Diāna Zande: Bailes rada paniku, izteiktas reakcijas, pārspīlētu uzvedību

Ārkārtas situācijā valstī rit jau otrā nedēļa. Pārtika un tualetes papīrs ir iepirkts, bet tas nemazina neziņu, kas valda ģimenēs, uzņēmumos. Uz sarunu aicinājām Māmiņu Kluba Vecāku skolas psiholoģi un psihoterapeiti Diānu Zandi, lai parunātu par pašreizējo situāciju valstī.

Cilvēkus biedē un izraisa spriedzi prognozes trūkums. “Tad, kad mēs skaidri zinām, kas notiek un ko ar to iesākt, mēs varam rīkoties, rīcība samazina stresu. Savukārt, kad nezinām, kad notiks, vai notiks kā notiks un kā varam rīkoties, tas rada spriedzi un fantāzijas par to, ka notiks ļaunākais, ” atklāj Diāna Zande. “Prognozes trūkums rada pastiprinātas raizes un negatīvo scenāriju attīstīšanos. Mēs attīstām negatīvos scenārijus, tas ir cilvēka dabā.” 

Apdomāt pašreizējo situāciju

Ikviens no mums var patiesi apdomāt, kas šobrīd notiek un ko iespējams darīt. 

Psiholoģe Diāna Zande iesaka atrast vienu uzticamu avotu, kuram sekot līdzi. Latvijas gadījumā tas būs Slimību Profilakses un Kontroles centra mājas lapa, kurā regulāri tiek papildināta informācija par Covid-19, profilakses pasākumiem un ieteikumiem. “Sekošana neskaitāmiem avotiem palielina paniku un neviena no šāda veida ziņām nesniedz atbildes,” uzskata psihoterapeite. “Protams, nevienā avotā nav absolūti pilnīga informācija, bet tas arī nav nepieciešams.”

Ārkārtas situācija ikvienam?

Pašreiz Latvija, tāpat kā virkne citu pasaules valstu, atrodas ārkārtas situācijā, kad ieteicams strādāt attālināti, ievērot dažādus profilakses pasākumus. Sabiedrībā nereti izskan neizpratne par to, kāpēc šādi pasākumi jāievēro.

Ikvienam no mums vajadzētu saprast, kā vīruss var izplatīties un kā mēs, ikviens sabiedrības indivīds, šo vīrusu varam apturēt. 

Diāna Zande velta skarbus, bet patiesus vārdus sabiedrībai: “Šobrīd ir skarta visa pasaule.

Neviens no mums vairs nav īpašs šajā situācijā. Ikviens ir skarts. Mans bērns, mana ģimene, mana darbs, mana situācija, manas mācības nav īpašākas par citu situāciju.

Ikviens no sabiedrības locekļiem ir iekšā šajā notikumu virpulī. Panika ir mūsu galvā.”

Profilakses pasākumi un atbildība pret sevi, pret sabiedrību kopumā

Visvienkāršākais un biežāk dzirdētais ieteikums ir mazgāt rokas, to iesaka arī psiholoģe Diāna Zande. To iesaka darīt pēc katras pastaigas, pēc pieskaršanās dažādām virsmām. 

Dažādas valsts institūcijas pašreiz atgādina veikt elementāras darbības, ko ikviens var ievērot. Sociālā distancēšanās, roku turēšana zem plecu līnijas, nepieskaršanās sejai, šķaudīšana/ klepošana kabatlakatiņā, telpu vēdināšana- higiēnas normas, ko katru gadu iesaka veikt saaukstēšanās sezonas laikā.

“Pārliekot atbildības uzsvarus no citiem uz sevi, ikviens no mums var kļūt atbildīgu sabiedrības locekli, kurš izdarījis visu, lai samazinātu vīrusa izplatību,” uzskata psiholoģe Diāna Zande.

Mēs atceramies dažādas krīzes, neziņas posmus, ko valsts piedzīvojusi pēdējās desmitgadēs. “Neziņu brīži ir bijuši un tā ir normalitāte,” mierina Diāna Zande. “Es iedrošinu nemeklēt iemeslus, kāpēc kaut kas tāds notiek, kāpēc tas notiek ar mums. Šobrīd dzīve sāk ritēt pēc citiem likumiem, kas ir jāpieņem. Jo vairāk pieņemsim situāciju, ka tā ir, jo ātrāk pārstāsim pretoties, pieņemsim situāciju, kāda tā ir, lai dzīvotu kvalitāti arī šajos apstākļos. 

Mēs satraucamies par daudz!

Pēdējā desmitgadē psiholoģe novērojusi, ka mammas satraucas par absolūtiem niekiem un nereti pat izdomā iemeslus satraukumam bez iemesla. Šajā situācijā būtiskākais ir nopietni ņemt vērā ieteikumus un rīkoties, nevis satraukties. 

Pasaules Veselības Organizē prognozē, ka 70% cilvēku pārslimos šos vīrusu, bet lielākā daļa to izslimos salīdzinoši viegli.

Šī brīža lielie veselības pasākumi tiek veikti, lai neveidotos milzīgs saslimušo skaits, ar kuru nav iespējams tikt galā.
Ja tiek apturēta straujā saslimšanas izplatība, jau daudz tiek panākts.

“Man nāk prātā atmiņas par manu bērnību, kad cilvēki brīvdienās devās pie dabas, devās pastaigās,” atceras Diāna Zande.

“Savā veidā šī situācija atgriež mūs pie normalitātes. Esmu novērojusi, ka cilvēki daudz biežāk piezvana viens otram, aprunājas, spēlē spēles, pavada vairāk laika ar bērniem, uzcep kēksu. Šī situācija ar pašizolāciju, karantīnu un ārkārtas situāciju ļauj atgriezties pie dabiskām lietām un baudīt tās! 

Mēs šobrīd neesam kara vai mēra laikā. Mēs darām visu, lai mazinātu saslimšanu un nāves gadījumus.”

Noteikti nevar aizmirst arī par ekonomiskajiem apstākļiem šajā situācijā, kurā nonākuši liela daļa Latvijas uzņēmumu. Psiholoģe aicina būt nedaudz pacietīgiem, jo spiediens tiek izdarīts uz pilnīgi visiem. “Noņemsim maza bērna prasīgumu pret pasauli! Neviens nav solījis, ka būs tikai labas dienas, būs arī grūtības, pārbaudījumi,” uzskata Diāna Zande. “Ja mājās ir zaptes burciņa, kartupeļu maisiņš, kādam laikam pietiks. Šis noteikti ir pārbaudījumu laiks mums visiem, kad nomest bruņas un atgriezties pie patiesām vērtībām.”

Baidīties ir cilvēcīgi

Pēc atgriešanās no ārzemēm ikvienam jāievēro 14 dienu pašizolācija mājās. Diemžēl sabiedrībā redzama tendence, ka daudzi pret šo ieteikumu izturas vieglprātīgi un pat bravūrīgi.

Psiholoģe Diāna Zande runā līdzībās, aicinot šos cilvēkus, kuriem vajadzētu pavadīt laiku mājās,  aizdomāties:

“Vai Tu vēlētos, lai Tavs bērns, Tava omīte vai opītis saslimst tāpēc, ka kāds nav pasēdējis mājās? Domājams, ka nē. Lai kādam citam mazinātos saslimšanas iespējamība, lai pasargātu tuviniekus, lai mēs visi kopā būtu veselāki, ir jāievēro šī 14 dienu pašizolācija!”

“Bailes rada paniku, izteiktas reakcijas, pārspīlētu uzvedību. Vienā brīdī var šķist, ka bailes ir pārgājušas, mēs gribam atgriezties pie iepriekšējā dzīvesveida. Tomēr jāatceras, ka bailes nav atbilstošais signāls. Ja bailes ir pārgājušas, tas nenozīmē, ka apdraudējums ir samazinājies. Pavisam iespējams, ka maksimums vēl nemaz nav sasniegts,” skaidro Diāna Zande.

Sekojiet ieteikumiem, kas šobrīd ir pieejami! Būsim atbildīgi! Pasākumu īstenošana un to izdošanās atkarīgs no katra paša, katra sabiedrības locekļa, no manis!

Lai veselība un miers jūsu mājās!

Māmiņu Klubs

foto: pexels.com