būt par šķērsli otrās un vēlāk arī trešā bērna plānošanā. Latvijā ir jādomā par bērniem draudzīgas vides veidošanu.
PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā
Kamēr daudzbērnu ģimene, būs īpašs statuss sociālajā atbalsta (un pabalstu) sistēmā, attiecībā pret citām ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem pa lielam daudzbērnu ģimenes skaņai būs nievājoša pieskaņa.
Es patiesi priecājos par daudzbērnu ģimenēm, kurās vecāki spēj, var un māk uzturēt savus bērnus un tādas manā paziņu lokā nav nemaz tik maz.
Vienlaikus, jā, atzīstos un nekaunos, īsti neko labu nedomāju par daudzbērnu ģimenēm, kuras dzīvo uz pabalstiem, strādā viens no vecākiem, vai nestrādā neviens un brēc, ka pienākas no valsts. Jo man nav saprotams, kāpēc man ar saviem diviem bērniem un pilnu atbildību (t.sk. materiālo) par viņiem, strādājot, savienojot bērnu audzināšanu un darbu, maksājot valstij nodokļus, būtu jāuztur no maniem nodokļiem kāds, kurš to vien prot kā ražot bērnus un prasīt no valsts pabalstus. Es atbalstu nodokļu atvieglojumus par bērniem, atbalstu īslaicīgu sociālo palīdzību (bez šķirošanas daudzbērnu vai bezbērnu ģimene), bet ne ilgtermiņa dzīvošanu no panalstiem, kuri sastāda lielāko daļu no ģimenes budžeta.